Valdība šodien plānojusi izskatīt Veselības ministrijas sagatavoto plānu HIV infekcijas, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai. Taču plāna izdošanās faktiski ir pilnībā atkarīga no valdības izpratnes un ieinteresētības šo jautājumu risināšanā, jo plāna realizēšanai nepieciešami papildu ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, nākamgad tie ir 17 miljoni eiro.
Plāns izstrādāts turpmākajiem trim gadiem, un tā mērķis ir mazināt HIV, B un C hepatīta, seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Galvenās problēmas, kuru risināšanai plānā pievērsta uzmanība, ir nepietiekama pieejamība šo slimību profilakses pasākumiem, diagnostikai, ārstēšanai, kā arī konstatētas problēmas ne tikai sabiedrības izpratnē un zināšanu līmenī par šīm infekcijām, bet arī mediķu jomā, kas traucē gan profilaksei, gan agrīnai slimību atklāšanai un ārstēšanai. HIV un C hepatīta izplatības ierobežošana ir ļoti nozīmīga, un to apliecina statistikas dati, ar kuriem Latvija nevar lepoties.
Ko darīt ar pirmo vietu Eiropā?
Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm HIV izplatība ir viena no visaugstākajām - 2015. gadā Latvijā bija otrais augstākais jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaits Eiropas Savienībā, un šis rādītājs bija 3,5 reizes augstāks nekā vidēji Eiropā. Jāpiebilst, jaunākie dati liecina, ka Latvija pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita pašlaik jau ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, apsteidzot Igauniju. Latvijā ir arī visaugstākais jaunatklāto AIDS gadījumu skaits. 28 procenti no jaunatklātajiem HIV infekcijas gadījumiem ir AIDS stadijā, kas ir astoņas reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, un tas liecina par salīdzinoši vēlu infekcijas atklāšanu. Arī saslimstība ar B un C hepatītu uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir vieni no visaugstākajiem Eiropas reģionā, un tieši ar C hepatītu - visaugstākie saslimstības rādītāji ir tieši mūsu valstī.
Gan HIV/AIDS, gan C hepatīta gadījumā savlaicīga ārstēšana ir viens no svarīgiem pasākumiem, kā apturēt infekciju izplatīšanos. HIV pacienti, saņemot antiretrovirālo terapiju, praktiski neinficē citus ar vīrusu, savukārt C hepatīta ārstēšanā pašlaik ir medikamenti, kas pilnībā izārstē pacientus, tiesa, pašlaik Latvijā tie tiek nodrošināti daļai - smagāk slimiem pacientiem. Tāpēc viens no šo infekciju ierobežonas plāna mērķiem ir nodrošināt agrīnu ārstēšanu. Veselības ministrija atsaucas uz Pasaules veselības organizāciju, kas iesaka HIV ārstēšanu sākt nekavējoties, tiklīdz HIV diagnosticēts. Latvijā pacienti ārstēšanu saņem novēloti, tikai, kad sasniegti noteikti veselības, precīzāk - slimības, rādītāji. Pēc šādas pieejas Eiropā tikai divas valstis ārstē pacientus - Latvija un Lietuva.
Ārstēt vairāk, lai infekciju apturētu
“Mēs vēlamies, lai lielāks skaits pacientu un ātrāk saņemtu ārstēšanu,” Neatkarīgajai saka Veselības ministrijas speciāliste Jana Feldmane, “HIV ārstēšanā jāpanāk, ka 90 procenti no tiem, kuriem atklāts HIV, saņem ārstēšanu un lai tā ir pēc iespējas efektīvāka - tur jāstrādā pie pacientu līdzestības. Diemžēl Latvijā ārstēšanu saņem tikai 35 procenti HIV pacientu.” J. Feldmane norāda, ka HIV ārstēšanas izmaksas desmit gadu laikā augušas vairākkārt, gadā sasniedzot 10 miljonus eiro, taču bāzes finansējumā iezīmēti tikai divi miljoni eiro, kā tas bijis pirms vairākiem gadiem. Tā kā strauji pieaug saslimušo skaits, veidojas deficīts, kura segšanai nauda papildus netiek piešķirta un deficīts jāmazina, pārdalot kompensējamo zāļu budžeta ietvaros pieejamo naudu… Šāda situācija nav normāla.
“Arī runājot par C hepatītu, mēs vēlamies panākt, lai vairāk cilvēku saņemtu modernu ārstēšanu, jo abos šajos gadījumos ārstēšana ir ļoti svarīgi tieši infekcijas izplatības novēršanai visā sabiedrībā - jo vairāk pacientu tiek ārstēti, jo mazāk infekcija izplatās,” skaidro J. Feldmane.
C hepatīta ārstēšanai šogad piešķirti 10 miljoni eiro, taču nākamgad bāzes finansējumā paredzēti uz pusi mazāk. Neatkarīgā jau rakstīja par pacientu bažām, ka var tikt apturēta C hepatīta ārstēšana. Veselības ministrijā gan uzsver, ka C hepatīta ārstēšanai finansējumu plānots saglabāt šāgada līmenī.
Plāns ir, nauda?
Tomēr šie argumenti nelikvidē pamatotas bažas, vai valdība tos sadzirdēs un būs gatava piešķirt papildu finansējumu. Saskaņā ar plānu nākamgad tā realizācijai budžetā ir paredzēti 6,8 miljoni eiro (šī nauda jau ir paredzēta kā bāzes finansējums netieši ar plānu saistītiem pasākumiem), taču papildus vajag 16,9 miljonus eiro 2018. gadā un daudz lielākas summas 2019. un 2020. gadā - ap 30 miljonu katru gadu. Plānā arī minēts, ka «jautājums par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Veselības ministrijai un Tieslietu ministrijai (tās pārziņā ar ieslodzījuma vietas, kur HIV un C hepatīts ir problēmas - aut.) plāna projektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2018.-2020. gadam izskatāms likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām…». Vai tas nozīmē, ka plāna īstenošana atkarīga tikai un vienīgi no valdības lēmuma? «Tā notiek ar visiem plānošanas dokumentiem,» atzīst J. Feldmane, «mēs varam izpildīt tikai to, kam ir nauda, ja to nepiešķir, tad nevaram izdarīt nevienu no plānotajiem pasākumiem.»