Ukrainas konflikta ēnā turpinoties slinkajam Rietumu pasaules un Krievijas ideoloģijas cīniņam, valsts drošības iestāžu uzmanības lokā nonākušas Latvijā mītošo dažādu militāro konfliktu veterānu organizācijas. Pastāvot bažas, ka to paspārnē gatavo augsni Krievijas ideoloģijai atsaucīgiem prātiem, kas nepieciešamības gadījumā varētu organizēt atbalstu Latvijai nedraudzīgu ideju izplatīšanai un atbalstīšanai, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija.
Līdz ar Maidana notikumiem Kijevā 2014. gada februārī, kuru rezultātā gāzts un uz Krieviju aizbēga promaskaviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičš, Krievijas īstenoto Krimas aneksiju tā paša gada martā un karadarbības sākšanos Austrumukrainā 2014. gada vasarā priekšplānā ir izvirzījušās padomju un Krievijas Federācijas spēka struktūru veterānu organizācijas, kas ir kļuvušas par Kremļa ietekmes, spēka un varas izplatīšanas instrumentāriju. Īpaši tas esot vērojams postpadomju telpā.
Publiski izskanējis ne viens vien paziņojums medijos, ka šo organizāciju biedri ir tikuši vervēti dalībai karadarbībā Ukrainā tā saucamo separātistu bruņoto formējumu rindās Doņeckā un Luhanskā Ukrainas austrumos.
Šīs organizācijas ir iesaistītas arī aktivitātēs ideoloģiskajā frontē, izplatot Kremļa režīmu un tā redzējumu atbalstošos vēstījumus un ietekmējot dažādas mērķa grupas, īpaši jauniešus, arī Latvijā.
To apliecina fakts, ka Latvijas varas iestādes šā gada sākumā liedza iebraukt valstī vienam no šādas organizācijas pārstāvjiem – Viskrievijas veterānu sabiedriskās organizācijas Kaujas brālība priekšsēdētāja vietniekam Genādijam Šorohovam, kurš bija plānojis apmeklēt prokremliski orientētu Afganistānas kara veterānu rīkoto konferenci.
Interesanti, ka Kaujas brālības priekšsēdētājs ir Krievijas ģenerālpulkvedis Boriss Gromovs, kurš kopā ar tādu organizāciju pārstāvjiem kā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais motoklubs Night Wolves MC, Afganistānas kara veterānu Krievijas savienība, Desantnieku savienība, kā arī kazaku grupējumi ir dibinājuši kustību Antimaidan, lai atbalstītu V. Putina režīmu un apspiestu iespējamās opozīcijas masu akcijas.
Turklāt Kaujas brālība ir viena no organizācijām, līdzās Krievijas desantnieku savienībai, kas ir nodarbojusies ar kaujinieku vervēšanu karadarbībai separātistu rindās Ukrainas austrumos un materiālās palīdzības vākšanu separātiskajiem reģioniem.
Tieši Kaujas brālība uzsākusi centienus savu ietekmes zonu paplašināt Latvijā. Tās redzamākais partneris Latvijā ir Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija, kas pazīstama arī ar nosaukumu AKVA.
Neoficiāla informācija liecina, ka biedrībā jau ilgāku laiku norisinās asa iekšējā cīņa par varu starp «mērenajiem» tās biedriem un vadību, kuri nevēlas izteikti saistīt sevi un biedrību ar Kremļa aktivitātēm, un vairākiem citiem veterānu kustības aktīvistiem, kuri pārstāv radikāli noskaņotāko spārnu – atbalsta Krievijas «maigās varas» izplatīšanu valstī, Latvijas sabiedrības jaunāko pārstāvju iesaistīšanu militarizētās, Kremļa organizētās nometnēs un citādi pauž savu lojalitāti idejām, kas ir pretrunā demokrātiskajām vērtībām.
Īpaši šajos centienos pārņemt varu Latvijas afgāņu kopienā izceļoties pērnā gada nogalē dibinātais Afgāņu veterānu Daugavpils sadraudzības centrs Pereval. Tā izveides iniciators un pašreizējais līderis ir Afganistānas kara veterāns Vladimirs Krupeņičs, pār kuru kritušas arī aizdomas par kontrabandas organizēšanu, bet šaurākā lokā viņš pazīstams ar iesauku Čigāns.
Ar V. Krupeņiču cieši sadarbojas arī Sergejs Īvāns, kurš Neatkarīgās un citu mediju redzeslokā nonāca pēc tam, kad uzsāka organizēt Latvijas skolnieku braucienus uz militarizētajām nometnēm Krievijā un bijušā padomju bloka valstīs.
