Atpirks Latvijas kuģniecības akcijas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi a/s Latvijas kuģniecība (LK) lielākās akciju paketes turētājam Vitol Netherlands B.V. (Vitol) izteikt piedāvājumu pārējiem akcionāriem, lai viņi šķiras no savām akcijām par 71 eirocentu gabalā.

FKTK atļāvusi Vitol izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, kas obligāts tādā nozīmē, ka Vitol tas bija obligāti jāizsaka, bet akcionāriem nav obligāti to pieņemt. Ar atpirkšanas piedāvājuma obligātumu valsts cenšas pasargāt mazos akcionārus no viena liela akcionāra patvaļas, izgrābjot naudu no uzņēmuma, lai uzņēmumam nebūtu peļņas, ko sadalīt starp akcionāriem dividendēs.

Kāpēc akcijas jāatpērk

Tiklīdz vienam akcionāram (vienalga, vai fiziskai, vai juridiskai personai) pieder 50,01% akciju, tā rodas bažas, ka viņš akcionāru sapulcē iebalsos tikai sev paklausīgu valdi (iebalsos pats sevi valdē; izveidos uzņēmuma padomi, lai tā pieņemtu darbā vajadzīgos valdes locekļus, - šādām detaļām vairs nav nozīmes), kas vadīs saimniecisko darbību tā, lai uzņēmums ciestu zaudējumus. Tādā gadījumā labi pelna citi uzņēmumi, kuriem akciju sabiedrība kaut ko lēti pārdod vai no kuriem dārgi pērk. Praktiski nav iespējams pierādīt, ka šo citu - pelnošo - uzņēmumu faktiskais, bieži vien ar ārzonu firmu nosaukumiem nomaskētais īpašnieks ir tas pats, kas īpašnieks zaudējumos peldošajai akciju sabiedrībai. Šādu ļaunprātību bloķēšanai publiskai akciju sabiedrībai nepieciešami daudzi lielāki un mazāki akcionāri, kuri sadala vietas uzņēmuma padomē un valdē tā, lai uzņēmuma amatpersonas uzmanītu viena otru. Ja šāda iespēja zūd, tad vienam lielajam akcionāram jāpiedāvā visiem pārējiem akcionāriem iespēja izstāties no šīs spēles par atkāpšanās naudu, t.i., par akciju cenu, ko lielais akcionārs nedrīkst noteikt patvaļīgi. Konkrētajā gadījumā akcijas tiks atpirktas par 71 eirocentu, ko pēc Vitol ierosinājuma apstiprinājusi FKTK.

Likums paliek uz papīra

LK ir rādījusi krāšņu piemēru tam, ka it kā labi izdomātās likuma normas nekādu labumu mazajiem akcionāriem nedod. Proti, kontrolējošās iestādes nespēj pierādīt, ka akciju vairākums īstenībā pieder vienai un tai pašai personai vai personu grupai. Likumā gan rakstīts, ka šādā grupā nedrīkst ietilpt laulātie, bērni un vecāki vai cita uzņēmuma līdzīpašnieki, taču faktiski cilvēkus var sasaistīt daudz kas tāds, ko pierādīt neizdodas. Vēl citā gadījumā FKTK nācās ilgi tiesāties ar Grindeka īpašnieku Lipmanu ģimeni, lai pierādītu, ka tā pārkāpj likumu, sadalot uzņēmuma akciju vairākumu starp Kirovu Lipmanu, viņa dēlu Filipu un sievu Annu un neizsakot pārējo akciju atpirkšanas piedāvājumu. FKTK panāca tikai to, ka tagad šī pati akciju pakete ir sadalīta personāžiem ar citiem uzvārdiem, kuri pilnīgi nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ turpina pārvaldīt uzņēmumu tā, lai Lipmani no tā saņemtu miljoniem eiro gadā un pārējie nesaņemtu neko.

LK gadījumā ar akciju vairākuma paketes sadalījumu zem dažādiem pseidonīmiem no likuma viedokļa viss bija kārtībā, bet varu uzņēmumā pārņēmušie akcionāri sāka savstarpējus apvainojumus par to, kurš kuru apkrāpis. Shēma tur bija tāda, ka LK kuģi tika atdoti nomā par zemu cenu, kas ļāva pelnīt kuģu nomniekiem uz LK zaudējumu rēķina. Principā tas tomēr nav kriminālpārkāpums, ka flotes īpašnieks koncentrējas uz savas flotes attīstīšanu un samierinās ar zemākiem, bet garantētiem ienākumiem no nomnieka, kurš, savukārt, koncentrējas uz pārvadājumu pasūtītāju meklēšanu. Noziedzīgs bija šā principa reālais izpildījums, taču pilnīgs sadalījums vainai par LK zaudējumiem netika noskaidrots arī gadiem ilgā tiesas procesā. Tā dalībnieki galu galā uzskatīja par labāku izlīgt un atkāpties no LK par labu Vitol grupai. Aģentūras LETA arhīvā šis zīmols pirmo reizi minēts 2004. gada 9. janvāra ziņā, ka Vitol vēstulē toreizējam Latvijas ekonomikas ministram jautājis par iespējām nopirkt uzņēmuma Ventspils nafta (VN) mazākuma akciju paketi. Gadu gaitā šāds darījums notika un aizsāka VN akciju pilnīgu pārņemšanu Vitol īpašumā. Tagad process tiek ļoti loģiski turpināts attiecībā uz VN meitas uzņēmumu LK. Abu uzņēmumu valdēm ir viens un tas pats priekšsēdētājs Roberts Kirkups, kurš kādā intervijā par uzņēmumu piederības ķēžu saīsināšanu izteicies nepārspējami trāpīgi: «Sakopsim šo jucekli, pirms radīsim jaunu.»

Akcijas drīkst paturēt, bet...

LK akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums neuzliek pienākumu tās pārdod. Varbūt atradīsies mazākumakcionāri, kuri apzināti gribēs dalīt īpašumtiesības uz LK ar pasaules mēroga zīmolu Vitol. No mazākumakcionāru lēmumiem atkarīgs, vai Vitol savāks 95% LK akciju un drīkstēs izteikt ne obligāto, bet galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kura gadījumā atlikušajiem akcionāriem ir ne vairs tiesības, bet pienākums savas akcijas pārdot.

LK akciju atpirkšanas piedāvājums nenozīmē to automātisku izslēgšanu no biržas. Lai tā notiktu, jāpieņem LK akcionāru lēmums un jādabū FKTK atļauja.

Pagaidām netiek doti signāli par LK kā pelnošu uzņēmumu. Šajā pavasarī tas ziņoja biržai, ka pērn pamanījies zaudēt 25 miljonus ASV dolāru uz flotes pārcenošanas rēķina. Aizpērn bija -7 miljoni dolāru LK meitas uzņēmumam piederošo nekustamo īpašumu nocenošanas dēļ. Ar īpašumiem domāts Preses nams Rīgā, ko LK nupat kā pārdevusi par 16,8 miljoniem eiro. Tātad vēl viena naudas sūce LK aizdarīta, bet uzņēmums ir ilgi peldējis kā zemūdene 20 līdz 50 miljonu dolāru ikgadējo zaudējumu dziļumā, ka tā izniršana peļņas saulītē būtu kā brīnums.