Privātuzņēmuma Latvijas kuģniecība (LK) lielākais akcionārs Vitol Netherlands B.V. (Vitol) atbilstoši likuma prasībām pieteicies atpirkt uzņēmuma akcijas no visiem pārējiem akcionāriem.
Vitol ir lūdzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) atļauju izteikt LK akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Komisijai jādod šāda atļauja un jānosaka atpirkšanas nosacījumi. Pagaidām komisija aprobežojas ar apstiprinājumu, ka 29. jūnijā reģistrētais Vitol pieteikums tai jāizskata 10 darba dienu laikā.
Lūdzu, ņemiet savu naudu!
Ziņa par LK akciju gaidāmo atpirkšanu pirmām kārtām domāta cilvēkiem, kuri nesaprot, vai viņiem šādas akcijas vispār pieder, cik šādu akciju ir un kur tās atrodas. Šādu cilvēku Latvijā ir daudz. Pagājušā gada 24. februārī Neatkarīgā publicēja Latvijas Centrālā depozitārija aicinājumu iztukšot 23 tūkstošus kontu ar uzņēmumu akcijām un šo akciju dividendēs nopelnīto naudu, kā arī 16,5 tūkstošus kontu tikai ar naudu, ko depozitārijs saņēmis par akciju pārdošanu iepriekšējos gadījumos, kad akcijas bija obligāti jāpārdod.
Nevar pārmest jebkuram depozitārija kontos esošo akciju un naudas īpašniekam, ka viņš savu īpašumu ignorē. Varbūt īpašuma vērtība patiešām ir mazāka par tiešajiem un netiešajiem izdevumiem, kādus prasa īpašuma pārņemšana un realizācija. Jo sevišķi tas attiecas uz gadījumiem, kad kontu saturs pēc to īpašnieka nāves jāsadala starp vairākiem mantiniekiem. Tomēr citos gadījumos īpašnieki nav painteresējušies par vērā ņemamiem īpašumiem. Atjaunotajā Latvijas Republikā akcijas ir dematerializēti vērtspapīri - ieraksti datorsistēmās, no kurām iespējamas izdrukas, bet ne poligrāfijas mākslas meistardarbi, ar kādiem savu solīdumu un uzticamību centās pierādīt akciju emitenti senākos laikos līdz pagājušā gadsimta otrajai pusei. Tagad nematerializēto īpašumu no sava redzesloka izlaidušiem cilvēkiem jāmeklē kaut jel kādi dokumenti ar akciju pirkšanas rekvizītiem, kas ļautu pieslēgties datorsistēmām.
Viens lats kļūst par 17 eiro
LK gadījums izceļas ar uzņēmuma privatizācijas kavēšanos tieši tāpēc, ka uzņēmums un tā akcijas skaitījās ļoti vilinošas. Uzņēmums juridiski nodibināts 1991. gada 29. augustā, pārņemot 87 Latvijas ostās pierakstītos bijušās PSRS tirdzniecības flotes kuģus. 1996. gadā Latvijas valsts apsolīja uzņēmumu pārdot kā akciju sabiedrību, kuras akcijas drīkstēs pirkt arī par privatizācijas sertifikātiem. Vietējo biznesa un politiķu grupējumu cīniņi novilcināja LK privatizāciju līdz 2002. gadam. Kad grupējumu spēku samērs noskaidrojās, 2002. gada 26. jūnijā izsole Rīgas Fondu biržā legalizēja 49,94% LK akciju nonākšanu jau iepriekš privatizētā uzņēmuma Ventspils nafta īpašumā. Sīko akcionāru kopums tika izveidots dažus mēnešus agrāk akciju publiskajā piedāvājumā. 2002. gada 25. aprīlī Privatizācijas aģentūras valde apstiprināja LK šā piedāvājuma rezultātus - kopā 64 258 056 akciju pārdošanu 5567 pircējiem par 1,11 latiem gabalā.
Jāievēro, ka te nosaukti nevis tie lati, ko emitēja Latvijas Banka, bet katra Latvijas valsts emitētā privatizācijas sertifikāta nominālvērtības 28 lati. Tā kā šo latu izmantojums bija tikai valsts un pašvaldību piedāvāto objektu iegūšana, bet ar tiem nevarēja pirkt pārtiku, apmaksāt komunālos pakalpojumus u.tml., sertifikātu tirgus cena attiecībā pret pilnvērtīgajiem latiem nokrita ļoti zemu. Kļuva iespējams vismaz dažās reizēs un vietās par latu nopirkt pat vairākus sertifikātus un par katru sertifikātu - apmēram 25 LK akcijas, kuras Vitol tagad piedāvā atpirkt par 71 eirocentu gabalā. Privatizācijas sertifikātu cena pagājušā gadsimta 90. gados bija ārkārtīgi svārstīga un arī lata pirktspēja būtiski dilstoša, tāpēc grūti izrēķināt caurmēra atdevi no ieguldījumiem latos, ja tie caur privatizācijas sertifikātiem nonākuši LK akcijās un tagad būs obligāti jāpārvērš par eiro. Nav neiespējama formula 1 lats = 1 sertifikāts = 25 LK akcijas = 17,75 eiro.
Akciju cena vēl jānovērtē
LK statūtos noteiktais pamatkapitāls ir 60 miljoni eiro, kas sadalīts 200 miljonos akciju par 30 centiem gabalā. Vitol jau paguvis pārņemt 141 489 336 jeb 70,75% LK akciju. Tādējādi atpirkšana attiecas uz 58 510 664 akcijām un pasākuma budžets pēc Vitol plāna mazliet pārsniegtu 45,5 miljonus eiro. Neaktīvajiem un savas īpašumtiesības pat nenoformējušajiem LK akcionāriem palikusi maza daļa no šī pīrāga, jo lielo daļu jau nokoduši akciju pārpircēji. Ne velti Neatkarīgā 2002. gada 28. jūnijā pārskatu par LK akciju tirdzniecības pāris pirmajām dienām Rīgas Fondu biržā lika zem virsraksta Kuģniecības akcijas pieprasītas: pašā pirmajā dienā pārdoti vairāk nekā 80 tūkstoši akciju par 30 santīmiem gabalā, un nākamajā dienā to cena bijusi jau 33 santīmi. Tātad pēc LK akciju kotēšanas pirmās dienas rezultātiem 30 santīmi = 71 eirocents, bet 2002. gadā darījumos bija jāiegulda vērtīgāki lati, kuru pirktspēja strauji dila tā sauktajos treknajos gados un dilusi ir visu laiku. Tagad vērtības dilšanas stafeti no lata pārņēmis eiro, tāpēc 71 eirocents vairs nav nekas dižs.
Akciju īpašnieki vēl var cerēt uz FKTK, ka tā uzdos atpirkt akcijas par augstāku cenu. Kad 2015. gada septembrī aktualizējās jautājums par Ventspils naftas akciju obligātās atpirkšanas cenu, to pēc dažādām likumā pieļautām metodēm varēja noteikt starp 1,13 un 3,11 eiro gabalā. FKTK uz jautājumu par LK akciju cenu atbildēja Neatkarīgajai īsi un strupi, ka arī tā tiks paziņota līdz ar komisijas padomes lēmumu par LK akciju atpirkšanu.
