Lai rastu līdzekļus valsts amatpersonu atalgojuma palielināšanai, premjerministrs Māris Kučinskis nākamgad iecerējis būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, samazinot štata vietas. Neoficiāla informācija liecina, ka viņš plāno likvidēt Privatizācijas aģentūru, bet tas ir uzdevums, ar kuru valdības mokās jau kopš 2000. gada.
Par to, ka nākamgad valsts pārvaldē gaidāma štatu samazināšana, premjerministrs publiski paziņoja otrdien. Premjers norādīja, ka joprojām daudzās iestādēs esot neaizpildītas štata vietas, kas tiek turētas, lai iestāžu vadītājiem būtu līdzekļi prēmijām darbiniekiem.
M. Kučinskis teic, ka krīzes laikā valsts pārvaldē gan notikusi optimizācija, tomēr «lielā iespēja tika palaista garām». Viņaprāt, joprojām ir iestādes, kas pilda vienu un to pašu funkciju. Joprojām ir iestādes, kas izveidotas noteikta uzdevuma izpildei un pēc paveiktā darba nav likvidētas, bet tām tiek piemeklēti jauni uzdevumi.
Reformējamo iestāžu nosaukumi oficiāli vēl netiek atklāti, taču labi informēti avoti zina stāstīt, ka viens no galvenajiem reformu mērķiem būs 65 cilvēkus nodarbinošā Privatizācijas aģentūra, kuras budžets ir 2,3 miljoni eiro. Šāda izvēle tiek pamatota ar to, ka privatizācijas process jau sen esot beidzies, bet atlikušo aģentūras funkciju daļu varētu uzticēt, piemēram, Valsts nekustamajiem īpašumiem, aizrotējot uz tiem kompetentos aģentūras darbiniekus.
Visticamāk, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošajam Ministru prezidentam nebūs tik viegli iecerēto realizēt dzīvē - likvidēt Vienotības vadītās Ekonomikas ministrijas paspārnē esošo aģentūru.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis uzskata, ka Privatizācijas aģentūra (PA) pēdējos gados uzkrājusi nepārvērtējamu pieredzi, bet tās likvidācijas rezultātā ietaupītie līdzekļi neatsvērs potenciālos zaudējumus.
V. Ķirsis atgādina, ka PA uzraudzībā joprojām atrodas privatizācijas sertifikāti 100 miljonu eiro vērtībā, bet tos bez nopietna tiesvedību riska anulēt neesot iespējams. Aģentūra arī nodarbojas ar mirušu, bez mantiniekiem esošu personu īpašumu atsavināšanu.
Politiķis atzīst, ka šīs funkcijas varētu deleģēt kādai citai iestādei - daļēji arī Valsts nekustamajiem īpašumiem, taču teju neaizstājama PA kļuvusi, gūstot pieredzi, strādājot ar investoru piesaistīšanu Liepājas metalurgam un problemātisko aktīvu pārvaldītāju Reverta.
«Strādājot ar visiem šiem valstij piekrītošajiem problemātiskajiem portfeļiem, aģentūrā uzkrāta milzīga pieredze, kuru zaudēt nevajadzētu. Piemēram, tiek spriests, ka valsts varētu pirkt Latvijas Gāzes akcijas. Kaut kādai valsts institūcijai tas būtu jādara,» saka V. Ķirsis, norādot, ka PA pieredze šādos gadījumos būtu neatsverama.
Arī PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs, atsaukdamies uz PA jaunpienākušajām funkcijām, uzskata, ka to drīzāk vajadzētu paplašināt, nevis likvidēt vai reformēt.
PA darbība ienesusi valsts budžetā 8,2 miljonus eiro. Arī tās saimnieciskā darbība līdz šim segta par privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem. Tiesa, jau vairākus gadus visu izdevumu segšanai ar tiem nepietiek, un aģentūra tērē agrāk veidoto uzkrājumu. Šim gadam ar to vēl pietiks, bet jau nākamajā atsevišķām funkcijām varētu būt nepieciešams valsts finansējums.
Valsts kontrole revīzijā PA secinājusi, ka privatizācijas process Latvijā beidzies jau 2003. gadā. Lai arī arvien ir neizmantoti 2% privatizācijas sertifikātu, lielākajā daļā kontu glabājas tikai viens sertifikāts, bet par šo kontu apkalpošanu tiek tērēti 300 000 eiro gadā.
Kopš 2000. gada PA likvidēšanas jautājums aktualizēts vismaz piecas reizes. Pēdējais konceptuālais lēmums valdībā pieņemts Valda Dombrovska valdībā 2013. gadā.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2016/09/07/beidzot-likvides-privatizacijas-agenturu
