Kara apstākļos viņi visi, iespējams, jau būtu beigti – viena kļūmīga iepirkuma dēļ. Sapieru lāpstas, ar ko zemessargiem vajadzēja ierakties aizsardzības pozīcijās, salūza jau pirmajās minūtēs. Aizsardzības ministrija uzsākusi dienesta izmeklēšanu.
Citi Zemessardzes bataljoni no jaunajām lāpstām uzreiz pēc pirmās apskates atteikušies, bet 19. eksperimenta kārtā pagājušajās brīvdienās nolēma izmēģināt.
Šī bija daudzsološa diena, plānotais vingrinājums – patruļbāzes ieņemšana. Zemessargiem, kuri ieradās uz mācībām, līdz ar ekipējumu tika izdalītas jaunās uzkabes. Laba, lietderīga manta, visi apmierināti. Bet tad nāca kārta saliekamajām sapieru lāpstām. Arī jaunām. Aizdomas, ka tas ir kāds neveiksmīgs Ķīnas rūpniecības paraugs, radīja jau apvalks, jo, paņemot aiz stiprinājuma cilpas, tā vienkārši notrūka. Tātad nav ko domāt, ka lāpstu varētu piestiprināt ražotāja paredzētajā veidā pie mugursomas. Tomēr īstā lāpstas pārbaude vēl tikai sekoja. Pēc enerģiska vairāku stundu pārgājiena pilnā ekipējumā vads izvietojās mežā patruļbāzes izveidei un nakšņošanai. Bija jāizveido pozīcijas – jāizrok bedres, no kurām droši vērot apkārtni un nakts dežūru starplaikos nosnausties. Tā, lai zemessargi paliktu nemanāmi iespējamajam pretiniekam. Tad nu visi ņēma laukā lāpstas un skrūvēja kopā, lai ķertos pie rakšanas. Taču jau pēc pirmajiem dūrieniem samērā irdenajā augsnē lāpstas dīvaini izliecās vai vienkārši nolūza no kāta. Izrādījās, ka to konstrukcija nemaz nav paredzēta rakšanai, jo visu slodzi uzņem viena maza alumīnija kniedīte, un pēc būtības šī nav lāpsta, bet tikai tāda butaforija, ko nav iespējams saremontēt ar citu kniedīti. Problēma konstrukcijā. Noskaidrojot, ka salūzusi nav tikai viena lāpsta, bet 14 no līdzi paņemtajām 30, un visas nemaz vēl nebija liktas pie rakšanas, zemessargi kļuva patiešām nīgri. Kā tas var būt, ka tie, kuri organizē lāpstu iepirkumu, konkrēto lāpstas modeli pat nepamēģina iedurt zemē. Un tās taču tiek pirktas par nodokļu maksātāju naudu. Zemessargs – Saeimas deputāts Veiko Spolītis vakarā pēc mācību noslēguma tviterī ielika salūzušo lāpstu fotogrāfiju un ierakstīja: «Kādam NBS Nodrošinājuma pavēlniecībā par šo būs jāatbild.
14 no 30 #zemessargu lāpstiņām salūza kāpās 5 min laikā.» Viņš rakstīšot deputāta pieprasījumu.
Atšķirībā no profesionālā dienesta, kura virtuve uz ārpusi top zināma salīdzinoši reti, Zemessardze ir brīvprātīga militāra organizācija, un te Šveika stila nebūšanas ātri vien gūst publisku rezonansi. Tā tas notika ar brāķētajām plastmasas salūtpatronām, kas izkūst stobros, sabojājot ieročus. Un tā noticis arī ar lāpstām. Vienīgais mierinājums – šajā gadījumā nav izniekoti ļoti lieli līdzekļi – Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka viena viltus lāpsta saskaņā ar pavadzīmi maksājusi 3,10 eiro. Īsta lāpsta – izturīga, viegla un saliekama – maksā desmit reižu dārgāk. Nav skaidrs, kāpēc konkursā uzvarējis tik sliktu lāpstu piegādātājs, ja valsts pienākums ir izmantot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet trīs eiro par lāpstu tērēti acīmredzami nesaimnieciski un neizdevīgi. Turklāt apstākļos, kad sabiedrība piekritusi būtiski palielināt aizsardzības nozares finansējumu, šāds muļķīgs iepirkums met ēnu uz nozari kopumā.
Aizsardzības ministrija ir nekavējoties reaģējusi uz notikušo. Preses dienests ziņo, ka nekvalitatīvo ekipējumu uzdots izņemt no lietošanas un uzsākta dienesta izmeklēšana. Ķīnā ražotās lāpstas Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkumu centrs iegādājās no SIA Zommers. Tās piedāvājums iepirkumā bija lētākais. Ministrijas speciālistiem tagad ir uzdots izvērtēt konkrētā produkta atbilstību tehniskajai specifikācijai, kā arī pašus specifikācijas nosacījumus. Savukārt zemessargiem ir cerības tikt arī pie jēdzīgākām lāpstām. Ministrija vēsta: «Informējam, ka ir veikts jauns iepirkums un Zemessardzes vajadzībām ir iegādātas atbilstošas lāpstiņas, kuru cena ir 35 eiro gabalā, attiecīgi nodrošinot cita līmeņa darbaspējas.».
