Ļoti svarīgs uzdevums Latvijas valdībai ir jau šogad pieņemt galīgo lēmumu par dzelzceļa līnijas Rail Baltica novietojumu mūsu valsts teritorijā, varētu sākties dzelzceļam vajadzīgo zemes īpašumu atsavināšana un trases tehniskā projekta gatavošana.
Valdībai jānodzēš no Latvijas kartes līnijas, kas rāda Rail Baltica novietojuma iespējamos variantus. Vienai līnijai jākļūst par trases projekta centrālo asi, un visām citām līnijām jāpazūd kopā ar strīdiem un aprēķiniem par zemes īpašnieku zaudējumiem un ieguvumiem, ja trase ietu tur, kur tā īstenībā neies. Tūlīt gan sāksies nākamie strīdi par trasei reāli vajadzīgo zemes gabalu atsavināšanas vērtību un kārtību. Šo un citu ar trases projektēšanu un celtniecības uzsākšanu saistītu jautājumu kārtošanai triju Baltijas valstu izveidotā a/s RB Rail ir izvēlējusies piecus juridiskos birojus, kuru pakalpojumu apmaksai kopā ieplānoti 120 000 eiro.
Šobrīd nekas neliecina, ka Latvijas valdība spētu atteikties no Rail Baltica projekta, kura izpildi Latvijas teritorijā Eiropas Savienība sola apmaksāt ar vairāk nekā miljardu eiro. Par naudas ieplūdināšanas kanāliem izveidoti uzņēmumi RB Rail un pārsvarā Latvijas teritorijā notiekošo trases būvdarbu uzsākšanai un vadīšanai izveidotā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas. Gan jau projekta izpilde apaugs ar vēl daudziem uzņēmumiem un apakšuzņēmumiem, kuru nosaukumus un hierarhiju nāksies iegaumēt visiem, kuri vēlēsies dabūt savu daļu no Rail Baltica tāmē ierakstītajiem vairāk par trijiem miljardiem eiro. Juristu piemērs rāda, nav obligāti jābūt celtniekam, lai piekļūtu celtniecības naudai.
Pagājušais gads pārvērta Rail Baltica no gandrīz divdesmit gadu ilguša sapņa par reālu naudu, kurai var piekļūt vairākus gadus pirms tam, kad pirmā sauja zemes pārvietota tā, kā nepieciešams trases būvniecībai. Šīs naudas dalīšanas veids ir arī trases galīgā novietojuma izvēle. «Ir cilvēki, kuri nāk un prasa, lai trase iet tieši pa viņu zemi,» teicās manījis ļoti garam trases posmam vietu meklējošā Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Viņš pats kā amatpersona trases novietojuma variantu apspriešanā nav piedalījies, lai nenonāktu interešu konfliktā, jo kāds no iespējamiem trases maršrutiem varētu skart viņa īpašumu. Viņš tāpēc varēja dalīties ar vispārējām atziņām, ka iedzīvotāju nostāja pret trasi izrādās diametrāli pretēja, toties pašvaldības jau lūkojas, kā būtu iespējams kaut tālākā nākotnē tālsatiksmes vilcienu trasei pievienot stacijas un vietējos vilcienus, kas ietu pa tām pašām sliedēm, kur ātrvilcieni.
Šobrīd aktuāls ir tikai viens protests pa visu valsti, kas līdz masu saziņas līdzekļiem nonācis tieši no Salacgrīvas novada. Tā pašvaldība bijusi ar mieru meklēt tādu zemes stūrīti, ko pievienot dabas liegumam ap Vitrupi, ja citu stūrīti šim liegumam paņemtu Rail Baltica trase, ko tādā gadījumā pabīdītu nostāk no cilvēku mājokļiem ap Svētciemu. Kad pret šādu darījumu iebilda Vides pārraudzības valsts birojs, arī līdz Neatkarīgajai nonāca šo cilvēku vārdā rakstīta Vīvas Liepiņas vēstule «par sabiedrības interešu neievērošanu un pārkāpumiem Rail Baltica Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā»; esot notikusi «kārtējā Latvijas sabiedrības psihoemocionālā traumēšana pastāvīga netaisnīguma un tiesiskuma trūkuma dēļ» utt. Ar šādām vārdu mežģīnēm tomēr varētu nepietikt, lai Latvijas ierēdņi uzņemtos pārliecināt Briseles ierēdņus, ka dabas pamatnes teritorija tika apbūvēta tāpēc, ka nekādas citas iespējas trasei nebija. Ja Briselē nospriestu, ka šī teritorija apbūvēta cilvēku kaprīžu dēļ, uz ko viņi paši vedina ar stāstiem par tikai psihoemocionālajām traumām, tad Latvijai tas būtu jādara uz sava rēķina, nesaņemot naudu par trases izbūvi 35 km garumā.
Pirms gada visskaļākos iebildumus pret trases novietojumu cēla Mārupes pašvaldība, kas tagad pieklususi, kaut neatzīst atkāpšanos no savas pārliecības, ka Rail Baltica cilpa ap Rīgu esot lieka.
Dzelzceļa dienvidu gala aizvirzīšana uz Lietuvu ir Bauskas novada uzdevums. Tas risināts, iebīdot trasi valstij piederošā mežā tā, ka dokumentos fiksētas dabas aizsardzības teritorijas netiek skartas. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks cer, ka dzelzceļa būvdarbi izkustinās no gadu desmitiem ilga sastinguma Bauskas apvedceļa projektu. Apvedceļa galvenais elements ir vēl viens autoceļa tilts pāri Mēmelei, kuru varētu būvēt līdzās un vienlaicīgi ar dzelzceļa tiltu. Tālākā nākotnē arī Bauska vēlas apgādāties ar dzelzceļa staciju. Pašlaik protestu pret trases novietojumu novadā neesot, bet viss vēl var mainīties atkarībā no tā, kā trase tiks iekļauta esošajā ceļu tīklā - vai nu kā iespēja šo tīklu uzlabot, vai arī pārcirst, radot cilvēkiem neērtības.
