Dabasgāzes tirgus izveidošana Baltijā izmaksās vismaz pusotru miljardu eiro

© Scanpix

Dabasgāzes tirgus izveidošana Baltijā izmaksās vismaz pusotru miljardu eiro jeb 230 eiro katram no Baltijas valstīs palikušajiem iedzīvotājiem.

Dabasgāzes tirgus Latvijā un visā Baltijā līdz šim pastāvēja tikai tādā nozīmē, ka Krievijas dabasgāzes ieguves uzņēmuma Gazprom meitasuzņēmumi pārdeva no mātesuzņēmuma saņemto gāzi lieliem un maziem patērētājiem par cenu, kas saskaņota ar Baltijas valstu pārvaldes iestādēm. Tirgus elements šajās attiecībās bija arī Gazprom aprēķini neprasīt tik augstu cenu par savu preci, lai jau esošie klienti nesāktu gāzes vietā izmantot naftas produktus, ogles, koksni un elektrību, kas iegūta ne no dabasgāzes. Šādas attiecības tika noformētas pagājušā gadsimta 90. gadu vidū un netika mainītas sakarā ar Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā neprasīja Gazprom monopoltiesību izbeigšanu pirms līgumos noteiktiem termiņiem, bet tajā pašā laikā sacerēja gāzes tirgus noteikumus nākotnei, kad šīs tiesības būs beigušās un Baltija tiks ieslēgta Eiropas kopējā dabasgāzes apgādes tīklā. ES bija ar mieru daļēji apmaksāt Baltijas maģistrālo gāzes vadu pievienošanu Eiropas tīklam.

Pirmais ES piedāvājums bija uzbūvēt Baltijas valstīm kopēju sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināli, par kura atrašanās vietu trīs valstis ķildojās tik ilgi, kamēr lietuvieši ierīkoja (pasūtīja Dienvidkorejā kuģi, kas kalpo par pārejas tvertni starp gāzi atvedušiem kuģiem ostā un gāzes vadu krastā) paši savu gāzes pieņemšanas termināli un kopš 2014. gada beigām prāto, kas būtu ar mieru pirkt gāzi par cenu, kurā iekļauti arī termināļa ierīkošanai iztērētie 700 miljoni ASV dolāru, kas būtu jāatpelna 10 gadu laikā. Rezultātā lietuvieši jau ir spiesti lietot gāzi, kas tur sadārdzināta apmēram tāpat, kā Latvijā ar obligātā iepirkuma komponenti sadārdzināta elektrība. Gāzes tirgus Baltijā lietuviešu izpratnē ir šīs gāzes, t.i., gāzes cenas, uzspiešana Latvijas un Igaunijas patērētājiem.

Latvija cenšas no Lietuvas neatpalikt un norāda, ka Klaipēdas terminālis Baltijas apgādē neko daudz nespēj bez sapārošanas ar dabasgāzes glabātuvi Inčukalnā. Vasarās gāze jāsūknē no Lietuvas uz Latviju, ziemā - no Latvijas uz Lietuvu, par ko lietuviešiem būtu jāmaksā Latvijai. Sakarā ar pagājušajā gadā notikušo uzņēmuma Latvijas gāze (LG) sadalīšanu gāzes glabāšanas un tirdzniecības uzņēmumos tika sarēķināts, ka kopš 2003. gada LG ieguldījusi tieši Inčukalnā 120 miljonus eiro un turpmāk tur vajadzētu ieguldīt vēl 190 miljonus. Lietuvieši un igauņi laipni lūgti piedalīties to segšanā.

Igaunija darīja visu iespējamo un panāca, lai tāpat varētu izstādīt savu rēķinu Latvijai un Lietuvai. Igaunija ir panākusi ES piekrišanu savienojumam Baltic Connector ar gāzes vadiem Somijā. Baltijas jūras Somu līcī tiks ieguldīts gāzes vads par 250 miljoniem eiro, no kuriem 187 miljonus segs ES.

Lietuva pa šo laiku jau aizgājusi otrajā gāzes pārvades izbūves aplī. Ar ES saskaņota savienojuma izbūve starp gāzes vadiem Lietuvā un Polijā par 558 miljoniem eiro, no kuriem ES došot 295 miljonus.

Varbūt paliks arī maģistrālie gāzesvadi no Krievijas, kas vieni paši spēj nodrošināt Baltiju. Rezultātā Baltijai jākļūst pārapgādātai ar gāzi, ko visi gribēs pārdot un rezultātā atdos gandrīz vai par velti, kas arī bija jāpanāk. Ticamāks tomēr ir pilnīgi pretējs rezultāts, ka gāze tiks sadārdzināta, iekļaujot tās cenā visu šeit minēto būvju un vēl citas izmaksas. Patērētājiem nāksies arī uzturēt gāzes tirgotājus vairumā un mazumā ar visiem viņu izdevumiem par to, ka viņiem būšot sava birža vai vairākas biržas, viņi savā starpā slēgs līgumus, reklamēsies utt. Jo mazāk patērētāju paliks visu šo izdarību uzturēšanai, jo dārgāk būs jāmaksā atlikušajiem patērētājiem ar valstu budžetu uzturētām iestādēm priekšgalā par gandrīz tukšu vai pavisam tukšu gāzes vadu uzturēšanu.

***

RĒĶINS PAR GĀZI

Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtu jāapmaksā sava daļa no:

250 miljoniem eiro par gāzes caurulēm Somu līcī

miljoniem eiro par gāzes tirdzniecības un tirgotāju uzturēšanu.

310 miljoniem eiro par gāzes glabāšanu Inčukalnā

700 miljoniem ASV dolāru par kuģi Klaipēdas ostā

558 miljoniem eiro par gāzes caurulēm Lietuvā un Polijā



Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais