Latgales tiesu apvienošanas projekts Tieslietu ministrijas ieskatā norit veiksmīgi, un līdz Latvijas simtgadei tiesu teritoriālā reforma tiks pabeigta arī pārējos reģionos. Procesu dalībniekiem tas var nozīmēt lielāku braukāšanu, sekojot iztiesājamo lietu maršrutam. Jautājums par Rīgas tiesu atslogošanu pagaidām nav atrisināts.
Viļakas novada iedzīvotāji agrāk visus savus tiesu kreņķus risināja turpat netālajā Balvu tiesā. Tagad patstāvīgas Balvu tiesas vairs nav, taču ir Rēzeknes tiesa Balvos. Un vēl zem Rēzeknes palikta arī Ludza. Visa administrācija un priekšniecība Rēzeknē, bet uz vietas tiesas māja, un arī tiesneši strādā. Preiļu un Krāslavas tiesa savukārt tagad iekļautas Daugavpils tiesās. Attiecīgi Latgalē izveidotas divas mātes tiesas, un daļa lietu no meitām nonāk arī pie mammām vai vēl tālāk - pēc specializācijas.
Uz cietumu vai veikalu
Viļakas novada mērs Sergejs Maksimovs atzīst, ka zināmas neērtības tas iedzīvotājiem rada - jāveic tālāks ceļš. No otras puses - ja tiesā nearestē, var pirms braukšanas mājās ieiet pie reizes būvmateriālu veikalā. No pašvaldības viedokļa būtiskākais, lai cilvēku kontrabandistu tiesāšana arī turpmāk notiktu Balvos. Pierobežā šis ir visai izplatīts noziegumu veids. Ja būs līdz tiesai tālāks ceļš, tiesājamie mēģinās izvairīties. Precedenti jau esot, pasaka - man nav naudas - un neierodas. Tomēr gluži bez sekām tas arī nepaliek, un uz nākamo sēdi apsūdzēto ved spaidu kārtā.
Pēc tam, kad šā gada februārī tika apvienotas arī Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona tiesas, izveidojot vienotu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu, kopējais vispārējās jurisdikcijas tiesu skaits Latvijā ir sarucis no 34 uz 26. Un saruks vēl, reformai turpinoties pārējos Latvijas reģionos.
Sastrēgums Rīgā
Pagaidām nekas neliecina, ka tiesu reforma īstenosies pēc skolu reformas sliktākajiem paraugiem. Vispirms, lai nebūtu liela bļaušana, no mazas skolas uztaisa lielākas skolas filiāli, bet pēc gada vai diviem slēdz. Vismaz Tieslietu ministrija deklarējusi, ka tiesnešu skaita samazināšana nav tās mērķis. Tas arī būtu pilnīgi aplami, ņemot vērā tiesu pārslogotību un lietu lēno virzību. Te gan akmens metams arī advokātu dārziņā, un pagājušajā nedēļā notikušajā zvērinātu advokātu pilnsapulcē to izdarīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs: «Lūdzām advokātus kļūt disciplinētākiem un neuzņemties tik daudz klientu, zinot, ka pašu darba grafiks aizrakstīts mēnešiem uz priekšu.»
Lielākās problēmas, protams, ir Rīgā, kur notiek vislielākā saimnieciskā un kriminālā rosība valstī. Tiesas ir pārslogotas. Taču, ja Tukums un Dobele izlīdzinās slodzes, galvaspilsētā darba tāpēc nekļūs mazāk. Tā vismaz uzskata Ivars Bičkovičs: «Slodžu izlīdzināšana reformas ietvaros netiek risināta.» Jūrmalas tiesu tāpēc vajadzējis atdot Tukumam, bet Siguldu - Cēsīm, nevis pievienot Rīgas rajonam, kas jau tāpat grimst izskatāmo lietu ķīpās. Nešķiet arī pareizi, ka mazās tiesas uz vietām paliek bez vadības.
Klusums liecina - jēga ir
Vienlaikus valsts galvenais tiesnesis pauž zināmu izbrīnu, ka no Latgales pilotprojekta dalībniekiem nav dzirdamas īpašas pretenzijas. Sākotnēji 26 pašvaldību vadītāji pat rakstījuši petīciju - rokas nost no mūsu tiesām. Taču tagad visi šķiet puslīdz apmierināti. Iespējams, reformā kāda jēga tomēr esot atrodama. Kā tā notiks pārējos reģionos, pagaidām gan vēl neesot skaidrs. Vidzemē par mātes tiesas statusu cīnās pat trīs iestādes.
Tieslietu ministrija tikmēr jau pagājušā gada rudenī reformas pilotprojekta rezultātus novērtēja atzinīgi: «Secināms, ka tiesu namu reformas ietvaros tiek novērsta nevienmērīga tiesu noslodze, kā arī nodrošināta tiesnešu specializācija un nejaušības princips lietu sadalē. Tiek veicināta tiesu prakses vienveidība, un palielinās izskatīto lietu skaits. Vienlaikus tiesu darbības teritoriju apvienošana ļauj optimizēt tiesas rīcībā esošos resursus un tiesvedības procesos plašāk izmantot arī videokonferences, kas būtiski atvieglo tiesu pieejamību iedzīvotājiem.».
