Latvijā: Sola milzu naudu siltināšanai 6 komentāri
 
Latvijā

Sola milzu naudu siltināšanai

 
PIRMAIS. Āgenskalna priedes ir pirmais mikrorajons Rīgā, kurā 1958.– 1962. gadā izmantota paneļēku apbūve. Daļa no dzīvojamā rajona apbūvēta ar lielpaneļu ēkām, daļa – ar silikāta ķieģeļu ēkām / F64

Lai varētu atjaunot, tajā skaitā siltināt, padomju gados uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas, ir nodibināts finanšu piesaistes fonds LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility), kura pārstāvji preses konferencē klāstīja, ka darbības sākumā plānots piesaistīt investīcijas 20 miljonu eiro apmērā un par šo naudu pirmajos trīs gados atjaunot 80 ēkas Latvijā.

Iedzīvotāji iegūšot drošas un veselībai nekaitīgas ēkas, atjaunošanas darbus varēšot vērot tiešsaistē un tikšot nodrošināts projekta caurspīdīgums. Pēc veiksmīga pilotprojekta īstenošanas tas tiks turpināts jau ar lielāku finansējumu. Pagaidām tie ir solījumi un idejas, kam atbalstu izteicis viens no potenciālajiem investoriem – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Precīzāka informācija par ERAB iespējamo līdzfinansējumu būs zināma drīzumā.

Latvijā ēku atjaunošana līdz šim finansēta galvenokārt par Eiropas fondu līdzekļiem, bet tie būs pieejami ierobežotā termiņā – līdz 2020. gadam. Divus gadus Eiropas nauda ēku siltināšanā dažādu iemeslu dēļ nemaz nav izmantota un arī iedzīvotāji ir bijuši kūtri. Latvijā no 38 000 daudzdzīvokļu ēku tikai nepilnas 800 nosiltinātas par ES naudu. Rīgā siltināts pavisam maz daudzdzīvokļu namu – tikai 0,4 procenti no visa dzīvojamā fonda. Rīgas pašvaldība iedzīvotājus gan vilina ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi – uz 90 procentu atlaidi var pretendēt daudzdzīvokļu ēkas, kurām veikta visu fasāžu siltināšana un kurās attiecīgie būvdarbi izdarīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks informē, ka šogad sadarbojas ar aptuveni 20 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku pārstāvjiem, kuri izrādījuši interesi piedalīties kompleksā dzīvojamo māju atjaunošanas programmā, veicot gan ēku siltināšanu, gan renovāciju. Šogad plānots uzsākt renovāciju sešās mājās, tajās kopējās energoefektivitātes pasākumu izmaksas varētu būt 2,53 miljoni eiro. Tomēr siltināšanas tempi kopumā ir niecīgi, un šķiet neticami, ka īsā laikā, cik nu tā vairs atlicis līdz jaunā ES fondu apguves termiņa beigām, Latvijā būs iespējams renovēt ap 1700 daudzdzīvokļu ēku.

Inženierzinātņu doktore un bijusī Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna šādu iespēju atjaunot dzīvojamo fondu uzskata par vērtīgu. «Tas ir privāts atbalsta finanšu mehānisms, kas darbosies, kamēr vajadzīga renovācija. Cilvēkiem tiks piedāvāta stabila un pieņemama likme. Es uzskatu – tas ir svētīgi, ka viņi ienāk Latvijā, jo renovācijai jānotiek no dažādiem finanšu avotiem,» viņa skaidro. Piespiedu siltināšana gan nenotiks, fonds piedāvās pakalpojumu, un mājas iedzīvotāji pieņems lēmumu, vai viņi to vēlas. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā jau darbojas rotācijas fonds, kas veidots no ES līdzekļiem. Iedzīvotāju ieguvums ir iespēja vienkāršāk saņemt siltināšanai vajadzīgo finansējumu, vispirms neuzkrājot daļu finansējuma no saviem līdzekļiem. Šāds fonds ir vēl viena no finansēšanas iespējām, lai atjaunotu daudzdzīvokļu ēkas. Pašlaik tiek solīts, ka par LABEEF

līdzekļiem siltinātās ēkās garantija veiktajiem darbiem būs visu līguma termiņu. Tas savukārt būs atkarīgs no iedzīvotāju maksātspējas, un, visticamāk, līguma termiņš varētu būt 15–25 gadi. Ieguvums būs aptuveni 50 procentu no līdzšinējām siltuma izmaksām, kā arī iedzīvotāji neuzņemas kredītsaistības un maksā rēķinus par siltumu līdzšinējā apmērā, bet ietaupītā nauda tiek izlietota investīciju atmaksāšanai.

UZZIŅAI

• Aptuveni 70 procentu Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, kas būvēti no 1945. līdz 1992. gadam un kuriem ir noteikts lietošanas termiņš – vidēji 60 gadu.

• Padomju laikā celto ēku renovācijai Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro.



Komentāri [6]
#
ese 5.februāris 2016 17:49 atbildēt
2 milj. : 8 mājas -----par 250 000 vienas mājas siltināšana???
Dikti sālīti?
 
#
profils 5.februāris 2016 16:51 atbildēt
Publikācija interneta portālā "DELFI", 12.01.2013.:
"Ervins Straupe: Siltināšanas veicināšanai jāstrādā, nevis 'jāmeklē dzirdīgas ausis'!"

( www.delfi.lv/news/co..4442&com=1&s=1&no=40 )

=======

Komentārs: Mg.oec., MBA (12.01.2013., 09:42)

"Esmu ekonomists lielā apsaimniekošanas uzņēmumā. Kad sākās visa šī epopeja, kuru var raksturot ar lozungiem, ka "siltināšana ir panaceja visiem dzīves gadījumiem", "visiem apsaimniekotājiem jāsiltina", "siltināšana (divas kājas) - tas ir labi, nesiltināt (četras kājas) - tas ir slikti", savukārt apšaubīt siltināšanu skaitījās vēl lielāka ķecerība, nekā pie padomju varas slikti par Dižo Ļeņinu izteikties - tomēr tam visam nenoticēju un parēķināju ieguvumus no šī pasākuma. Rezultātā sanāca, ka vienīgais, kas tiek "siltināta", ir ekonomika banku sistēmas un "siltināšanas" biznesa izskatā. Jautājumi, par kuriem "pieklājīgā pārvaldnieku sabiedrībā" kategoriski aizliegts runāt, ir sekojoši:

1. Tie, kas redzējuši māju termogrāfijas, noteikti ir ievērojuši, ka galvenās siltuma noplūdes vietas ir logu šķirbas, ieejas mezgli, pagrabi (īpaši, ja aktuāla kaķumīļu problēma), bojātas paneļu šuves. Paneļu un ķieģeļu sienas nemaz tik ļoti cauri nesalst, tādēļ būtiskus siltuma ietaupījumus var iegūt jau ar minimāliem ieguldījumiem, sakārtojot minētos elementus.

2. Projektējot padomju laiku mājas, ventilācijas sistēmas tika paredzētas, vadoties no apsvēruma, ka gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās notiek arī pa logu / durvju konstrukcijām. Daudzi ir ievērojuši, ka, ieliekot pakešu logus, šie logi visu laiku ir jātur ziemas vēdināšanas režīmā, pretējā gadījumā telpās veidojas mitrums un sasmacis gaiss. Tātad, ja māja tiek hermetizēta - aplikta ar vati un nomainīti logi, siltuma zudumi būs pa atvērtajiem logiem (nu vai arī mitrums bojās mājas konstrukcijas). Ja mājai, kopā ar termosa apvalku, netiek ieviesta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, lielas jēgas (iedzīvotājiem) no šī pasākuma nav.

3. Pats garšīgākais. Mājas aplīmēšanai ar vati tiek rīkots IEPIRKUMS. Tie, kas ir saskārušies ar veiktiem darbiem "Publisko iepirkumu likuma" rezultātā, zina, ka tā ir iespēja izvēlēties visnekvalitatīvāko un neprofesionālāko darbu izpildītāju. Iepirkuma specifikācijā nedrīkst neatļaut piesaistīt apakšuzņēmējus, tā ir nepamatota konkurences ierobežošana (kas netic, aizejiet ar savu specifikāciju uz LIAA), tad nu rezultātā - darbus veic kāds piektais vai pat septītais apakšuzņēmējs, par naudu, kas palikusi pāri pēc visas starpnieku ķēdītes.

4. Dārgā (un parasti nekvalitatīvā) "kompleksā siltināšana" teorētiski atmaksājas, ja prognozē tiek ielikta nepārtraukta apkures cenas celšanās, un arī tad ekonomiskais efekts parādās tikai apmēram pēc 16 gadiem (ja tas termoss tik ilgi nostāv un mājas konstrukcijas zem tā). [Saskaņā ar Eiropas Padomes (EP) jaunākajiem pētījumiem – ekonomiskais efekts jeb siltināšanas atmaksāšanās var būt sagaidāma pašā ideālākajā gadījumā tikai pēc 50 gadiem, un arī tad tikai teorētiski, bet vidēji - tikai pēc līdz pat 150 gadiem.] Savukārt, ja apkures cenu pieaugums nepārsniedz 3%, kredīta atmaksas laikā (vidēji 20 gadi) līknes tā arī nekrustojas.

Nenoliedzami, par savu kopīpašumu ir jārūpējas, tai skaitā, jādomā par apkures izmaksu samazināšanu. Taču - šeit būtu jādomā par savām, nevis banku, "siltināšanas" biznesmeņu un to lobiju interesēm."

=======

Ir sacīts: "DOMĀ līdzi!!!..." ;)
 
#
Kristaps Zvaigznītis » profils 23.novembris 2016 11:09 atbildēt
Vai varam satikties? mans epasts - kristaps@ekubirojs.lv
 
#
Jezups 5.februāris 2016 14:47 atbildēt
Neticiet ,piemānīs . Vai esat dzirdējuši , ka valsts saviem iedzīvotājiem izdara kaut ko labu un nepiemānot , es neesmu dzirdējis . Tur noteikti kāda fiktīva firma lolo plānus ,kā uzmest iedzīvotājus .
 
#
Sofija 5.februāris 2016 14:30 atbildēt
Raksts domāts vergiem. Cilvēciņi maksās milzu summas.
 
#
Gatis 5.februāris 2016 13:42 atbildēt
Divus gadus Eiropas nauda ēku siltināšanā dažādu iemeslu dēļ nemaz nav izmantota un arī iedzīvotāji ir bijuši kūtri.
------------------------------------------------------
Kāpēc melot? Iemesls ir tikai viens, pie varas esošie nevar vienoties kurš būs naudas dalītājs. Nauda tiek solīta no 2014.gada vidus, bet šobrīd valsts nav pat iztrādājusi noteikumus un sadalījusi kurš no valsts puses atbildēs par projektu. Arī iepriekšējo programmu LIAA slēdza 3 mēnešus pirms tās beigām.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers