Dati, kurus piedāvā Pasaules Veselības organizācija, liecina, ka pasaulē vidēji ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks beidz dzīvi pašnāvībā, dienā tie ir aptuveni 3000 cilvēku. Pašnāvības mēģinājumu ir nesalīdzināmi vairāk.
Latvija izdarīto pašnāvību skaita ziņā (uz 100 000 iedzīvotāju) atrodas 3. vietā Eiropas Savienībā. Turklāt šo pozīciju mūsu valsts ieņem ilgstoši. Pusaudžu pašnāvību skaita ziņā esam 6. vietā ES. Latvijā 15-19 gadu veciem jauniešiem suicīds ir biežākais nāves cēlonis.
Latvijā 2015. gadā izdarītas 384 pašnāvības, no tām 52 izdarījuši iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem. 2014. gadā pašnāvību izdarīja 365 cilvēki, bet 2013. gadā - 381 cilvēks. Pirms dažiem gadiem pašnāvības iemeslu statistika liecināja, ka aptuveni 80 procenti cilvēku pašnāvību izdara pakaroties, 6 procenti - izšaujot ar šaujamieroci, 4 procenti - nolecot no augstuma. Daudz bijis pašnāvības mēģinājumu, ko konstatē mediķi, atbraucot uz izsaukumu.
Bīstama tendence, kam jāpievērš uzmanība, ir bērnu un jauniešu suicīds un tā mēģinājumu skaits. Pašnāvības biežāk veic zēni, bet pašnāvības mēģinājumi biežāk bijuši 10-14 gadus veciem zēniem, 20-24 gadus veciem jauniešiem un 15-19 gadus vecām meitenēm. Potenciāls risks pašnāvībām pusaudža vecumā: bērns var kavēt skolu, sūdzēties par sāpēm, piemēram, vēderā, nogurumu, kļuvis nevīžīgs, nekas neinteresē, mainās uzvedība (bija mierīgs un pieklājīgs, kļuvis agresīvs).
Statistika liecina, ka 80 procentos gadījumu cilvēks signalizē par vēlmi šķirties no dzīves: runā par nāvi un vēlmi mirt, par sevi kā slogu citiem; meklē informāciju par iespējamām pašnāvības metodēm; pārņem bezcerība, nolemtība; alkohola un narkotiku pārmērīga lietošana; izmaiņas ēšanas un gulēšanas paradumos; izteiktas garastāvokļa svārstības; pēkšņa prieka, laimes un miera sajūta pēc ilgstošas nomāktības perioda; intereses zudums par lietām, kuras agrāk bijušas nozīmīgas; pēkšņi zvani, tikšanās, atvadīšanās, atvainošanās; pēkšņa personīgo lietu sakārtošana; savu mīļāko, nozīmīgāko lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana. Latvijā daudziem ir bail to sadzirdēt, jo viņi nezina, kā šādā situācija izturēties, ko teikt.
Jo vairāk pazīmju cilvēka rīcībā vai noskaņojumā var pamanīt, jo lielāks suicīda risks. To nevar atstāt bez uzmanības - ir jārunā ar cilvēku, jāpajautā, kā viņš jūtas, kas nomāc, jāvēršas pie ģimenes ārsta pēc palīdzības vai jāsameklē psihologs. Nereti domas par pašnāvību var novērst izrunājoties.
***
PALĪDZĒSIM!
Diennakts tālruņi krīzes situācijās: 67222922, 27722292.
Lielāks pašnāvību risks ir cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem, tiem, kuri cieš no kādas atkarības, ilgstošam stresam pakļautajiem, cilvēkiem, kuri ilgstoši domā par pašnāvību vai jau mēģinājuši to izdarīt, cilvēkiem, kuri slimo ar depresiju, jūtas atstumti, tiem, kuri nespēj atrisināt savas problēmas.
Viena cilvēka pašnāvība ietekmē vismaz sešus cilvēkus - dzīvesbiedru, bērnus, vecākus, draugus, kolēģus.
