Gatavojot mediju politikas pamatnostādnes, preses izdevēji sastapušies ar pašvaldību spītību. Latvijas Pašvaldību savienība nevēlas atteikties no vietvaru informatīvo izdevumu tiesībām piedalīties reklāmas tirgū, kaut arī tas apdraud mediju daudzveidības nodrošināšanu un kropļo reklāmas tirgu.
Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā tika apspriestas Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izteicās pret šo ieceri.
Tā LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka pašvaldības neiebilst pret to, ka reklāmas apjoms tiek būtiski samazināts, jo finansiāls ieguvums no reklāmām esot mazs, taču LPS uztraucas par iespējamo cenzūras radīšanu. M. Pūķis piebilda, ka, veidojot ierobežojumus, pašvaldībām varētu būt nepieciešams pirkt informācijas laukumus, lai informētu sabiedrību vai paustu savus viedokļus.
Reģionālo mediju pārstāvji gan norāda, ka vietvaru izdevumos nav vērojams viedokļu plurālisms. Tajos nereti neesot vietas pat pašvaldību opozīcijas viedokļiem, kas rada problēmu un neatbilst demokrātijas principiem.
Turklāt Kultūras ministrijas sagatavotajā prezentācijā arī atzīts, ka prese reģionālā līmenī draud izzust tuvāko gadu laikā, pakļaujot ārējo ietekmju riskam vietējo auditoriju. Tas jau notiekot, jo no 2016. gada 1. jūlija vairs neiznākot Novadnieks Preiļos, savukārt Kursas Laiks un Zemgales Ziņas samazinājuši iznākšanas biežumu.
Atbalstot reģionālo izdevumu intereses, Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Līcis uzsver, ka pašvaldībām nedrīkst būt laikraksti, jo tie bieži pārvēršas par propagandas instrumentiem: «Tie nav laikraksti, tie tādi nedrīkst būt, jo tie būtu propagandas instrumenti. Protams, pašvaldībām ir jābūt tiesībām informēt par saviem darbiem, bet tās ar saviem informatīvajiem biļeteniem nedrīkst atrasties reklāmas tirgū. Ja pašvaldības iestādēm ir iespēja reklamēties par velti, bet citiem jāreklamējas par naudu, tad tā nav vienlīdzīga konkurence. Tādēļ tirgus kropļojumi ir jāizskauž.»
Taču pašvaldību izdevumu radīto reklāmas tirgus kropļojumu novēršana nav vienīgais mērķis, par kuru cīnās LPIA.
Lai nodrošinātu drukāto mediju dažādību, valdība iecerējusi izveidot finanšu instrumentu. LPIA šo ieceri atbalsta un uzskata par nepieciešamu deklarēto mērķu sasniegšanai, taču iebilst, ka finanšu atbalsts tiks atsevišķiem mediju realizētiem projektiem.
Saskaņā ar LPIA redzējumu finanšu atbalstu vajadzētu saņemt visiem medijiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, - piemēram, žurnālistu skaitam, tirāžas lielumam un saturam.
«Šādi instrumenti darbojas daudzās valstīs. Mēs, izskatot daudzus variantus, izveidojām ko līdzīgu Zviedrijas un Luksemburgas modelim. Ja drukātais medijs izpilda konkrētus parametrus, tas saņem valsts atbalstu, panākot drukāto mediju daudzveidības nodrošināšanu,» skaidro G. Līcis.
Pagaidām valdības pretestību sastop arī LPIA vēlme piemērot drukātajiem medijiem samazinātu pievienotās vērtības likmi. Asociācija uzskata, ka valdības taisnošanās ar Eiropas Savienības iebildumiem nav adekvāta, jo iespēja izraudzīties vienu no jau esošajām samazinātajām nodokļa likmēm esot neatkarīgi no ES regulējumiem.
