Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citas valsts iestādes lika kopā argumentus un ietekmi, lai noraidītu Salacgrīvas pašvaldības prasību pavirzīt uz citu vietu daļu no iecerētās vilcienu Rail Baltica trases šajā novadā.
Strīda būtība ir izvēle starp trasi vairāk pa mežu vai pa laukiem komplektā ar kāpām. Valsts iestādes vienprātīgi aizstāv otro variantu, jo mežs, kurā varētu iebūvēt dzelzceļa trasi, ir ar Natura 2000 zīmolu aizsargāts mežs jeb, precīzāk sakot, daudzveidīga dabas teritorija Vitrupes krastos. Šādas teritorijas aizskaršana būtu jāsaskaņo Briselē, bet tas prasītu nu jau vairs nepieļaujamu kavēšanos pāris gadu garumā, pāris miljonu eiro dažādu teritoriju dabas vērtību izpētei un draudētu ar to, ka Eiropas Savienība nekompensē apmēram 30 miljonu eiro par trases izbūvi posmā pāri Natura 2000 teritorijai; jāprecizē, ka ar to domāts ne vienīgi īsais trases gabaliņš Natura 2000 teritorijā, kas praktiski būtu tikai tilts pāri Vitrupei, bet viss ceļa gabals starp punktiem, kuros sākas vai beidzas ar Eiropas Komisiju saskaņotie trases posmi. Tie, protams, ir valsts iestāžu ierēdņu nostāsti par viņu Briseles kolēģu prasībām, kuras neviens tiešā veidā nav dzirdējis.
Interesenti var mēģināt saprast atšķirības starp trases variantiem, lūkojoties Rail Baltica projekta grupas internetā publicētajās kartēs adresē http://railbaltica.info/parprojektu/kartes/ un tālāk aktivizējot karšu krājuma sadaļu IVN_karte_Salacgriva_Limbazi (2). Valsts iestāžu aizstāvēto variantu uzrāda līnija sarkanā krāsā un burts B, pašvaldības izvēli - līnija zilā krāsā un burts C, bet kā liecība par lielo darbu trases variantu zīmēšanā kartē atstāts arī zaļā krāsā novilktais variants A, ko tagad vairs nepiemin. Lielu skaidrību tur tomēr nevar iegūt, kaut karte ir tādā mērogā, lai dotu vietu arī līnijām, kas iezīmē ap iespējamām trasēm esošo nekustamo īpašumu robežas. Tādējādi radītā aina ir ļoti raiba un izmantojama galvenokārt kā ceļvedis, ja kāds gribētu doties uz Salacgrīvu un pētīt situāciju dabā.
Ar karti nepietiek saprašanai, kurš no trases variantiem apdraud vairāk jaunas un saimniecībā reāli izmantotas ēkas, bet kurš - jau pamestas būves; kurš - vairāk labas zemes un kurš - vairāk sliktas zemes utt. Kopsavilkums ir tāds, ka valsts iestāžu variants apstrīdētajā Rail Baltica posmā aizskar 112 fizisko un juridisko personu īpašumus, bet pašvaldība uzrāda variantu, kā iztikt ar tikai 87 fizisko un juridisko personu īpašumu aizskārumu. Atšķirība nav liela, bet jautājums, vai Rail Baltica būvētāji vispār gribēs un spēs jebkuru aizskārumu kompensēt pienācīgi. Ar to nav domāta tikai īpašumu atpirkšanas cena, bet trases šķērsojumu vietu skaits un to iekārtojums, palīdzība apmainīt zemi vienā trases pusē pret līdzvērtīgu zemi otrā pusē utt.
Priekšstatu par grūtībām paredzēt trasei apkārt dzīvojošo cilvēku interešu faktiskos aizskārumus dod tādas caurbrauktuves zem autostrādes Tīnūži-Koknese, kādas lietus laikā pārvēršas par upēm un jebkurā gadījumā ir par šauru lauksaimniecības tehnikas kustībai.
