Ne reizi vien sociālajos tīklos nācies lasīt, ka kādam no mūsu līdzcilvēkiem nepieciešama finansiāla palīdzība, lai Latvijā nogādātu un apbedītu ārvalstīs mirušu tuvinieku. Izrādās, ka Latvijas valstij nav pienākuma šādos skumjos brīžos atbalstīt savus pilsoņus, lai gan tuvinieka mirstīgo atlieku pārvešana mājās izmaksā ap 3000 eiro.
...Romāns jau 15 gadus dzīvoja un strādāja Lielbritānijā, Esseksā. Pēdējos gados Romāns nevarēja strādāt veselības problēmu dēļ, saņēma pabalstu. 8.februārī Romāna mamma saņēma ziņu, ka Romāns ir nokļuvis slimnīcā un miris. Nāves iemesli vēl tiek skaidroti, bet mamma ļoti lūdz līdzcilvēku palīdzību, lai pārvestu dēlu mājās un apglabātu ģimenes kapos līdzās viņa jaunākam brāli un tēvam...
Līdzīgus skumjus palīgā saucienus sociālajos tīklos nākas redzēt samērā biež un, lai gan ziedošana šādiem mērķiem, nenoliedzami, ir apsveicama un svētīga, tomēr neatbildēts paliek jautājums- kāpēc par traģiskajām situācijām neparūpējas Latvijas valsts?
2016. gadā Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments tika informēts par 213 ārzemēs mirušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, par kuru nāvi - caur Latvijas vēstniecībām - tika saņemtas ziņas no ārvalstu kompetentajām iestādēm, vai kuru piederīgie bija vērsušies Latvijas pārstāvniecībās pēc padoma vai palīdzības mirušo apbedīšanas tālāko formalitāšu kārtošanai.
Lai gan izrādās, ka repatriācijas izmaksas svārstās ap 3000 eiro, Ārlietu ministrijas nesniedz finansiālu palīdzību ārvalstīs mirušo Latvijas valstspiederīgo mirstīgo atlieku transportēšanai uz Latviju. Vienīgā palīdzība uz ko var cerēt tuvinieki, ir padoms un konsultācijas.
Konsulārais dienests var sniegt informāciju, kā arī praktisku palīdzību formalitāšu kārtošanā ārvalsts iestādēs.
Ja tuviniekiem nav finanšu līdzekļu, viņi var vērsties gan pašvaldības iestādēs saskaņā ar deklarēto dzīvesvietu, gan labdarības organizācijās. Ja piederīgajiem neizdodas rast līdzekļus mirstīgo atlieku vai pīšļu pārvešanai uz Latviju, ir gadījumi, kad mirušais tiek apglabāts ārvalstīs par attiecīgās ārvalsts sociālās nodrošināšanas iestāžu līdzekļiem. Šādā gadījumā piederīgajiem tiek sniegta informācija par apbedījuma atrašanās vietu, portālu nra.lv informē Ārlietu ministrijā.
Tāpat ar lūgumu pēc palīdzības var vērsties labdarības organizācijā “Ziedot.lv”, kas kopš 2010. gada palīdzējusi 27 ģimenēm ārzemēs nomirušo radinieku repatriācijā. Lai uzsāktu ziedojumu vākšanu, palīdzības lūdzējam jāiesniedz pases kopija, izziņa par tuvinieka miršanas faktu, trūcīgas vai maznodrošinātas personas izziņa, rekomendācija no sociālā dienesta, kur norādīts arī pašvaldības atbalsts un personas materiālais stāvoklis, izmaksu tāme no pārvadātāja - ārvalstu vai vietējās kompānijas atkarībā no izmaksām.
Pirms došanās uz ārvalstīm, parūpējies par apdrošināšanu
Gan Ārlietu ministrija, gan “Ziedot.lv” portālam nra.lv norāda, ka repatriācijas izmaksas ir augstas un aptuvenā summa svārstās ap 3000 eiro. Ārlietu ministrija uzsver, ka augstās izmaksas nelaimes brīdī bieži sagādā papildu raizes tuviniekiem, tāpēc ikviens ārvalstīs dzīvojošais Latvijas valstspiederīgais savlaicīgi tiek lūgts iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā. Tas palīdzēs izvairīties no neparedzētiem un ļoti lieliem izdevumiem gadījumos, ja notiek nelaime. Arī “Ziedot.lv” sarunā ar nra.lv atzīst, ka pat gadījumos, kad ģimene pēc tuvinieka nāves ārvalstīs pēc palīdzības vēršas labdarības organizācijā, ziedojumu piesaistē svarīgs ir aspekts, vai persona ir apdrošinājusi savu dzīvību.
Gadījumos, kad mirušajam nav bijusi iegādāta dzīvības apdrošināšana un arī ģimenei nav līdzekļu mirušā tuvinieka repatriācijai uz Latviju, nereti tiek pieņemts lēmums par mirušā kremēšanu un urnas ar pelniem transportēšanu uz Latviju. Tomēr arī šādos gadījumos izmaksas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro.
