Par jauno valsts nozagšanas paveidu, par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un tā priekšnieka amata konkursu, par politisko spiedienu uz KNAB un tā vadības opozicionāru darbības metodēm – saruna ar KNAB priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču.
- Kā jūs raksturotu KNAB publisko tēlu šobrīd?
- Vēršanās pret iestādi ir ļoti labi organizēta, un melu industrija ir spēcīga. Mani satriec, cik tā ir sazarota tiesībsargājošās iestādēs un medijos. Manuprāt, tā vairs nav tikai KNAB problēma, kur daži darbinieki vēršas pret leģitīmo vadītāju. Nupat tas bija redzams arī Valsts ieņēmumu dienestā, kur vadītāja Ināra Pētersone bija spiesta aiziet no amata. Es pirms KNAB esmu strādājusi VID un zinu, ka Pētersone nav no bailīgajām, bet, ja jau viņa bija novesta tiktāl, ka izlēma aiziet, tad iemesls ir nopietns. Manuprāt, tas ir tāds jauns valsts nozagšanas paveids - personas, kas ir ļoti ciešās koporatīvajās saitēs ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, vienojas saskaņotā darbībā viņām vien zināmu mērķu vārdā un izmanto dažādus pretdarbības veidus gan augstāku amatpersonu lēmumu izpildei, gan mēģinot ietekmēt amatpersonu amatā iecelšanu, gan, iespējams, veicot vēl kādas diskrētākas darbības, izmantojot šīm personām pieejamo darba informāciju. Man ir zināms, ka, piemēram, mūsu KNAB vadības opozicionāri ir ļoti labās attiecībās ar atsevišķām citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, tajā skaitā ar drošības iestāžu amatpersonām. Man ir bažas, ka šādas amatpersonas, ja tās vieno noteiktas kopīgas intereses, var izveidot tādu korporatīvo spēku, kas pie noteiktiem apstākļiem var pat pamainīt politisko situāciju valstī. Šobrīd viņu cīņas robežojas ar pretdarbību dažādu amatpersonu lēmumiem vai iecelšanai amatā, un man bail, ka tā ir tikai viņu darbības redzamā daļa, bet, zinot viņu darbības metodes, man ir pamatotas bažas, ka ir jau arī neredzamā daļa, kur tiek spēlētas spēlītes, manipulējot ar pieejamo informāciju, t. sk., iespējams, informācijas pasniegšanā iestādēm, kas lemj par valsts noslēpuma pielaižu došanu dažādām augstām valsts amatpersonām.
- Kāda ir situācija pašā KNAB?
- Šobrīd ar KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku neapmierinātā darbinieku daļa ir samazinājusies, bet tā pastāv un izmanto visas metodes, lai nomelnotu iestādes vadītāju. Skaļākais gadījums ir bijušā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja Jura Juraša paziņojums par iespējamo Streļčenoka bezdarbību it kā viņam dotā kukuļa lietā. Amatpersona, kura to dara, šos apvainojumus izvirza apzināti, jo ļoti labi zina pārējo KNAB darbinieku kompetenci, it īpaši KNAB Iekšējās drošības nodaļas kompetenci un arī Operatīvo izstrāžu nodaļas kompetenci. Ja mēs pieņemam, ka kukuļa piedāvāšana tiešām ir notikusi, tad varam taču atcerēties, ka vēl pirms dažiem gadiem Jurašs viena aptieku tīkla īpašnieka kukuļdošanas lietā pilnīgi konkrēti zināja, kā viņam ir jārīkojas kukuļa piedāvāšanas gadījumā. Tad viņš zināja, kā jārīkojas, lai kukuļa piedāvātājs tiktu aiz restēm atbilstoši likumam. Tagad viņš stāsta stāstiņus, kas labi aizķer publiku un rada maldīgu iespaidu, ka iestādē kaut kas nenotiek, kā vajadzētu pēc likuma.
- Kāpēc?
- Manā ieskatā šādam publiskam iznācienam varētu būt vairāki mērķi - piemēram, tas, ka tuvojas KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases procedūra, un tas tiek darīts, lai ietekmētu Streļčenoka reputāciju, un - ja vēl viss labi saliktos - varbūt pat vispār izdotos noņemt Streļčenoku «no trases», jo valsts amatpersonas bezdarbība pie noteiktiem apstākļiem (kaitējums, utt.) ir krimināli sodāma… Tas gan tāds iluzors mērķītis, bet reputācijai kaitējums tas ir viennozīmīgi. Ja paskatāmies KNAB likumā, tad KNAB priekšnieka amata pretendentam ir jābūt nevainojamai reputācijai.
Otra lieta - ļoti labi šāda veida darbības piesaista to nevalstisko organizāciju uzmanību, kuras pozicionē sevi kā pretkorupcijas cīnītājas un ziņotāju aizsargātājas. Juraša mērķis varētu būt pasniegt sevi kā ziņotāju, kas ziņo par likuma pārkāpumu un tāpēc ir atbrīvots no darba. Tātad arī pie tiesas, un (Juraša kungs ir paziņojis, ka noteikti pārsūdzēs KNAB reorganizācijas plānu, saskaņā ar kuru viņš ir zaudējis amatu) šis tiks izvirzīts kā arguments. Iespējams, ka tiesā kā trešā puse varētu startēt arī nevalstiskā organizācija Delna, kas publiskajā telpā sevi definē kā ziņotāju aizstāve. Pieļauju, ka tādējādi viņš cer izmantot situāciju, lai vinnētu valsti un atgrieztos KNAB iepriekšējā pozīcijā.
- Jūsuprāt, Jurašs šo situāciju ir izmantojis taktiskiem un savtīgiem mērķiem un nekāda kukuļa piedāvājuma reāli nav bijis? Nekā personīga sižetā (4. septembrī) bija minēta pavisam konkrētu cilvēku - bijušo Juraša kursabiedru - saistība ar kukuļa piedāvājumu.
- Ievērojot slepenības režīmu, es jums nevaru sniegt tiešu atbildi uz jautājumu. Taču varu teikt, ka, ja paseko Juraša kunga izteikumiem publiskajā telpā, tad lielākā tiesa no tiem ir bijuši maldinoši un nepatiesi. Tagad visus šos faktus izvērtēs gan prokuratūra, gan DP, kam ir uzdots izmeklēt kriminālprocesu par valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu. KNAB visu informāciju, saistītu ar šiem jautājumiem, ir nosūtījis prokuratūrai, kura vērtēs, vai ir bijusi bezdarbība, un man nav nekādu šaubu, ka lēmums būs mūsu iestādei labvēlīgs.
- Cik lielā mērā jūs kā iestādes vadība izjūtat politisko spiedienu, politiķu vēlmi ietekmēt KNAB darbu?
- Tieša ietekme un iejaukšanās konkrētu lietu izmeklēšanā nav bijusi. Taču nepārprotama, politiska ietekme, kura varbūt nemaz nav tik nevainīga, ir bijusi saistīta ar pirmo lietu pret Jutu Strīķi. Tur nu gan premjeram (Valdim Dombrovskim) iejaukties nevajadzēja, un viņš nedrīkstēja atcelt KNAB vadītāja lēmumu, lēmumam bija uzreiz jāiet uz tiesu, kā tas ir noteikts pēc likuma. Visam bija jāiet tiesisko ceļu, nevis iestādes vadītājam bija ntās reizes jāpierāda savas tiesības atlaist no amata darbinieku, kurš nepilda darba uzdevumus. Tad arī nebūtu publiskajā telpā apgalvojuma, ka Streļčenoks trīs reizes atlaida Strīķi. Streļčenoks Strīķi atlaida vienu reizi un pēc tam vairākkārt atjaunoja tiesisko situāciju, noturot savas iestādes vadītāja pilnvaras. Ja viņš, balstoties uz atzinumu, ka Strīķe nepilda savus darba pienākumus, kas bija uz vairākām lapām, secināja, ka persona ir atlaižama no darba, tad premjers nedrīkstēja iejaukties un atcelt iestādes vadītāja lēmumu, kura tiesiskumu pēc likuma varēja vērtēt tikai tiesa. Premjera rīcība un politiskā iejaukšanās radīja pārliecību, ka iestādes vadītājs ir tāds mazliet dīvains, kas trīsreiz pēc kārtas dara vienu un to pašu darbību, atlaižot darbinieku. Dombrovska darbība, manuprāt, bija ne tikai prettiesiska, bet arī iestādes prestižu graujošs lēmums.
- KNAB gan tiesu pret Strīķi zaudēja.
- Jā, jo pēc būtības Strīķes pārkāpumus tiesa nevērtēja. Lai arī līdz 2013. gada decembrim citas līdzīgas lietas tika skatītas Administratīvajā tiesā, pēkšņi tiesa mainīja savu nostāju un sāka skatīt Strīķes un citu lietas kā vienkāršu darba strīdu. Daļa vainas par to būtu jāuzņemas likumdevējam, jo KNAB likumā bija ielikta tiesiskā nenoteiktība, kas noteica, ka «ka KNAB darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās tiktāl, ciktāl to nenosaka KNAB likums». Jautājums «ciktāl» - es teiktu, ļoti nenoteikta un izplūdusi robeža, un tā nu nebija Streļčenoka vaina, ka tā nebija noteikta. Nebija robežu darbinieku atlaišanā - ciktāl uz šo procesu attiecināmas KNAB likuma, ciktāl Darba likuma normas.
Savukārt, kas attiecas uz darbinieku novērtējumu, arī tur bija tiesiskā nenoteiktība, par kuru var zināmā mērā pateikties bijušajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Dravenieces kundzei, kuras atbildībā bija darbinieku novērtēšanas procesa organizēšana iestādē un neskaidro juridisko jautājumu risināšana. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā bija noteikts, ka KNAB amatpersonu novērtēšanas kārtību nosaka KNAB priekšnieks un ka darbiniekus vērtē komisija, savukārt jaunākas tiesību normas noteica, ka KNAB amatpersonas vērtējamas atbilstoši MK noteikumiem tādā pašā kārtībā kā veicama novērtēšana citām valsts pārvaldes amatpersonām, civildienesta ierēdņiem, kas pieļāva, ka darbiniekus vērtē un atbilstoši tam nosaka atalgojumu attiecīgās atbilstošās struktūras vadītājs. Visus šos neskaidros jautājumus vajadzēja savlaikus atrisināt Dravenieces kundzei. Tiesā diemžēl izrādījās, ka šī tiesiskā nenoteiktība nenāk par labu iestādei.
No 2013. gada sākās nepārtrauktas Streļčenoka vērtēšanas komisiju izveides un darbības, ko es vērtēju kā netieša politiska spiediena izdarīšanu. Padomājiet, kā tas ir - nepārtaukti strādāt zem komisiju lupas! Komisiju izveide lielā mērā bija toreizējās premjeres Laimdotas Straujumas iniciatīva. Protams, nav jau sliktuma bez labuma - pateicoties šai nepārtrauktajai «caurskaitei», KNAB tika sakārtoti iekšējie normatīvie akti (kuru aktualizācija un sakārtošana, starp citu, arī bija tiešā Dravenieces kundzes kompetence) un novērstas citas iepriekšējo vadītāju gadiem nerisinātas problēmas.
- Jūs pieminējāt likumdevēja vainu KNAB darbības regulējuma tiesiskajā nenoteiktībā. Kāda tā bija?
- Visklajākais politiskais spiediens, jā, izpaudās tādējādi, ka mums divu gadu laikā neizdevās dabūt cauri grozījumus KNAB likumā. Kad gan komisijās, gan iekšēji tika konstatēts, ka KNAB likumu nevar nopietni piemērot un tas ir jāmaina, lai formulētu KNAB arodbiedrības lomu, lai saskaņotu, kā likumdošana piemērojama KNAB darbiniekiem - kā civildienesta ierēdņiem vai kā tiesībsargājošās iestādēs strādājošiem, vai kā citādi -, tad tika izveidota darba grupa toreizējās valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes vadībā. Tā strādāja ļoti profesionāli un īsā laikā izveidoja likumprojektu, kas novērsa pieminētās problēmas. Taču tad sākās brīnumi - Valsts kancelejas virzīto projektu Straujuma nemitīgi meta atpakaļ, nevirzīja uz Saeimu. Likumprojektā bija jau arī iestrādātas OECD rekomendācijas par KNAB neatkarības nodrošināšanu un precizētas Ministru prezidenta tiesības KNAB pārraudzībā, jo tieši šīs izplūdušās, skaidri nenoteiktās pārraudzības robežas savulaik ļāva Dombrovskim atcelt rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu.
- Tātad laikā, kad Vienotība bija galvenā varas partija, tiesiskā nenoteiktība tika izmantota politisku mērķu labā, lai varētu manipulēt ar KNAB?
- It kā jau allaž tika atrasts kāds nevainīgs iemesls, kāpēc nevirzīt šo likumprojektu. 2015. gadā jau vispār parādījās Delnas ideja par jaunu KNAB likumu, pārdalot iestādes funkcijas. Manuprāt, tikai tāpēc, lai vēl vairāk vilktu garumā KNAB tiesiskā statusa sakārtošanu.
Jaunais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš brīdī, kad stājās amatā, ļoti strauji taisījās virzīt Straujumas nobremzēto projektu, kas viesa cerības, ka beidzot KNAB darbību kavējošās normas izkustēsies no nulles punkta, bet jau otrajā sanāksmē par šo tēmu viņš pēkšņi nāca klajā ar vīziju, ka likumprojekts virzāms tikai šauri, OECD rekomendāciju kontekstā, tajā skaitā KNAB priekšnieka atlases procedūrai. Varu tikai minēt, no kurienes radās šīs vīzijas - pārsteidzoši bieži uz visām sēdēm par projektu tika aicināta gan KNAB arodbiedrība, gan Delnas, gan Providus pārstāvji, kuras uzstājās bezmaz kā politikas veidotājas nozarē.
- Jums palīdzēja tas, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis saskaņoja jauno KNAB struktūru?
- KNAB struktūra jau īpaši nav mainījusies, ir nākusi klāt tikai viena jauna nodaļa - analītiskais dienests. Tas ir tikai normāli, ka Ministru prezidents kā KNAB pārraugs saskaņo iestādes vadītāja piedāvāto struktūru. Tā tiek nodrošināta politiskā neitralitāte KNAB darbā.
Savukārt likuma grozījumi tika galu galā pieņemti, lielā mērā pateicoties tam, ka darba grupas izstrādāto variantu iesniedza Saeimā bijušais KNAB vadītājs, tagad deputāts Aleksejs Loskutovs. Tas palīdzēja Streļčenokam sakārtot nodaļu struktūru, nodaļu reglamentus un izvirzīt precīzākas prasības darbiniekiem.
- Publiskajā telpā tiek nemitīgi veicināts priekšstats, ka, atbrīvojot no darba Strīķi, Jurašu un vēl dažus, būtiski cieš korupcijas gadījumu izmeklēšana. Vai varat piekrist šādai nostājai?
- Šāds viedoklis, protams, tiek kultivēts, bet tas ir pilnīgi maldīgs priekšstats. Piemēram, pagājušā gada sākumā Streļčenoka kungs izlēma mainīt izmeklētāju tiešo priekšnieku, tas ir, personu, kurai bez izmeklētāja ir īpašas tiesības kriminālprocesā, nozīmējot Izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores vietnieci par izmeklētāju tiešo priekšnieci. Otrs - Strīķes pienākumus sāka pildīt Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Roze. Un ko mēs redzam? 2016. gada I pusgadā izmeklētāju darba rādītāji ir ļoti uzlabojušies - tie ir vispār labākie rezultāti kopš 2010. gada.
Sabiedrībai stāstīt par kādu atlaisto personu pilnīgu neaizvietojamību korupcijas apkarošanā ir pilnīgi nepamatoti. Ja runājam par Jurašam pakļauto operatīvo darbinieku veikumu, tad derētu ieklausīties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera teiktajā, ka, ja izmeklētāju darbs KNAB ir uzlabojies, tad operu darbs gan ir jāuzlabo. Tā kā bieži pildīju Streļčenoka pienākumus viņa prombūtnes laikā un redzēju dokumentus, tad varu teikt, ka Streļčenoka bažas par Juraša darba kvalitāti bieži tika apstiprinātas prokuratūras slēdzienos - prokuratūras slēdzieni Jurašam ir nekomplimentāri. Jurašam un viņam pietuvinātajiem operiem atšķirībā no Streļčenoka un Rozes prokuratūras atzinumi un norādījumi nešķita ievērības cienīgi, savas kļūdas viņi nekādi negribēja atzīt. Viņu ieskatā jebkura persona, kura norādīja uz kļūdām vai nepilnībām viņu darbā, bija idioti, kuri neko nesaprot no operatīvā darba. Jāņem vērā arī operatīvās nodaļas darbu raksturojošs apsvērums, ka 2015. gada jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pasludinājusi Latvijai nelabvēlīgu spriedumu saistībā ar operatīvajām darbībām, kuru veikšana tika atzīta par neatbilstošu likumam.
- Vai Strīķes un Juraša darbībās bija saskatāmas kādu politisko simpātiju pazīmes?
- Protams, ka bija aizdomīgi, kāpēc vienas lietas virzās, bet citas gulst plauktā. Tiešu pierādījumu nav.
- Pēdējā skaļākā KNAB lieta ir Magoņa - Osinovska kukuļdošanas/ņemšanas skandāls, kas vēl papildinājies ar it kā kukuļa piedāvāšanu Jurašam. Vai skandalozie uzslāņojumi vispār ļaus tās lietas novest līdz galam?
- Pavērtējiet, kad tad Jurašs sāk runāt par viņam it kā piedāvāto kukuli. Tad, kad lieta ir nodota prokuratūrai. Viņa iespēja ietekmēt lietas virzību tajā brīdī bija tieši nulle. Tas ir tikai PR gājiens cilvēkiem, kas nepārzin drēbi. Profesionālim, kas orientējas lietu kārtībā, tas ir skaidrs: Juraša pilnvaras lietā bija sen beigušās. Pat melno metožu izmantošanas iespēja ir ļoti apšaubāma no rezultāta viedokļa.
- Jāteic gan, ka starptautiski Latvijai regulāri tiek norādīts uz problēmām korupcijas apkarošanā un tas ir mājiens ar mietu esošajai KNAB vadībai. Vai jūs varat izskaidrot, kāpēc tā notiek?
- Mistika, jo, ja paskatāmies uz Korupcijas uztveres indeksa dinamiku valstī, tas Streļčenoka vadības laikā ir nemitīgi kāpis, pietuvinot Latviju to attīstīto valstu saimei, kurās korupcija vairs nav problēma. Izbrīna cits - jābūt milzīgai ietekmei, lai divos Eiropas Komisijas un vienā OECD ziņojumā iedabūtu tādu informāciju par korupcijas apkarošanu un situāciju KNAB, kas neatbilst patiesībai. Mani izbrīna Ārlietu ministrijas nespēja reaģēt un, iespējams, pat bloķēt nepatiesas informācijas plūsmu uz starptautiskajām institūcijām.
- Interesanti, arī ASV viceprezidents Džo Baidens nesenās vizītes laikā savas runas laikā norādīja uz korupcijas līmeni Latvijā... Kur ASV Valsts departaments varēja pasmelties šo neglaimojošo informāciju?
- Tā kā savulaik dažas KNAB opozicionāres uz dažādu vēstniecību pieņemšanām staigāja kā uz darbu, bieži bez Streļčenoka deleģējuma, tā teikt - kā privātpersonas, baidos, ka arī šobrīd šāda prakse turpinās. Tas būtu drošības iestāžu kompetences jautājums, sekot, vai netiek veikta kāda valstij kaitnieciska darbība - piemēram, izplatot nepatiesu informāciju.
- Uz ko šobrīd, jūsuprāt, cer Jurašs, Strīķe un citi atlaistie KNAB darbinieki? Uz atgriešanos darbā KNAB?
- Noteikti. Viņi ir pieraduši operēt ar citiem nepieejamu informāciju, ietekmēt dažādus procesus, tas ir viņu dzīves saturs. Es domāju, sabiedrībai vajadzētu pievērst ļoti nopietnu uzmanību KNAB priekšnieka amata pretendentu konkursam un ap to saistītajām norisēm. Kāpēc Delna, kas vienmēr tik ļoti iestājusies par atklātību, tik aktīvi uzturēja prasību par to, ka pretendentu vārdi jānoslepeno līdz brīdim, kad priekšnieka amata kandidāts tiek virzīts uz Saeimu?! Faktiski šo ideju atbalstīja arī Valsts kanceleja. KNAB izdevās panākt vismaz tik daudz, ka kandidātu vārdi sabiedrībai būs zināmi pēc pirmās konkursa kārtas. Es esmu pārliecināta, ka arī šobrīd kuluāros notiek aktīvi jaunā KNAB priekšnieka amata pretendentu meklējumi, un domāju, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kas tiks uzstādīts amata pretendentiem no ieinteresēto politiķu puses, būs par to, ko viņš iesāks ar tiesvedības procesiem pret bijušajiem darbiniekiem. Es jūtu, ka ir milzīga interese atgriezt situāciju vecajās sliedēs, lai amatos atgriežas cilvēki, kuri ir pieraduši rīkoties patvarīgi, ignorējot vadības tiesības organizēt un kontrolēt darbu. Viņu interesēs ir tāds iestādes vadītājs, kam nav iespēja reāli ietekmēt procesus iestādē, tāds dekoratīvais «zicdirektoriņš», kas formāli sēž vadītāja krēslā, bet neko izlemt nevar. Atceroties, cik ļoti aktīvi Strīķe organizēja iepriekšējo KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās procesu (starp citu - Streļčenoku kandidēt pirmo reizi uzrunāja tieši Strīķe un Draveniece), tajā skaitā pierunājot arī mani startēt, domāju, ka arī šobrīd notiek aktīva iesaiste rekrutēšanas pasākumos.
- Kā interesēs?
- Tas būtu interesants izpētes objekts - kāpēc noteiktas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, apvienojoties, saskaņoti ar dažiem medijiem, ar dažām nevalstiskajām organizācijām, dažiem politiķiem, dažām augstām pārvaldes amatpersonām veic vienas vai otras darbības, kā vārdā un ar kādu mērķi. Publiskajā telpā jau bija izskanējis par savulaik Strīķes rīcību tiesas priekšsēdētāja atlasē, arī vēršoties pie finanšu ministra risināt kādus jautājumus.
Manuprāt, tas ir nepieļaujami tiesiskā valstī, ka zemāka līmeņa amatpersona, kāda tobrīd bija Strīķe, neinformējot un apejot KNAB priekšnieku, vērsās pa tiešo ar informāciju pie toreizējā tieslietu ministra Bordāna par Rīgas Apgabaltiesas tiesnesi. Savas individuālās spēles KNAB amatpersonas nedrīkst spēlēt. Un vispār - nedrīkst tiesībsargājošo institūciju amatpersonas spēlēt savas spēlītes ar politiķiem augstu amatpersonu atlasē un faktiski būtiski ietekmēt situāciju valstī. Tad tas var būt tikai laika jautājums, kad tas sāks reāli ietekmēt valsts drošību, politisko sistēmu, jo mēs nezinām, kā interesēs viņi rīkojas. Es zīmēju drūmu ainu, bet nedrīkst ļaut tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem patvaļīgi štellēties ārpus likuma ietvariem. Citādi mēs vienā jaukā brīdī atjēgsimies pie ļoti sliktām sekām valstij un demokrātijai.
