Valsts atbalstīto mājokļa kredītu došana ģimenēm ar bērniem šogad turpina ripot 2016. gada uzņemtajā virzienā un ātrumā.
Lai gan ar grūtībām, bet valdība pērn atrada naudu valsts finanšu sabiedrībai Altum, lai tā drīkstētu valsts vārdā uzņemties atbildību par daļu no aizdevumiem, ko komercbankas izsniedz ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei.
Atrunai par tikai daļu no aizdevumiem ir divkārša nozīme. Pirmkārt, valsts nebūt necenšas iejaukties visos darījumos, kuros komercbankas kreditē mājsaimniecības vispār un ģimenes ar bērniem to skaitā. Valsts palīdz tiem, kuri lūdz palīdzību un piekrīt to saņemt ar valsts nosacījumiem. Galvenais nosacījums ir mazbudžeta kredīts, lai no kopumā ierobežotas naudas summas kaut kas tiktu maksimāli daudziem lūdzējiem. Galvojumi domāti ģimenēm, kurām nenāk ne prātā apmesties villā pie jūras. Otrkārt, arī no neliela kredīta valsts galvo tikai par daļu. Programmas divu gadu darbības bilance līdz 2016. gada beigām rāda, ka bankas aizdevušas 245 miljonus eiro, no kuriem valsts apņēmusies segt 27,7 miljonus bankām gadījumā, ja paši parādnieki to nespētu. Pēc tam komercbanka un valsts censtos piedzīt viņu aizņēmumu nedzēsto daļu tieši tāpat kā visus citus parādus Latvijā. Mājokļu pirkumiem kopā iztērētie 245 miljoni eiro sadalīti starp 4208 ģimenēm, kas atbilst 58 tūkstošiem eiro vidēji vienai ģimenei.
Pagājušā gada laikā Neatkarīgajai nācās atzīmēt, cik izmisīgi Ekonomikas ministrija meklē nebūt ne iespaidīgas naudas summas turpmākai galvojumu izsniegšanai. Vismaz uz papīra galu galā tika atrasti 7,5 miljoni eiro, pat ja iespējams šaubīties, vai valsts plānotie ieņēmumi kopumā un Altum galvojamiem novirzāmie ieņēmumi no ārzemniekiem pārdodamām uzturēšanās atļaujām tajā skaitā atbildīs 2017. gada plāniem. Lai nu kam, bet valsts atbalstīto kredītu izsniegšanai valdībai nauda būtu jāatrod jebkurā gadījumā.
Valsts dzinulis galvot par kredītiem nav žēlums pret bērniem, lai sešiem cilvēkiem nebūtu jādzīvo vienā istabā kā bēdīgi slavenajā Dobeles gadījumā, kura personāžiem nekādu kredītu tik un tā nedotu. Lietas būtība ir šo kredītu līdzība mūžīgajam dzinējam - tātad naudas dzinējam. Tā darbošanās dod valstij vairāk reālas naudas, nekā valsts pat ne izdod, bet tikai sola izdot. Tas tiek panākts ar normatīvu, ka galvotājam jārezervē tikai ceturtā daļa no galvojumu summas. Tātad ar 7,5 miljoniem eiro pietiek, lai galvotu par 30 miljoniem, kuru dalīšana iekustinās atkal nākamos apmēram 250 miljonus, bet to kustība ir aplikta ar nodokļiem (nodevām par darījumu ar nekustamo īpašumu, tūlīt pēc tam ar nekustamā īpašuma nodokli utt.), kuru summa gada laikā noteikti pārsniegs 7,5 miljonus eiro. Tomēr gan valsts, gan bankas pagaidām izturas atbildīgi un kredītus piešķir tiem, kuri izskatās spējīgi tos atdot. Līdz Altum ir nonākušas ziņas par pagaidām tik nedaudziem un neilgiem kredītu atmaksas grafika kavējumiem, ka bankas šīs problēmas risina bez galvotāja iesaistīšanas.
Atļauja Altum reizināt ar četri valsts piešķirto galvojumu naudu neizskatās pēc avantūras. Pamatojums atļaujai tāds, ka vairāk nekā viens no katriem četriem parādniekiem nespēs kārtot parāda maksājumus tādas ekonomiskās vai politiskās krīzes situācijā, kad šo parādu neatdošana jau kļūs par sīku vienību vispārējā haosā. Kamēr tas nav iestājies, Altum jāspēj nosegt valsts saistības, neprasot no valsts neko papildus tam, cik valsts jau iedevusi. Atstāsim Altum finansistiem rūpes par to, kur viņi valsts iedoto naudu noglabā gan droši, gan bez pamatsummas zuduma tagadējā negatīvo depozītlikmju laikmetā.
***
IEVĒRO
Ģimenēm ar bērniem izsniedzamo mājokļu kredītu programmā iesaistītās komercbankas. Kurām ģimenēm tās nolems naudu dot, tām arī nokārtos valsts galvojumu bez tiešas klienta līdzdalības
• Swedbank
• Nordea Bank AB
• SEB banka
• DNB banka
• Citadele banka
• ABLV bank
