Šā gada februārī Bauskas novada domē apstiprinātie Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības noteikumi iedzinuši ķīli Rīgas un Bauskas makšķernieku attiecībās. Rīdzinieki sūrojas, ka baušķenieki viņus diskriminē, liedzot vimbu sezonā piekļuvi copes vietām pie Mēmeles un Mūsas upēm.
Savukārt baušķenieki žēlojas, ka pēdējo gadu laikā rīdzinieki apsēduši Bauskas upju krastus, bloķējot pieeju makšķerēšanas vietām un piegružojot krastus, kuri pēc tam jātīra vietējiem. Pats galvenais: baušķeniekiem no viesmakšķerniekiem neesot nekāda labuma – viņi pat dienišķo šņabi pērkot nevis vietējos veikalos, bet vedot sev līdzi no Rīgas.
Diskriminējošie noteikumi
Neapmierinātību Bauskas makšķerēšanas nolikumā izraisījis maksas pieaugums par makšķerēšanas licenci (tā pieaugusi par aptuveni 47%) un makšķerēšanas vietu sadale «A» un «B» zonās. Licence sezonai «A» zonā tagad maksā 75 eiro, bet «B» zonā – 50 eiro. Vienreizējā dienas licence «A» zonā – 9 eiro, «B» zonā – 8 eiro. Makšķernieki sašutuši arī par niecīgo licenču skaitu: sezonas licences «A» zonā ir tikai 25 un ar atlaidēm (biedrības biedriem, upei piegulošo krastu zemju īpašniekiem, invalīdiem un politiski represētām personām, kā arī personām līdz 16 gadu vecumam un no 65 gadu vecuma) – 50, «B» zonā – 200, ar atlaidēm – 100, savukārt dienas licences «A» zonā ir 50, ar atlaidēm – 50, bet «B» zonā – 700, ar atlaidēm – 200. Kā Neatkarīgajai sūrojās vairāki makšķernieki, «A» zonas licences esot pieejamas tikai Bauskas iedzīvotājiem.
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes priekšsēdētājs, strīdīgā nolikuma parakstītājs Jānis Barans, vaicāts, kā tapa priekšlikums dubultot licenču cenu un sadalīt zonās makšķerēšanas teritoriju, skaidroja, ka priekšlikums nācis «no valdes, no kura konkrēti, nevaru atminēties, jo tas notika pirms pusgada». Aprēķinu, kādēļ cena jāceļ tieši par 47%, neesot bijis, līdzīgi kā priekšlikumam sadalīt zonās upju krastus. «Pieaug maluzvejniecība. Mums ir savi uzraugi. Viņiem jāmaksā alga un jāpērk degviela. No licencēm visu naudu nesaņemam. Mēs maksājam arī zivju fondā. Katru gadu pērkam un laižam upēs zivju mazuļus. Praktiski esam bezpeļņas uzņēmums. Es kā biedrības domes priekšsēdētājs esmu goda priekšnieks. Algā nesaņemu ne kapeikas. Minimālā alga tagad pirmo mēnesi būs domes izpildirektoram,» skaidroja J. Barans.
Vaicāts, kādēļ licences «A» zonai tiek pārdotas tikai baušķeniekiem, J. Barans atbildēja: «Nē, tā nav taisnība. Visiem licences tika vienādi tirgotas, nevienam nebija jārāda, kurā vietā esi deklarēts.» Viņš apgalvoja, ka jaunie noteikumi neesot radīti, lai no Bauskas upju krastiem aizbaidītu rīdziniekus. «Mūsu makšķernieku biedrībai tādas domas nemaz nebija. Dienā, kad sāka pārdot licences, visi rindā stāvēja. Tieši otrādi – mēs gribam piesaistīt vēl vairāk makšķernieku. Pirmajā licenču pārdošanas dienā piecos no rīta sāka pārdot biļetes. Izveidojās aptuveni 30 cilvēku gara rinda. Tā gāja ātri: izrakstīt to licenci – minūte, pusotras,» stāstīja J. Barans.
Salti meli
Makšķernieks no Rīgas Ilmārs Susējs Neatkarīgajai apgalvoja, ka Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības amatpersonu stāsti par rūpēm par dabu esot pilnīgi meli. «Kāda zivju mazuļu pirkšana? Pirms 17 gadiem vietā, kur satek Mūsa ar Mēmeli, tika ielaisti lašu mazuļi. Tur ar ekskavatoru izraka speciālu vietu. Nekas nelīdzēja. Laši tāpat neparādījās. Vienā dienā kaijas ielaistos lašu mazuļus apēda. Zivju mazuļus taču nevar pirkt uz vimbu makšķernieku rēķina. Arī stāsti, ka licences tirgotas pilnīgi visiem, ir pilnīgas muļķības. To pateiks jebkurš Rīgas makšķernieks. «A» zonai bija sastādīts speciāls saraksts, kurā ierindoti tikai baušķenieki. Parasti zivis vairāk ķērās vietās, kuras ar nolikumu iedalītās kā «A» zona. Makšķernieki parasti draudzīgi sazvanījās un pastāstīja, kurās vietās ķeras. Tagad tam vairs nebūs jēgas, jo «A» zona ir tikai Bauskas iedzīvotājiem. Lai arī noteikumos nav rakstīts, ka «A» zonas licences izsniedzamas tikai Bauskas iedzīvotājiem, licences izsniedzēji dara visu, lai svešie pie tām netiek. Ar Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izdarībām ļoti daudzi ir neapmierināti.»
Makšķernieks Pēteris Mikuļskis no Kauguriem teica: «Kāds Bauskā uz makšķernieku rēķina vēlas nopelnīt naudu. Tas licenču skaits jau nav kontrolējams. Kurš tad to zina, cik licenču tipogrāfijā pasūtītas? Tās var drukāt, cik vajag, un neviens gailis tam pakaļ nedziedās. Igaunijā licences var nopirkt internetā. Kādēļ šeit nevar pārdot internetā? Tādēļ, ka šeit par tām jāmaksā ķešā. Marta vidū cilvēki brauca speciāli uz Bausku un stāvēja milzīgā rindā no pieciem rītā. Agrāk varēja, braucot cauri Bauskai, licences nopirkt laikus. Vimbas katru gadu nāk nārstot, un tas tā dabā notiek. Tagad Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība to uztaisījusi par privātu kantori. Mistika, kādēļ parādījusies «A» un «B» zona. Arī skaidrojums, ka inspektoriem jāmaksā algas un benzīns jāpērk, neiztur kritiku. Inspektoriem taču algu maksā valsts.»
Makšķernieks no Rīgas Valentīns, kurš savu uzvārdu atturējās minēt, teica: «Notiekošais ir pilnīgi murgi. Latvijā ir aptuveni 200 000 makšķernieku, uz kuriem «A» zonā tiek 25 plus 50 licences ar atlaidēm. Vimba taču nav lasis. Vimba ir parasta zivs, tāda pati kā rauda. Nav saprotams, kādēļ rīdzinieki un citi, izņemot Bauskas makšķerniekus, nevar dabūt šīs licences. Tas ir konstitucionālo tiesību pārkāpums. Tajā pašā laikā neviens neskaita, cik zivju tiek izķertas tīklos un cik daudz licenču izsniegtas tīkliem. Nevienam nav zināms, cik tīklu atrodas upēs. Tagad tie, kuri agrāk makšķerēja «A» zonā, ies uz «B» zonu. Bet tur vietas nav tik daudz. Nezinu, kas tur notiks.»
Baušķenieki sevi sargā
Makšķernieks no Bauskas, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības biedrs, kurš sarunai ar Neatkarīgo piekrita ar nosacījumu, ja avīzē netiks minēts viņa vārds un uzvārds, nemaz neslēpa, ka ierobežojošās nolikuma normas adresētas tieši vimbu tīkotājiem no Rīgas. «Rīgas makšķernieku jau ir tik daudz, ka baušķeniekiem brīvdienās nav kur makšķerēt. Zivis pirms nārsta parasti sapulcējas Bauskā, Bauskas pilsētas teritorijā. Vietu, kurās var kaut ko jēdzīgu noķert, jau nav daudz. Makšķernieki cits citam kāpj uz galvas. Rīdzinieki parasti atbrauc jau naktī un cits citam aizņem makšķerēšanas vietas. Es maksāju biedra naudu Bauskas makšķernieku biedrībai. Bauska šo makšķerēšanu uzrauga, tādēļ uzskatu, ka baušķeniekiem pienākas privilēģijas. Bauskas makšķernieku biedrībā ar makšķerēšanu nodarbojas tikai aptuveni 70 cilvēku. Arī viņiem visiem sezonas licences netika. Šogad ūdens līmenis upē ir zems. Mūsā saglabājies praktiski vasaras līmenis. No makšķerēšanas vietām paliek tikai Mēmele – copes vietas pie televīzijas torņa. Nezinu, kas tagad darīsies. Kad upēs ir daudz ūdeņu, nav problēmu, – makšķernieki izklīst. Kad upēs maz ūdeņu, makšķerniekiem nav kur dēties. Baušķenieki sāk iebilst, un rodas problēmas. Pēc makšķerēšanas upju krastos paliek atkritumi, kuri kādam jāvāc. Piekrītu, ka tos aiz sevis atstāj ne jau tikai rīdzinieki, taču biedrībai pārmest makšķernieku skaita ierobežošanu tomēr nevajadzētu. Vienreizējās licences jau ikviens var nopirkt. Bez tam tikai vimbu sezonā baušķeniekiem ir īpašās tiesības. Pārējā laikā nav problēmu. Vajag saprast arī mūs – baušķeniekus. Sabraukušo makšķernieku skaits ir neadekvāts. No tā, ka rīdzinieki brauc makšķerēt, Bauska neko neiegūst. Vienīgais, ko viņi nopērk, ir licence, – šņabi viņi ņem paši savu līdzi, bet nekārtība aiz viņiem jāsavāc mums.».
