Veselība visās politikas jomās ir vienīgais veids, kā nodrošināt veselību valsts iedzīvotājiem, viesojoties vienas dienas vizītē Rīgā, sacīja Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrukaitis. Par veselību jādomā ne tikai veselības ministram, bet vispirms – finanšu ministram, zemkopības, ekonomikas un citiem ministriem. Taču par to, ko varētu darīt Eiropas Komisija, lai Latvijas politiķi saprastu un izkustinātu stagnējošo veselības aprūpes budžetu, komisārs lietoja vispārzināmu frāzi: komisijai nav tiesību iejaukties lēmumos, kas jāpieņem katrai valstij nacionālā līmenī. «Jautājiet saviem politiķiem! Viņi nav no Mēness, viņi nav no debesīm!» sacīja V. Andrukaitis.
Eiropas komisārs Rīgā piedalījās diskusijā par veselības aprūpi un uzsvēra, ka «atnācis šurp klausīties», taču arī kā ierasts sev raksturīgā uzvedībā enerģiski atbildēja uz jautājumiem. Paklausīties un uzdot jautājumus bija ieradušies gan prominenti ārsti, profesori, gan pacientu organizāciju pārstāvji. «Galvenais uzdevums ir ieguldīt veselībā, lai paildzinātu veselīgi nodzīvotos mūža gadus, piemēram, man ir tikai 65 gadi,» teica komisārs. Viņš atbalsta jebkuru iniciatīvu, kas vērsta veselības saglabāšanai un slimību profilaksei, tāpēc apsveica Latviju ar likumu par enerģijas dzērienu ierobežošanu un aizliegumu tos tirgot bērniem, bet Rīgas pilsētu – ar vēlmi cīnīties pret alkoholisma problēmu.
Tomēr gan Eiropas komisāram, gan Latvijas veselības ministram Guntim Belēvičam nācās atbildēt uz jautājumiem par Latvijas veselības aprūpes budžeta apmēru, proti, niecīgo tā finansējumu. G. Belēvičs, kurš, visticamāk, turpinās pildīt veselības ministra pienākumus arī nākamajā valdībā, atzina: diemžēl nākamās valdības deklarācijā (ja tā būs Māra Kučinska veidotais Ministru kabinets) nebūs ierakstīti «konkrēti cipari» par to, kā un par cik palielināsies finansējums veselības jomai. Plānots, ka deklarācijā būs vairāki punkti, kas ļaus uzlabot pacientu situāciju. Kādi ir šie punkti, veselības ministrs nekonkretizēja. «Veselības nozare ir hroniski nenofinansēta,» teica G. Belēvičs, «ierobežotais finansējums ir iemesls problēmai sabalansēt minimālo nodrošinājumu un pieejamību veselības aprūpei ar budžeta iespējām. Tāpēc veidojas rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.» Tieši tāpēc Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Valērijs Valdmanis vaicāja augstajai amatpersonai V. Andrukaitim: vai komisija ir gatava iejaukties šādā Latvijas politikā, kas ne tikai neparedz papildu finansējumu veselībai, bet arī pieļauj situāciju, ka Latvijā pacientu līdzmaksājumi ir augstākie Eiropā un tāpēc cilvēki novēloti vēršas pie ārsta, kļūstot arvien slimāki un slimāki.
«Eiropas Komisijai nav tādu tiesību iejaukties lēmumos, kuri jāpieņem nacionālās valsts valdībai. Mēs esam gatavi sadarboties un sniegt atbalstu, konsultēt, īpaši jomās, kur ir Eiropas direktīvas,» teica V. Andrukaitis.
Arī Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja, profesora Andreja Ērgļa jautājumi komisāram bija saistīti ar veselības jomas finansējumu. Publiskās sfēras tēriņi konkrētai jomai, šajā gadījumā veselībai, ir saistāmi ar cilvēku veselības stāvokli – vai Eiropas līmenī nav domāts par sistēmu harmonizāciju, piemēram, visā Eiropas Savienībā nosakot, cik liels procents no tēriņiem jāatvēl veselībai? «Dati par dažādu valstu izdevumiem vai, labāk teikt, ieguldījumiem veselības jomā – es nepiekrītu ekonomistiem, kuri domā, ka ieguldījumi veselībā ir izdevumi – liek uzdot šo jautājumu par harmonizāciju, jo atšķirības ir ievērojamas, tomēr ideja par šādu soli Eiropā rada satraukumu, un runāt par to, ņemot vērā, ka ir 28 valstis, nav viegli,» sprieda V. Andrukaitis. «Lūdzu, debatējiet par jūsu nodokļu sistēmu, tagad ir īstais laiks par to runāt. Uzdodiet jautājumu savam nacionālajam parlamentam.
