Videokadri, kurā pensionāre Gita Karlsberga bezspēcīgi pakritusi uz zemes, kamēr viņas dēls un citi radinieki zākā policiju, tiesu izpildītāju un jauno mājas īpašnieku, izskatās necienīgi un nekrietni. Sabiedrības vairuma līdzjūtība, protams, pieder izliekamajai kundzei, tomēr, iedziļinoties šajā stāstā, joprojām nav iespējams pateikt, kurš tad ir vainojams notikušajā. Iespējams, šī ir cena par trekno gadu pārmērībās uzņemtu risku.
Stāsta fabulu atspoguļo anonimizētais spriedums tiesu datu bāzē. 2007. gadā Gita Karlsberga paņēma kredītu, ieķīlājot savu māju Imantā - naudu atdot nevarēja, un banka to atņēma. Treknajos gados tā nodega daudzi un pēc tam vēl ilgus gadus vergoja, līdz atbrīvojās no parādiem privātpersonas maksātnespējas procesā. Taču šis darījums bijis atšķirīgs.
Kaimiņienes biznesiņš
Kredīts 86 000 eiro nekustamā īpašuma iegādei tika ņemts par labu kaimiņienei. Par neapdomīgu kreditēšanu un naudas uzticēšanu tiem, kas ar to nemāk rīkoties, bankas atbildību neuzņemas. Parex banka jau sen kā pati nomirusi, taču parādu piedziņa tās vārdā turpinās. Kas nespēj maksāt naudu, maksā ar mantu. Konkrētajā gadījumā lietu sarežģī fakts, ka Gita Karlsberga kategoriski noliedz kredīta ņemšanas faktu. Viņa neesot bijusi pie notāra, neesot parakstījusi līgumu, neesot pilnvarojusi kaimiņieni Andu Abricku nekādām darbībām ar savu īpašumu. Viss notikušais esot krāpšana. Tomēr gan pirmās instances tiesa, gan apgabaltiesa šos apgalvojumus nav uzskatījusi par patiesiem, un gadiem ilgusī tiesāšanās noslēgusies sirmajai kundzei par sliktu. Tātad par sliktu arī viņas meitai un mazbērniem, kuri zaudē mantojumu. Tikmēr kriminālprocess turpinās, un policija vēl domā, ko par to publiski pastāstīt.
Jaunajam īpašniekam ar šo vēsturi nav nekāda sakara, māju viņš nopircis izsolē - cerējis ievākties ar ģimeni. Vairāksolīšanā cena no 32 000 uzkāpusi līdz 65 000 - atbilstoši situācijai tirgū. Vismaz šī summa nerada aizdomas par kādām iespējamām sazvērestībām. Un arī tiesas spriedums ne.
Dzīvais vairogs
Galvenos faktus, kas tiesas spriedumos izlasāmi, apkopojis jaunā īpašnieka advokāts Jānis Lapsa un publicējis portāls pietiek.com:
1) Tiesas nozīmētā ekspertīze pēc (Gitas Karlsbergas lūguma) atzina, ka ieķīlājuma līgumu par strīdus īpašuma ieķīlāšanu ir parakstījusi pati Gita Karlsberga.
2) Nostiprinājuma lūgumu par hipotēkas reģistrēšanu uz strīdus īpašumu zvērināta notāra klātbūtnē ir parakstījusi pati Gita Karlsberga.
3) Gita Karlsberga kopā ar otru atbildētāju (laikam ar rakstos pieminēto kaimiņieni), kas bijusi nominālā aizdevuma no bankas saņēmēja, slēgušas mērķa aizdevuma līgumu, kas norāda, ka darbojušās kopīgi.
4) Gita Karlsberga ne tikai visu apzinājās, bet kopā ar savu meitu ir maksājusi arī procentus par saņemtā aizdevuma lietošanu bankai.
5) Gita Karlsberga ar citu personu pēc aizdevuma saņemšanas no bankas ir noslēgusi aizdevuma līgumu par summu, kas ir nedaudz mazāka par saņemto no bankas, kas liek secināt, ka ir bijusi vēlme nopelnīt.
Advokāts Neatkarīgajai stāsta, ka mājas izsole tika apstiprināta pērn maijā. Divas reizes tiesu izpildītājs apturēja lēmuma izpildi, vienu reizi atlika. Līdz pagājušajā nedēļā policijas, mediķu un kaimiņu uzraudzībā veda jauno īpašnieku iekšā. Īpašuma atbrīvošana ilga vairākas stundas, jo tuvinieki vecmāmuļu izmantoja kā dzīvo vairogu sava mantojuma aizstāvēšanai. Kamēr visi ar visiem lamājās, viņa trīs stundas uz zemes gulējusi, ik pa brīdim saucot pēc ārsta, tajā skaitā lauztā mugurkaula dēļ. Tā gan, par laimi, bija tikai tāda hiperbola.
Nepaklausīja Rasnačam
«Drausmas», «ārprāts», «kaut kas tāds tikai Latvijā iespējams» - arī sabiedrībā pazīstamas personas šādi komentējušas sirmās kundzes dēla filmētos materiālus. Sabiedrības vispārējo sašutumu pamanījusi Tieslietu ministrija: «Pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača rosinājuma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir pieprasījusi skaidrojumu par tiesu izpildītāja rīcību 7. septembrī. Saņemtā informācija tiks iesniegta izvērtēšanai arī Tieslietu ministrijā.»
Šī nav pirmā reize, kad ministrija iesaistās šīs civilās ķibeles risināšanā. Pērn, tuvojoties kundzes izlikšanai no mājas, ministrija izlasīja žurnāla Likums un Taisnība publikāciju, pārbaudīja tiesu izpildītāja darbības, atzina tās par pamatotām un deva šādu padomu: «Ņemot vērā rakstā minētās G. Karlsbergas ierobežotās finansiālās iespējas, kā arī cienījamo vecumu, kas varētu kavēt iespēju īsā laikā atrast sev jaunu dzīvesvietu, tāpat arī konkrētās situācijas faktiskos apstākļus, viņa var ierosināt vienošanos ar nekustamā īpašuma jauno ieguvēju par saprātīgiem termiņiem, kādā nekustamais īpašums tiks atbrīvots, tādējādi izvairoties no telpu piespiedu atbrīvošanas un novēršot bažas par iespējamu tajā esošo mantu sabojāšanu vai pazušanu.» Tomēr kundze ar tuviniekiem padomu vērā neņēma un izlēma iebarikādēties. Policijas argumenti izrādījās stiprāki.
