Latvijā: NVA Vakanču portālā šobrīd vairāk nekā 11 000 darba piedāvājumu 11 komentāri
 
Latvijā

NVA Vakanču portālā šobrīd vairāk nekā 11 000 darba piedāvājumu

 
depositphotos.com

Kravas automobiļa vadītājs, pavārs, betonētājs, namdaris, palīgstrādnieks – šīs ir šā brīža top 5 profesijas, kurās visaktīvāk ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību darba devēji cenšas atrast strādājošos. Kopumā patlaban NVA Vakanču portālā ir reģistrēti vairāk nekā 11 000 darba piedāvājumu. Tas ir divas reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (oktobra sākumu). Kopumā šī gada 9 mēnešos darba devēji NVA bija reģistrējuši 55 293 vakances.

Kādu algu sola?

Piemēram, kravas automobiļa vadītājam tiek solīta alga ap 850 eiro pirms nodokļiem. Daļai uzņēmumu reģionos norādīts zemāks atalgojums, bet pamatprasības minimālas - attiecīgās kategorijas vadītāja apliecība, pamata vai vidējā izglītība. Ir darba devēji, kas sola arī atalgojumu, kas pārsniedz 1000 eiro, bet tad no kandidāta tiek gaidītas labas angļu vai vācu valodas zināšanas. Ļoti plašā diapazonā ir pavāru algas, no diviem eiro stundā līdz pat 1700 eiro mēnesī. Obligātā prasība - iegūta atbilstoša izglītība. Betonētājiem un namdariem darba samaksa ir ap 900 eiro, bet citviet atalgojums krietni pārsniedz 1000 eiro, šajās divās profesijās darba devējiem ir svarīgi, lai kandidātiem būtu vismaz vairāku gadu pieredze. Savukārt palīgstrādnieka atalgojums atkarīgs no nozares: ir iespēja nopelnīt gan nepilnus 400 eiro, gan 900 eiro. Pamatprasības nav augstas, galvenokārt svarīga ir kandidāta atbildības izjūta, precizitāte un vēlme strādāt.

Ekrānšāviņš no avīzes

Grūti atrast speciālistus

«Analizējot NVA reģistrētās vakances, redzam, ka lielāks bezdarbnieku īpatsvars izteikti vērojams vienkāršajās profesijās, savukārt pieprasījums ir pēc kvalificētiem darbiniekiem un speciālistiem,» skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojuma departamenta direktora vietniece, Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Lelde Ķikute piebilstot, ka šobrīd uzskaitē ir 678 vakances, kuras netiek aizpildītas vairāk nekā 6 mēnešus.

«Vērtējot ilgstoši neaizpildītu vakanču TOP10, redzam, ka tie galvenokārt ir speciālisti. Aizvien grūtāk atrast piemērotus darbiniekus, kas vajadzīgi IT jomā; lielāks pieprasījums ir pēc kravas automobiļu vadītājiem, būvniecības speciālistiem, mehāniķiem. Ja šo gadu salīdzinām ar iepriekšējo, tad šajā gadā vakanču skaits ir izteikti pieaudzis būvniecībā, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nišās, finanšu un apdrošināšanas jomās.»

NVA novērojumi liecina, ka, ņemot vērā situāciju darba tirgū, darba devēji kļūst piezemētāki savās prasībās un ir pretimnākošāki pretendentiem. «Vērojama tendence, ka mazāks darba devēju skaits norāda nepieciešamo/vēlamo izglītības līmeni, t.i., izvēlas nenorādīt vispār. Vairāki lielie uzņēmumi piedāvā dalītus darba grafikus, t.i., ar iespēju strādāt no mājām. Tāpat arī algu kāpums liecina par to, ka uzņēmumi pārskata savas prasības par labu darba ņēmējam. Redzams, ka darbaspēks rotē no tiem uzņēmumiem, kuri īsteno konservatīvu politiku attiecībā uz atalgojuma palielināšanu, darba apstākļu uzlabošanu un citu sociālo garantiju piešķiršanu. Šajos uzņēmumos vakances aizpildās uz īsu laiku un pēc laika atkal tiek reģistrētas no jauna. Iekārtošanās darbā un vakanču aizpilde ir saistīta ar piedāvāto atalgojumu, darba apstākļiem, darba režīmu, iespēju bez lieliem laika un naudas tēriņiem nokļūt darba vietā,» norāda L. Ķikute.

Pārkvalifikācijas nozīme pieaugs

Jau šobrīd daudzās jomās notiek cīņa par darbiniekiem, un, zinot, ka mūsu nekļūst vairāk, nākotnes darba tirgus aina nevieš lielu optimismu. Vai viesstrādnieki un roboti būs vienīgais risinājums? «Nē, viesstrādnieki un roboti nebūs vienīgais risinājums. Vēl viena iespēja ir, piemēram, pārkvalifikācija. Ekonomikas ministrija norādījusi, ka trūkstošos darbiniekus meklēs, pārkvalificējot esošos (12,5 tūkstošus) un motivējot aizbraukušos atgriezties (22,8 tūkstošus),» stāsta L. Ķikute.

NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvā dažādas profesionālās un neformālās izglītības iespējas, apmācot profesijām, iemaņām un prasmēm, kas pieprasītas darba tirgū. Savukārt darba devēji ar NVA atbalstu var apmācīt tieši viņiem nepieciešamos speciālistus, iesaistoties tādos pasākumos kā Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma vai Apmācība pie darba devēja. Nesen arī Valsts izglītības attīstības aģentūra ir devusi startu projektam, kurā aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem - viņam būs iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju vai apgūt pavisam jaunu specialitāti kādā no 770 programmām. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku.

«Lai veicinātu gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātību, konkurētspēju darba tirgū un darba spēju saglabāšanu, NVA uzsāk Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts ilgākam darba mūžam īstenošanu. Savukārt lai sekmētu bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbinātību un mazinātu stereotipus par cilvēku ar invaliditāti profesionālajām spējām, jau šoruden mēs rīkojam Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti un aicinām darba devējus visos valsts reģionos pieteikties dalībai šajā pasākumā. Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti norisināsies no 30. oktobra līdz 10. novembrim. Ar darba devējiem iepriekš saskaņotā laikā cilvēki ar invaliditāti kopā ar NVA pārstāvi viesosies uzņēmumos, kur iepazīsies ar darba vidi. Uzņēmējiem tā būs iespēja gan apliecināt sevi kā sociāli atbildīgus darba devējus, gan, iespējams, atrast nepieciešamos darbiniekus,» stāsta L. Ķikute.

Uzziņai!

Bezdarbs Latvijā

Septembra sākumā aģentūras uzskaitē bija 63 717 reģistrēto bezdarbnieku, bet septembra beigās - 61 461, to skaitā 18 890 jeb 31% ilgstošo bezdarbnieku. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 2256 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī salīdzinājumā ar 2017. gada augustu samazinājies par 0,3 procentpunktiem un bija 6,6%. Kopš janvāra reģistrētais bezdarbs sarūk ik mēnesi. Septembrī pastāvīgā darbā iekārtojušies 5449 NVA reģistrētie bezdarbnieki.

NVA aktuālie projekti, atbalsta pasākumi, lai savestu kopā darba devējus un darba meklētājus, atgrieztu apritē bezdarbniekus:

Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma

Apmācība pie darba devēja

Pirmā darba pieredze jaunietim

Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem

Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana

Vakanču gadatirgi - tajos ir iespēja darba meklētājiem klātienē satikties ar darba devējiem, lai vienotos par iespējamo darba attiecību uzsākšanu. Drīzumā (20. oktobrī) tas notiks Rēzeknē. Šī gada 1. pusgadā NVA Vakanču gadatirgos ir piedalījušies 228 darba devēji, piedāvājot 2820 vakanču, pasākumus apmeklējuši aptuveni 6700 darba meklētāju.

Arī Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES projekta ietvaros regulāri tiek rīkoti darba tirgi Liepājā un Daugavpilī. Savukārt šogad - 20. oktobrī - EURES pirmo reizi Baltijā organizēs tiešsaistes darba gadatirgu Tava karjera Baltijā. Gadatirgus norisināsies platformā www.europeanjobdays.eu, kurā darba devēji reģistrējoties varēs izveidot sava uzņēmuma elektronisku profilu, prezentēt uzņēmumu, publicēt vakances, saņemt iespējamo kandidātu CV, bet pasākuma dienā - 20. oktobrī - darba devēji, atrodoties savā birojā, varēs tiešsaistē satikties ar darba meklētājiem «virtuālajās» darba intervijās. Gadatirgū piedalīsies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba devēji, lai piesaistītu saviem uzņēmumiem kvalificētus speciālistus no Baltijas un citām Eiropas valstīm. Savukārt tīkla sadarbības partneri par darba un dzīvošanas nosacījumiem, biznesa uzsākšanas iespējām Baltijas valstīs informēs interesentus citās Eiropas valstīs.

Komentāri [11]
#
Muļkis 19.oktobris 2017 14:59 atbildēt
Ķa var but bezdarbnieki ,ja ir tik daudz darba piedavajumu ,ja ir pilni mucenieki ar čakliem ,latviju milosiem un darbu alkstosiem speciālistiem ?
 
#
tā lūk 18.oktobris 2017 10:21 atbildēt
vīrs 55 g. meklē darbu, prot visu, kas saistīts ar celtniecību no 0 var, gribēja par krāsotāju, apmaksa nebija minēta, uz vietas izrādās, ka nedaudz augstāka par minimālo, vēl mīnus ikdienas ceļa izdevumi un, kas tur sanāk ......
 
#
arbet macht frei » tā lūk 18.oktobris 2017 11:33 atbildēt
Prekariat ist ein neues Wort, das als Substantiv vom Adjektiv prekär abgeleitet ist. Das Adjektiv hat die Bedeutung unsicher, weil widerruflich. In die deutsche Sprache kam es während der napoleonischen Zeit aus dem französischen Wort précaire, das vom lat. precarius (‚bittweise erlangt‘) und precari (‚flehentlich bitten‘) abstammt.[3]

Im römischen Recht war ein Prekarium die unentgeltliche Überlassung einer beweglichen oder unbeweglichen Sache auf jederzeitigen freien Widerruf durch den Eigentümer. Ein Vertragsverhältnis zwischen dem Eigentümer und dem Nutzer (Prekaristen) wurde durch die Überlassung nicht begründet. Der Prekarist konnte die Sache gebrauchen oder nutzen, doch musste er jederzeit mit einem Widerruf rechnen. Insofern war ein precarium eine Bittleihe, abgeleitet vom Wort preces in seiner Bedeutung als Bitte.
 
#
rrr 18.oktobris 2017 9:18 atbildēt
Kravas automobila vaditajam Vacija maksa pec nodoklu nomaksas 1500-1700 EUR. par regularu darba laiku. Tas ir, braucot dienas marshrutus. Talbraucejiem shoferiem ir cita alga. Lidz ar to ir nomaksata veselibas, sociala, bezdarba apdroshinashana. Brivdienas, apmaksats atvalinajums, protams, ir pashsaprotama lieta. Un ire par dzivokli nemaksa vairak ka Latvija. Partika izmaksa letak. Ihr seid willkommen!
 
#
nu 18.oktobris 2017 9:17 atbildēt
Mūsu pusē cilvēki nevar dabūt darbu savu gadu dēļ, no 45 - 50,ja tas skaitās veci nevarīgi,tad mūsu valdībā būtu jāatlaiž liela daļa cilvēku,kā Barča,Dūklavs utt
 
#
Jusis 18.oktobris 2017 8:46 atbildēt
Tos vīrus un sievas ,kurus katru vakaru rāda tv" Degpuntā" jau nu darbā nebūtu jēgas ņemt. Varbūt daļa no viņiem nemaz nav reģistrējušies bezdarbniekos ,tā ka bezdarbnieku % un skaits nez vai atbilst patiesībai. Taču arī darba devēji arī strādniekus ekspluatē bez jēgas un reizēm varbūt izdevīgāk ir "bomžot" nekā strādāt Tokio-City par trauku mazgātāju. Tāpēc arī paveras ceļš viesstrādniekiem ,kādam indietim 300eiro ir vesela bagātība ,jo Indijā viņam nekā nav ,tāpat kā mūsējiem Anglijā ,angļi par tādu algu pat tuvumā neiet konservu fabrikai ,mūsējie lielās kādu algu pelnu Anglijas fabrikā salīdzinot ar zivju vērēju algu Latvijas zivju fabrikās. Tā ka vis ir relatīvi it kā darba nav ,bet patiesībā ir ,it kā strādājošo nav ,bet bezdarbnieku arī ir.
 
Skatīt visus 11 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers