Pērn lielākā daļa jeb 89 no 135 uz ārvalstīm adoptētajiem bērniem tika adoptēti uz ASV, aģentūrai LETA pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Viņa stāstīja, ka ASV adoptētāji visbiežāk vēlas adoptēt bērnus pusaudžus un brāļu/māsu grupas. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam ir iespēja ciemoties ārvalstīs, ja bāriņtiesa to ir atļāvusi. Līdz ar to ļoti bieži adopcija tiek realizēta pēc bērna ciemošanās ASV, kad ģimenei ar bērnu ir sākušas veidoties bērna-vecāka attiecības, stāstīja LM pārstāve. Viņa gan piebilda, ka bērna ciemošanās ārvalstīs automātiski neparedz adopcijas procesa uzsākšanu.
LETA jau vairākkārt ziņojusi, ka adopcijas tempi šogad ir lēnāki nekā pērn. Taujāta par adopcijas tempu palēnināšanos, Kupče sacīja, ka adoptēto bērnu skaits ik gadu var būt mainīgs, tomēr visbiežāk gada periodā adoptēto bērnu skaits ir līdzīgs. Viens no faktoriem, kas nosaka adoptēto bērnu skaitu, ir tendences adopcijas jomā. Joprojām saglabājas tendence, ka Latvijas adoptētājs galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam bez ievērojamiem veselības traucējumiem, stāstīja LM pārstāve.
Tomēr desmit gadu griezumā tendences nedaudz ir mainījušās, jo šobrīd Latvijas adoptētājs izvēlas adoptēt arī bērnu vai bērnus, kuri ir vecāki par trīs gadiem, kā arī divus, trīs vai pat četrus vienas ģimenes bērnus. Lai arī patlaban salīdzinoši maz adoptētāju izvēlas adoptēt divus un trīs vienas ģimenes bērnus, lai gan lielai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas, jāņem vērā, ka pirms desmit gadiem Latvijā neviena ģimene neizteica vēlmi adoptēt trīs vienas ģimenes bērnus vai divus bērnus vecākus par pieciem gadiem, stāstīja Kupče.
