Valsts institūcijas saskārušās ar grūtībām juridiski korekti noformulēt, ka tā vai cita Krievijas medija darbība Latvijā neatbilst mūsu valsts interesēm, kaut arī no procedūras viedokļa visas prasības tiek ievērotas.
Tiesa vakar skatīja Rossiya Segodnya sūdzību par Uzņēmumu reģistra atteikšanos reģistrēt aģentūras pārstāvniecību Latvijā.
Pēc būtības atteikums sniegts, jo Krievijas Federālais valsts unitārais uzņēmums Starptautiskās informācijas aģentūra «Rossiya Segodnya» vēlas reģistrēt Latvijā pārstāvniecību, kas tikai izliksies par tādu, bet patiesībā īstenos masu medijiem raksturīgas darbības un, vienkārši izsakoties, skalos Latvijas krieviem smadzenes ar Kremļa propagandu.
Sekas jānovērš, ne jāgaida
Šī gan ir tikai Neatkarīgās interpretācija, taču netieši to apstiprina arī Uzņēmumu reģistra juriskonsultes Baibas Galovejas teiktais tiesā: «Ne jau vienmēr valstij vajag nogaidīt, līdz iestājas nelabvēlīgas sekas. Dažreiz valstij jārūpējas, lai novērstu tās.» Un par iespējamajām sekām reģistru brīdinājušas vairākas citas valsts iestādes. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome savā atzinumā norādīja, ka «aģentūras pārstāvniecības mērķis ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. pantu». Kultūras ministrijas ieskatā «aģentūras pārstāvniecības reģistrācija nebūtu pieļaujama». Austrumeiropas politikas pētījumu centrs brīdinājis, ka «aģentūras pārstāvniecības iespējama reģistrācija varētu radīt draudus Latvijas drošībai». Arī Aizsardzības ministrijas ieskatā aģentūras pārstāvniecību «nevajadzētu reģistrēt».
Nekādas žurnālistikas
Problēma tikai, ka gala lēmums jāpieņem Uzņēmumu reģistram, kas pamatā tomēr ir dokumentu pārbaudītājs, nevis izlūkošanas eksperts.
To tiesas sēdē arī centās skaidrot Rossiya Segodnya nolīgtais advokāts Ziedonis Ūdris. Taču viņam pārāk neveicās. Krievijas Federācijas interešu galvenā aizstāvja lomā viņam nācās ielēkt vienas nakts laikā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis abus galvenos juristus no Krievijas aizvakar neitralizēja, iekļaujot viņus Latvijai nevēlamo personu sarakstā – Jevgēņiju Koroļovu un Jeļenu Timošenkovu par tādiem atzinusi Drošības policija. Tāpēc abi no lidostas Rīga aizsūtīti atpakaļ uz Maskavu, bet Ziedonis Ūdris centās izlīdzēties sēdē paša spēkiem. Viņš pats atzina, ka nav kompetents runāt par prasītāja, proti, Rossiya Segodnya, nodarbošanos. Taču pārstāvniecības atvēršanas mērķis esot reklāmu vākšana un klientu informēšana par aģentūras pakalpojumiem. Nekādas žurnālistikas. Uzņēmumu reģistra pārstāve uz to aizrādīja, ka tādā gadījumā nav izprotami pārmetumi reģistram par uzbrukumu mediju tiesībām un vārda brīvībai, ja jau pārstāvniecība grasās ar reklāmu vien nodarboties. Tiesas lēmums lietā kļūs zināms 5. aprīlī.
Laizānes komisija slinko
Ne tikai Rossija segodņe propagandas rīks Sputnik pieraudājis internetu par Latvijas varas iestāžu skarbo un nedemokrātisko rīcību. Krievijas vēstniecība to nodēvējusi par diskriminējošu un politizētu. Jāatgādina, ka arī Sputnik darbošanos Latvija uzskata par traucējošu savām interesēm, un pērn Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt uzņēmumu Sputnik Latvia. Taču interneta domēnu lv iegūt var jebkurš un jebkādiem mērķiem. Tāpēc arī Sputnik darbojas bez īpašām problēmām un no Maskavas skalo smadzenes Latvijas iedzīvotājiem gan krievu, gan arī latviešu mēlē.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne iepriekš stāstīja, ka 1. martā, kad sāks darboties Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, tad gan tādus pretlatviskus Kremļa ruporus kā Sputnik varēs apkarot. Taču nekas tāds nav noticis – likums, lai arī spēkā, joprojām nav iedarbināts. Tagad I. Laizāne skaidro, tas tāpēc, ka saskaņā ar Latvijas mediju nozari regulējošajiem likumiem interneta portāls nemaz nav medijs. Te gan jāatgādina, ka tieši pašas I. Laizānes vadītajai komisijai ir jāsacer jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un jārada regulējums interneta medijiem. Taču komisija slinko. Pašlaik regulējuma faktiski nav.