Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Īpašuma vietā valsts nopērk parādus

NETICI SAVĀM ACĪM. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku un viņu apmeklētāju iemītā taciņa sniegā ved uz ēku, par kuras apsaimniekošanu valsts apņēmusies maksāt 10,3 miljonus eiro gadā © Arnis Kluinis

Laimdotas Straujuma valdība izmantojusi ar savu nomaiņu saistīto bezatbildību vēl vienam sabiedrību tracinošam darījumam – par 21,46 miljoniem eiro atpirkusi privātu uzņēmumu, lai tā īpašnieku vietā samaksātu parādsaistības 58,7 miljonu eiro apmērā.

Valdības pagājušā gada 22. decembrī pieņemto lēmumu zibens ātrumā izpildījis valstij piederošais uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Ziemassvētku brīvdienas nekavēja tam izdarīt visu nepieciešamo, lai ar 30. decembri varētu datēt SIA Biroju centrs «Ezerparks» (Ezerparks) pāreju valsts īpašumā. Valsti interesēja nevis ezeri vai parki, bet Ezerparka īpašumtiesības uz ēku Rīgā, Talejas ielā 1, kurā VNĪ skaitījās nomniece un Valsts ieņēmumu dienests – apakšnomnieks. Darījums paaugstināja VNĪ un VID statusus attiecīgi līdz ēkas īpašniecei un nomniekam. Pirmajā piegājienā VNĪ it kā tīšām tracināja sabiedrību ar atteikšanos izpaust, cik valsts samaksājusi par it kā pašsaprotamo situāciju, ka ļoti nozīmīga valsts iestāde drīkst atrasties valstij piederošā ēkā. Piektdien VNĪ padevās sabiedrības spiedienam ar paziņojumu, ka cena bijusi 21,46 miljoni eiro.

Par cenas pamatojumu nosauktas divas izziņas. Pārdevēja pusē darbojusies nekustamo īpašumu tirdzniecības firma Colliers International Advisers, kas novērtējusi Ezerparka kapitāla daļas par 22,46 miljoniem eiro, pircēja pusē – cits nekustamo īpašumu darījumu starpnieks Latio, kas par cenu nosaucis 21,71 miljonu eiro. No tiem VNĪ pamanījušies vēl mazliet nokaulēt. Tiktāl viss būtu labi, ja vien Ezerparka parādu summa nebūtu 58,69 miljoni eiro. VNĪ pagaidām nav ne apstiprinājuši, ne nolieguši tieši tādu skaitli, ko publiski nosauca pietiek.com. VNĪ nespēja skaidri un gaiši informēt par pašu veikto darījumu liek domāt, ka situācija ir tāda vai ļaunāka.

Ar parādiem apkrautā Ezerparka vērtību Latio pamato ar to, ka par Rīgā, Talejas ielā 1, esošā nekustamā īpašuma tirgus vērtību 2015. gada 11. septembrī atzīts 91 miljons eiro, kas būšot spēkā turpmākos astoņpadsmit mēnešus. Noticēt šādam novērtējumam spēj tikai L. Straujumas valdība – tieši tā valdība, kas par mazāku summu bija atdevusi valstij piederošo banku Citadele ar visu tās jauno ēku, pašu kapitālu, nesadalīto peļņu un skaidro naudu bankas kasē. Ja pieņem, ka bankas atdošana īstenībā bija Latvijas samaksa ASV par ASV karabāzes ierīkošanu Latvijā, tad jānorāda, ka 90 miljoni eiro tālu pārsniedz Latvijas nekustamo īpašumu reālās tirdzniecības darījumu iespējamo mērogu. Šobrīd ir pieejams 2014. gada nekustamo īpašumu darījumu apkopojums, taču pērn nenotika nekas tāds, kas nekustamo īpašumu vērtību celtu. Tieši otrādi, darījumā ar Citadeli neviens cits kā Latvijas valdība nolīdzināja Latvijā esošo īpašumu un uzņēmumu vērtību līdz ar zemi.

Par lielākajām summām 2014. gadā tirgotie objekti skaitās Skonto stadions (26,71 miljons eiro) un ražošanas ēku komplekss Rīgā, Kurzemes prospektā 1a (18,72 miljoni eiro), taču par abiem šiem gadījumiem tiek piebilsts, ka tādā veidā notikusi vienīgi savstarpēji saistītu uzņēmumu bilanču sakārtošana bez tāda pircēja parādīšanās, kas šādas summas patiešām samaksātu. Par reālu darījumu jāatzīst bijušās Latvijas Krājbankas ēkas Jāņa Daliņa ielā 15 pārdošana par 10,52 miljoniem eiro, kas notika ar milzīgām grūtībām pēc cenu pazemināšanas vairākās izsolēs. VID ēka gan ir lielāka par Krājbankas ēku, taču nav Latvijā ēku ar tirgus vērtību virs 90 miljoniem eiro, jo Latvijā nav tirgus, kur šāda nauda grozītos. Šāda nauda grozās Valsts kasē, no kurienes to ar šādu vai tādu shēmu palīdzību dabū laukā ar valdību saistīti cilvēki.

VNĪ nav atbildējuši uz jautājumu, no kurienes tie rāvuši kaut vai 21,46 miljonus eiro, lai atpirktu Ezerparku. Pat teorētiski to nevarēja izdarīt, pārdodot vai iznomājot īpašumus tajās 14 adresēs, kur VID struktūrvienības mitinājušās līdz pārcelšanai uz Talejas ielu 1, jo daudzos gadījumos tie bija privāti īpašumi, kuros VID īrēja telpas daudz lētāk nekā tagad īrē Talejas ielā no VNĪ.

Pieņemsim, ka daļa no VID pārmaksātās naudas nupat parādījās kā krāsa uz bijušās Valsts policijas ēkas (arī čekas jeb stūra mājas) fasādes. Aiz tās sliktā stāvoklī esošo ēku valsts jau daudzus gadus ne īsti var, ne īsti grib pārdot, jo tad ēkas cena izrādīsies tikpat skandalozi zema, cik fantastiski dārgi valstij izmaksājusi VID ēka.