Savas valsts simtgadi 2018. gadā svin ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija. Pirmā šo jubileju atzīmēs Somija – jau šā gada 6. decembrī. Daudzās citās jomās nereti uz saviem kaimiņiem skatāmies no apakšas uz augšu, bet šo svētku rīkošanā un tēriņos noteikti neesam atpalikuši. Izskanējis pat skaitlis 60 miljoni eiro, ko gan svētku rīkotāji nosauc par tendenciozu, jo valsts daļa esot krietni mazāka.
Ir skaidrs, ka visām četrām simtgadniecēm finansējums nāks ne tikai no valsts budžeta, bet arī privātajiem investoriem, pašvaldībām un arī starptautiskajiem avotiem. Taču - cik liela šī summa varētu būt kopumā, nenosauc.
Ne tikai valsts nauda
Latvijā minēts skaitlis - apmēram 60 miljoni eiro, no kura valsts daļa ir 22,3 miljoni eiro. «Latvijas valsts simtgades norisēm no 2017. līdz 2019. gadam piešķirti 22,3 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu. Tas ir vien 0,06% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem trīs gados jeb apmēram trīs eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Simtgadē ieguldīs ne vien valsts līdzekļus, piesaistīs arī pašvaldību, starptautisko un atbalstītāju finansējumu,» skaidro Latvijas simtgades biroja pārstāve Linda Pastare. Publiskajā telpā gan izskanējis fakts par 60 miljoniem eiro, un par summas adekvātumu šaubas pauda arī daži Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti, vēršot uzmanību uz daļu, pēc viņu domām, ne visai izsvērtu pasākumu rīkošanu - it īpaši ārvalstīs (piemēram, deju kolektīva uzstāšanās Indijā, kam tērēs 60 000 eiro). L. Pastare teic, ka šis skaitlis ir tendenciozs un radot maldīgu priekšstatu par tēriņiem, jo tajos summētas visas norises, kas notiks simtgades zīmē. Būtiski esot atcerēties, ka tās notiktu arī bez apaļās jubilejas svinībām, piemēram, Dziesmu un deju svētki, militārās parādes, ekumēniskie svētku dievkalpojumi, Latvijas rakstnieku darbu tulkošana, īpašo pastmarku izdošana, Muzeju nakts un citi ierasti pasākumi. Daļai no plānā iekļautajām norisēm paredzēts finansējums ārpus valsts budžeta, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera piesaistīs finansējumu reģionālajām uzņēmēju dienām, izveidos simtgades sabiedriskā transporta maršrutu numur 100 Rīgā, Latvijas pasts par saviem līdzekļiem veidos jaunu pastmarku sēriju, Latvijas loto plāno organizēt Nacionālo simtgades loteriju.
Kopējās investīcijas nemin
Protams, atklāts paliek jautājums, kas ir tieši piederīgs svētku rīkošanai, kas pakārtots. Abi ziemeļu kaimiņi nemin ne lielu objektu atjaunošanu, ne būvniecību. Ne Igaunija, ne Somija nemin tik lielus ciparus, vien norāda, ka no nodokļu maksātāju maciņa attiecīgi tērēs 24 miljonus un 19 miljonus eiro. Abas šīs valstis vairāk akcentē brīvprātīgu iesaisti pasākumu rīkošanā, un Somija šogad ieplānojusi akcentu likt uz sporta aktivitātēm, bet vasarā - uz dažādiem āra pasākumiem, kulminācija svētkiem būs nedēļu pirms oficiālās valsts dzimšanas dienas, kad katru dienu plānots vesels sarīkojumu klāsts. «Somija šīm svinībām plānojusi no 2013. līdz 2018. gadam no valsts maciņa tērēt kopumā 19 miljonus eiro, no tiem 10,5 miljoni paredzēti dažādām programmām, 3,7 miljoni - projektu vadīšanai, 3,8 miljoni komunikācijai un mārketingam. Kopumā katram Somijas pilsonim tas izmaksās apmēram trīsarpus eiro,» informē Somijas simtgades svinību pārstāvis, premjerministra biroja vadītājs Paivi Pirtilla. Viņš gan piebilst, ka «kopumā somu un viņu draugu investīcijas būs daudzkārt lielākas», nenorādot - cik liela šī summa varētu būt.
Igaunijas simtgades svinību organizatori, pirms norādīt summas, uzsver, ka jebkurš ir laipni aicināts dāvināt savas valsts dzimšanas dienai, jo tā būtībā ir dāvana pašiem. Lai gan, protams, katra pašvaldība, uzņēmumi un privātie investori var dot ieguldījumu simtgades svinībām, kuru aktīvais sākums būs šā gada aprīļa vidū. Valsts budžetā šai Igaunijai nozīmīgajai jubilejai plānoti kopumā 24 miljoni eiro (2014-2020), neatšifrējot, kam tie paredzēti, vien norādot, ka svinības beigsies 2020. gada 2. februārī, atzīmējot Tartu miera līguma parakstīšanas simtgadi.
Nosauc pat 200 miljonus eiro
Lietuvas Simtgades biroja pārstāvis Rolands Kazlausks atzīst, ka Lietuvas presē ir izskanējis, ka, ieskaitot arī vērienīgus būvniecības projektus, kopējā simtgades programmas summa (2015-2020) varētu sasniegt apmēram 200 miljonus eiro. Lietuva gan vēl nav aprēķinājusi visu kopējo izdevumu tāmi, tāpēc konkrētu skaitli nemin. «Valsts simtgades budžets ir decentralizēts, un 2018.-2020. gada izdevumi šim mērķim vēl nav apkopoti (arī privātās un pašvaldību investīcijas),» skaidro R. Kazlausks, solot precīzākus datus šā gada martā. Pašlaik aprēķini esot vēl aptuveni.
2015. līdz 2017. gada tēriņi ir apmēram 9 miljoni (no tiem 6 miljoni - šim gadam). Arī Lietuvas Kultūras ministrija plānojusi 5,5 miljonus dažādu mākslas projektu īstenošanai - ar akcentu uz simtgades svinībām. Lielākie pasākumi ar lielākajiem izdevumiem plānoti šādi: Dziesmu svētkiem - 3,4 miljoni eiro, vēsturisko Kauņas (pagaidu galvaspilsētas) ēku renovācijai - 1,15 miljoni, Nacionālā muzeja projektiem - 1,5 miljoni, Viļņas galvenā laukuma atjaunošanai - 2,6 miljoni, dalībai starptautiskajos grāmatu tirgos - 0,65 miljoni, pētniecības projektiem - 0,5 miljoni. R. Kazlausks norāda, ka šajās summās nav ietverti tādi ambiciozi infrastruktūras objekti, kas arī ietverti simtgades programmā, piemēram, Nacionālā Kongresa centra (valsts saistības - 22 miljoni) un Nacionālā stadiona (53 miljoni) pārbūve. Attiecībā uz privāto fondu ieguldījumiem esot zināms, ka pusmiljonu eiro ieguldīs kāda pieminekļa izveidei, bet vēl 200 000 eiro - vēl kādam citam piemineklim. Par pašvaldību izdevumiem varot teikt tikai tik daudz, ka tie plānoti jau esošo budžetu ietvaros.
***
Kopējais finansējums Latvijas valsts simtgadei
2017. gadā 12 696 847
2018. gadā 25 254 818
2019. gadā 9 671 559
2020. un 2021. gadā kopā 11 452 723
Kopā: 59 075 947
(no tiem valsts budžets - 22,3 miljoni eiro)
Igaunijas valsts finansējums 24 milj. eiro
Somijas 19 milj. eiro
Lietuvas (līdz 2017. gadam) 9 miljoni eiro,
turpmākiem gadiem tēriņi nav aprēķināti
***
Svarīgākie Latvijas pasākumi (valsts budžets)
13,5 milj. Latvijas skolas soma (200 000 bērnu varēs iepazīties ar kultūras un mākslas vērtībām),
2,3 milj. kultūras norisēm visos reģionos,
1,95 milj. jauna satura radīšana sabiedriskajos medijos,
1,5 milj. programma Lauki ienāk pilsētā,
2,9 milj. ārlietu ministrijas diplomātiskā programma 70 pasaules valstīs,
2,78 milj. starptautiskā kultūras programma,
0,9 milj. publiskās vēstures aktualizēšana,
0,35 milj. diasporas iesaiste Latvijas simtgadē,
6,8 milj. simtgades filmām,
2,7 milj. starptautiskās programmas un ārējās komunikācijas nodrošināšanai,
172 000 eiro zinātnisko konferenču ciklam,
116 000 eiro Latgales kongresa simtgadei.
Avots: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas simtgadu svinību biroji
