Ar karogu ceremoniju un bataljona parādi oficiāli sākta NATO Latvijas kaujas grupas darbība. Šīs nav mācības. Šī ir īsta operācija. Katra no trim Baltijas valstīm un Polija saņēmušas savu aizsardzības komplektu, un kopumā tie ir vairāk nekā 4000 labi apmācītu un ekipētu karavīru.
Latvijas NATO bataljons bija pēdējais iztrūkstošais posms Baltijas aizsardzībā, taču kanādiešiem acīmredzot tālāks ceļš mērojams. Savi 7000 kilometri. Taču tagad viņi ir klāt, uzņemoties Latvijas kaujas grupas vadību. Šī ir pirmā reize pēc aukstā kara laikiem, kad kanādieši tik lielā skaitā ierodas Eiropā. 450 kanādiešu pie mums plus vēl tiek turpināta apmācību programma karavīriem Ukrainā.
Latvijā NATO kaujas grupā ietilpst vēl piecas valstis - Albānija, Itālija, Polija, Slovēnija un Spānija. Vakar svinīgajā ceremonijā varēja novērot, cik dažādi ir karavīri un kā atšķiras valstu militārās tradīcijas - apģērbs, soļošana, stāja. Atšķiras arī mentalitāte, un karavīriem vēl nāksies savstarpēji krietni pieslīpēties, jo īpaši tādēļ, ka Ādažu bāzē šobrīd ir pašauri. Bet parāde kopumā izskatījās labi. Uz to bija ieradušās ne tikai Latvijas aizsardzības resora augstākās amatpersonas, Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ieskaitot, bet arī NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs. Viņu vēstījums paliek nemainīgs - draudi vienai NATO valstij ir draudi visām. Šis esot spēcīgs apliecinājums solidaritātei. Parādi pavadīja orķestris, bet no augšas sveicināja trīs milzu helikopteri.
AIZSARDZĪBAS KOMPLEKTS. Seši sabiedroto karogi un uzņemošās valsts sarkanbaltisarkanais / F64
Cik ilgi sabiedroto karavīri paliks Latvijā un Baltijā, būs atkarīgs no nepieciešamības, taču pašlaik nekādi konkrēti termiņi netiek plānoti. Teorētiski NATO samiti, kur šādi lēmumi tiek pieņemti, notiek reizi divos gados un vēl viens pēc katrām ASV prezidenta vēlēšanām. Nākamais norisināsies 2018. gadā. Termiņi plānoti vienīgi rotācijām - tā ir vispārpieņemta prakse, ka pēc sešu mēnešu dienesta ārzemēs karavīri dodas mājās. Vieni aizbrauc, otri atbrauc. Preses konferencē Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka kaujas grupu skaitliski nav paredzēts audzēt, taču nepieciešamības gadījumā - ja sāktos kādas nepatikšanas - to esot iespējams ļoti ātri paplašināt.
Šobrīd gan nevienai valstij briesmas nedraudot, taču zināmas bažas saistītas ar rudenī plānotajām Krievijas mācībām Zapad 2017. Iespējams, saistībā ar tām tiks organizēta NATO un Krievijas sanāksme. «Mēs gribam, lai Krievija pastāsta par Zapad un uzrāda dokumentus,» skaidro Jenss Stoltenbergs.
Paralēli NATO kaujas grupu darbībai Baltijā norisināsies dažādas militāras mācības, un līdz ar to kopējais sabiedroto karavīru skaits mūsu reģionā būs lielāks. Rudenī ieradīsies arī 600 amerikāņu, tomēr salīdzinājumā ar Krievijas armijas koncentrāciju pierobežā šie tāpat esot nelieli spēki. To uzsvēra prezidents Raimonds Vējonis. NATO kaujas grupas ir skaitliski nelielas, un tām piemīt aizsardzības raksturs, tāpēc nekādi nav uzskatāmas par draudu Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau izteicies par šo tematu - militāra rakstura draudus NATO mācības patiešām neradot, taču starpvalstu attiecībām varot kaitēt gan. Tā ziņo ar Kremli saistītais propagandas rīks Sputnik, un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu NATO aktivitātēs pat saskatot «atklāti pretkrievisku raksturu».
Tikmēr sabiedroto traktējumā aktivitāšu mērķis ir Krievijas agresijas apturēšana. Apliecinājums, ka Krievijai tāda piemīt, ir gan iebrukums Gruzijā, gan Krimas aneksija.
NATO kaujas grupa Latvijā
Kanāda
450 karavīru no mehanizētā kājnieku bataljona, izlūkvads, bruņumašīnas
Albānija
18 kaujas inženieru (sapieru)
Itālija
160 karavīru. Mehanizēto kājnieku rota ar bruņumašīnām
Polija
Tanku rota, 160 karavīru
Slovēnija
50 speciālistu aizsardzībai pret masu iznīcināšanas ieročiem (ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioaktīvajiem)
Spānija
300 karavīru no mehanizētās kājnieku rotas, bruņumašīnas, kaujas inženieri
