Pateicoties aktivitātēm onkoloģisko slimību ārstēšanā, Latvijā ir ieviests zaļais koridors, cilvēki aktīvāk dodas izmantot profilaktiskās vēža pārbaudes un saslimšanu ar vēzi atklāj laicīgāk.
Bet vienā jomā mēs neko nevaram pateikt pacientiem un dzīvojam citā gadsimtā - un tā ir jaunu, modernu zāļu pieejamība, Neatkarīgajai saka Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas, Onkoloģisko pacientu atbalsta deputātu grupas vadītājs Romualds Ražuks. Veselībai nākamgad tiks piesķirti papildus vismaz 200 miljoni eiro, tāpēc deputāti aicinās uz sarunu veselības ministri Andu Čakšu, lai saprastu, kāpēc Latvija nevar daļu šīs naudas novirzīt modernu onkoloģisko medikamentu iekļaušanai valsts apmaksāto zāļu sarakstā?
Veselības ministrija (VM) pagaidām nevar atbildēt uz jautājumu, vai nākamgad kompensējamo medikamentu sarakstā tiks iekļautas jaunas, inovatīvas zāles onkoloģisko slimību ārstēšanai, tāpat kā nevar konkretizēt, cik eiro no 22 miljoniem papildu naudas medikamentiem varēs atvēlēt tieši vēža ārstēšanai. To apliecina VM Nozares budžeta plānošanas departamenta direktora vietniece Anda Strazdiņa, minot racionālus iemeslus, kāpēc izveidojusies šāda situācija. Šogad onkoloģijas jomai papildus piešķirti 12 miljoni eiro, daļa no tā - četri miljoni eiro - papildus tieši onkoloģijas zālēm. Nākamgad papildu finansējums zālēm būs 22 miljoni eiro, ko veido 9,6 miljoni eiro kā šāgada papildu piešķīrums trim pacientu grupām zāļu nodrošinājumam (C hepatīta, HIV/AIDS un vēža pacientu ārstēšanai) un 12,6 miljoni, kas papildus nāks nākamgad. «Pateikt, cik eiro būs tieši onkoloģijai, mēs nevaram, jo pašlaik nav zināmi šāgada finansējuma izlietojuma dati, jāpiebilst, ka papildu finansējumu šogad saņēmām tikai janvārī,» saka A. Strazdiņa, «precīzu informāciju varēsim sniegt šāgada beigās, kad izvērtēsim līdzšinējo naudas izlietojumu.»
Neapmierināts ar VM atbildi ir R. Ražuks, kurš īpašu uzmanību pievērsis tieši onkoloģisko pacientu situācijai Latvijā. «Šī ir kārtējā sēde, kurā es negūstu atbildi, kas nākamgad būs onkoloģiskajiem pacientiem. Daudz labu lietu ir sāktas šogad, pateicoties Eiropas Komisijas apstiprinātajai atkāpei no budžeta deficīta, - zaļais koridors, skrīninga programmas, esam sākuši runāt par sociālo rehabilitāciju un paleatīvās aprūpes sakārtošanu, taču - ko darīt pacientam, kuram pēc zaļā koridora iziešanas atklāts vēzis, bet valsts nekompensē medikamentus, kas ļautu viņam izdzīvot? Tā ir pilnīgi nepareiza situācija,» uzskata R. Ražuks, «onkoloģijas plāns, ko parakstījis pats premjerministrs Kučinskis, apliecina, ka nākamgad inovatīvu medikamentu apmaksai no valsts budžeta jāatvēl 14 miljonu eiro, taču, izrādās, plāns ir tikai fikcija, ja jau, budžetu veidojot, no tā visu var izsvītrot laukā. Vai nauda jaunām zālēm būs vai nebūs - mēs nezinām, jo VM speciālisti sēž kā partizāni un klusē.» R. Ražuks rosinās sasaukt vēl vienu sēdi un uzaicināt veselības ministri, kurai uzdos jautājumu - kā papildu nauda veselības jomā tiks tērēta un kāpēc «mēs nevaram atrast naudu no veselības budžeta pieauguma zālēm, par ko runājam jau gadu gadiem?»
Strazdiņa no VM norāda, ka plānā, ko min R. Ražuks, ir iezīmēts daudz aktivitāšu, kas kopumā pārsniedz veselības nozares budžetu, bet plāna gatavošanas laikā skaidri tika pateikts, ka visi pasākumi tiks īstenoti esošā budžeta ietvaros. A. Strazdiņa arī minēja, ka nākamgad veselības nozarei prioritātēm piešķirts mazāks finansējums, nekā pieprasīts, proti, nepilni 200 miljoni eiro, tie ir 77 procenti no nepieciešamā finansējuma prioritāšu īstenošanai. Galvenā prioritāte ir mediķu atalgojums.
