Februāra beigās plānotās Pasaules sporta spēles karavīriem, visticamāk, būs vismazāk apmeklētās to vēsturē, jo rīkotāja ir Krievija. Arī Latvija nepiedalīsies.
Tomēr šis nebūs kopīgs NATO valstu boikots, kaut gan iemeslu tādam būtu pietiekami. No politiskā viedokļa - Krimas aneksija un atbalsts karadarbībai Ukrainā, no sportiskā - Krievijas dopinga skandāls.
Gada sākumā dalību Soču spēlēs bija apstiprinājušas 22 valstis, ziņo izdevums Inside The Games. To vidū vairākas NATO dalībvalstis - Bulgārija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Slovēnija un Spānija. Savukārt tādi ziemas sporta smagsvari kā Kanāda, Norvēģija un ASV nepiedalīsies. Oficiālais dalībnieku saraksts gan vēl nav izziņots. Salīdzinājumam - iepriekšējās ziemas spēlēs Francijā pie dalījās pārstāvji no 40 valstu bruņotajiem spēkiem. Neatkarīgā pagaidām nav saņēmusi organizatoru atbildi - kuras valstis nepiedalīsies, taču Latvijas karavīru sportistu Sočos nebūs pilnīgi noteikti.
Aizsardzības ministrijas pamatojums ir šāds: «Ņemot vērā Krievijas veikto Krimas aneksiju 2014. gada pavasarī un īstenoto agresiju Ukrainas austrumos, neuzskatām, ka Latvijas karavīriem vajadzētu piedalīties sporta spēlēs, kas notiek Sočos netālu no Ukrainas.»
Karavīru sporta spēles Starptautiskā militārā sporta asociācija CISM organizē kopš 1995. gada - līdzīgi kā olimpiskās spēles, tās notiek reizi četros gados. Pamīšus ar vasaras spēlēm vēlāk ieviestas arī ziemas spēles, un šogad notiks trešās. Sočos - turpat, kur pērn notika olimpiskās un paraolimpiskās spēles.
Pasākumu norises vietas tiek izvēlētas labu laiku iepriekš. Nule, piemēram, izziņots, ka nākamās ziemas spēles notiks Vācijā 2021. gadā. Un pirms četriem gadiem karš Ukrainā jau bija sācies. Krimas aneksija notika 2014. gada martā. Tātad no organizatoru puses tas, visticamāk, bijis apzināts lēmums, nevis nejauša kļūda.
CISM vadība uzsver, ka spēļu mērķis ir vienot, nevis šķelt. Tomēr, kā atzīst neformālais militārais portāls Vara bungas, «grūti iedomāties brāļošanos ar agresorvalsts karavīriem laikā, kad iet bojā ukraiņu karavīri. Un nav svarīgi, kādā svētku iesaiņojumā šī brāļošanās tiks pasniegta, tas grauj morāli. Vienīgais labums no mūsu karavīru dalības Sočos būs RU propagandas mašīnai.» Šoreiz tāpat domā arī aizsardzības nozares vadība.
Janvāra beigās šķietamais pamiers Ukrainā atkal pārtraukts. Neatkarīgā vakar jau ziņoja par kritušajiem un ievainotajiem Avdijivkas pilsētā separātistu kontrolētās Doņeckas pievārtē. Uz šāda fona NATO karavīru rāpšanās Soču stadiona klinšu kāpšanas mākslīgajā sienā pakaļ lielai, sarkanai zvaigznei izskatīsies tiešām dīvaini. Gan jau pie kādas varēs tikt arī ziemas orientēšanās, ātrslidošanas, distanču slēpošanas, kalnu slēpošanas, slaloma, biatlona un militārās patruļas sacensībās.
Tikpat nesaprotama spēļu organizētāja un norises vietas izvēle ir no sporta ētikas viedokļa. Pasaules Antidopinga aģentūra pērn atmaskoja Krievijas sporta sistēmu - dopinga lietošana starptautiskās sacensībās tikusi piesegta visaugstākajā līmenī. Manipulācijas notikušas ar vairāk nekā tūkstoš krievu sportistu dopinga analīzēm. Arī olimpiskajās spēlēs. Pasaules sporta sabiedrībā šis skandāls izraisījis krasi nosodošu reakciju. Virkne lielu sporta pasākumu, kuru norise iepriekš tika plānota Krievijā, ir atcelti vai arī tiek ignorēti. Pēc tam, kad latviešu skeletonisti brāļi Dukuri pieteica boikotu, uz Vāciju tika pārcelts pasaules čempionāts renes sporta veidos.
Taču Starptautiskā militārā sporta asociācija šos faktus ignorē. CISM direktors Olivers Verhelle paziņojis: «Pasākums notiks kā plānots. Mēs vēlamies parādīt, ka esam nepolitiska organizācija, un nevēlamies raidīt aplamus signālus.».
