Rietumi ir pieļāvuši destrukciju un haosu, kurā tagad dzīvojam. Tā uzskata mācītājs un bijušais iekšlietu ministrs, tagad organizācijas Cultural Bridges International prezidents Ēriks Jēkabsons. Vēl saruna risinājās par globālistu un starptautisko noziedznieku mērķu vienotību, kā arī par mums, par Latviju šajā civilizāciju sadursmju laikmetā.
– Pasaule mainās. Arī imigrantu krīze «palīdz» tai mainīties. Kādu tu redzi pasauli šodien?
– Pēc aukstā kara beigām pasaule bija bipolāra: eksistēja PSRS ar saviem vasaļiem – Ķīnu un Austrumeiropu, un bija Rietumeiropa, NATO un ASV. Šodien pasaule no bipolāras ir pārvērtusies multipolārā. Viss, ko apgalvoja Hantingtons*, ir piepildījies, un kultūra, kas visātrāk izplatās, ir islāms. «Šobrīd pasaulē visu militāro konfliktu un ģeopolitisko krīžu pamatā ir civilizāciju sadursmes. Civilizāciju veido kultūra, un attiecīgo kultūru nosaka etniskā, nacionālā un reliģiskā identitāte,» viņš teica. Aizejot no viduslaiku mentalitātes, islāms ir modernizējies, pateicoties IT tehnoloģijām un naftas naudai. To mēs tagad pieredzam ar Rietumu pieļautajām kļūdām Tuvajos Austrumos, un pat amerikāņi atzīst, ka viņu kari gan Afganistānā, gan citur beigušies ar fiasko un ka viņi paši ir vainīgi, ka ir radies tāds Bin Ladens un tā pati Islāma valsts, jo nav bijusi pietiekami skaidra izpratne par civilizāciju sadursmi. Rietumi sava pārspīlētā politkorektuma dēļ ir pieļāvuši destrukciju, haosu un tautu staigāšanu.
– Kādas ir galvenās Rietumu kļūdas?
– Piemēram, kad amerikāņi palīdzēja Afganistānai tikt vaļā no sarkanās armijas, ASV vajadzēja arī palīdzēt nostiprināt afgāņu valsts varu un veicināt mieru reģionā ar minimālu, bet efektīvu militāro klātbūtni, lai tur neiestātos sabrukums. Tāpat nevajadzēja nogalināt Huseinu un Kadafi. Lībijā, kur valdīja Kadafi, dzīves līmenis bija ļoti augsts, cilvēki tur dzīvoja daudz labāk nekā Latvijā. Bet jāsaprot, ka islāma pasaulē Rietumu demokrātijas modelis ir svešs un neizprotams, principā – neiespējams. Rietumnieku kļūda bija tā, ka viņi savas vērtības un demokrātijas modeli vēlējās uzspiest austrumu tautām, lai tās dzīvotu tāpat kā, piemēram, amerikāņi vai eiropieši.
– Diezgan muļķīgi ir iedomāties, ka Afganistānas kalnieši vai Lībijas musulmaņi vēlētos un varētu dzīvot tāpat kā, teiksim, vācieši Vācijā.
– Esmu runājis ar ASV Valsts departamenta augstiem ierēdņiem, kas atzina, ka tas tiešām nav iespējams. Bijušais ASV bruņoto spēku vadītājs ģenerālis Deivids Petreuss savulaik brīnījās par to, ka «Irākas tauta negribēja pieņemt mūsu palīdzīgo roku, mūsu demokrātijas modeli». Ir analfabētiski kaut ko tādu teikt. Irāka kādreiz tika dēvēta par Tuvo Austrumu rolsroisu: tur valdīja labklājība un kārtība, tur bija universitātes, uz turieni brauca mācīties jaunieši no visas pasaules, tur attīstījās bizness... Protams, tur bija arī zināms autoritārisms, kas pamatojās islāma tradīcijās. Ienākot amerikāņiem, viss tika sagrauts, zemākie slāņi uzpeldēja augšpusē. Un tagad to vidū, kuri migrē no Irākas un citām austrumu valstīm, ir ne tikai kara un vardarbības bēgļi, bet arī ISIS teroristi. Visi izmanto human trafficing (nelegālo/kriminālo biznesu), cilvēktirdzniecības bizness zeļ, tas līdztekus narkotiku un ieroču tirdzniecībai ir biljonu bizness. Visi trīs noziedzīgā biznesa veidi pārklājas, to visu kopā dēvējam par transatlantisko noziedzību. Ir aptuveni 3000 starptautiskās noziedzības grupas, kas darbojas visā pasaulē, lielākoties Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā. Šīs organizācijas ir tik spēcīgas, ka atrod savu lobiju pat G8 valstu valdību līmenī, un šo organizāciju darbības mērķi sakrīt ar tādu «darboņu» mērķiem, kā, piemēram, globālisti un Džordžs Soross. Šis starptautiskais afērists, kuru jau neielaiž daudzās valstīs, nesen rakstīja, ka nacionālo valstu robežas ir vislielākā problēma – nevis imigrantu milzu masas, kas pārpludina Eiropu!
– Tad kāds ir globālistu un Sorosa mērķis?
– Viņš uzskata, ka nacionālās valstis un nacionālisms ir ļaunums un neprogresīva domāšana, bet nācijām un rasēm vajag sajaukties. Viņuprāt, Skandināvijas un Baltijas valstis ir pārāk «baltas», tur rasēm vajag sajaukties, tad būšot lielāka tolerance un cilvēciskums. Absolūti velnišķīga ideoloģija. Gan Soross ar savu globālismu, gan starptautiskās korporācijas, gan ekstrēmisti atrod draugus teroristu vidū – viņu ideoloģijas ir faktiski vienādas. Soross pats ir atzinis, ka milzīgā nauda, ko viņš sūta palīdzībai imigrantiem, daļēji aiziet gan kontrabandistu, gan teroristu mērķu īstenošanai. Soross sevi uzskata par revolucionāru, kas stāv pāri konservatīvai viduslaiku mentalitātei – tas ir Hitlera nacionālsociālismam vai marksismam/ļeņinismam identisks utopisms, un mēs atrodamies totalitārā politkorektuma diktatūras izveidošanas priekšvakarā. Divdesmitais gadsimts bija plānots kā saprāta un gaismas laikmets, jo tajā bija fenomenāli atklājumi zinātnē, bet vienīgais, kas atpalika no šiem atklājumiem, bija morāles un ētikas vērtības. Tāpēc šis gaismas gadsimts kļuva par asiņaināko visā pasaules vēsturē. Šajā organizētā neprāta un masu halucināciju pārņemtajā pūlī radās gan Hitlera nacionālsociālisms, gan Staļina komunistiskais totalitārisms, kas iznīdēja simtiem miljonu cilvēku. Tas notika tādēļ, ka pilnībā tika ignorētas cilvēciskās vērtības, indivīds neattīstījās un bija «pūļa psiholoģijas» straumes nests salmiņš, bezprincipu divdabis.
– Amerikāņu un vācu psihoanalītiķis un filozofs Ērihs Fromms arī runā par šo tēmu.
– Jā, viņš apgalvo, ka viduslaiku reliģiskā kultūra bija daudz civilizētāka par mūsdienu primitīvo barbarismu, jo toreiz cilvēki uzskatīja, ka Dieva pasaule ir noteiktā kārtībā izveidota un sakārtota.
– Desmit baušļi ir ļoti konkrēti un saprotami.
– Tieši tā. Cilvēki saprata, ka tas ir normāli un pareizi, ka sieviete precas ar vīrieti, ka ģimene ir sabiedrības pamats, ka jāgodā tēvs un māte, ka melot un slepkavot ir slikti... Šie baušļi apauguši ar tūkstošiem likumu, kas ir kā apkārtceļš cilvēkam, kas neprot ievērot elementāras lietas. Neprasme un nevēlēšanās noved pie Dieva un reliģijas idejas atmešanas, pie tā, ka tiek piesmietas gadsimtos pārbaudītas morāles un ētikas vērtības, kuras definē labo un ļauno, sakrālo un profāno. Ne tikai sorosisms, bet arī Eiropas liberālais politkorektums ir totalitārs, un tas liek aizmirst to, ka cilvēkam ir ne tikai cilvēktiesības, bet arī pienākumi, kas runā par ģimenes vērtībām, par dabisku dzimumdzīvi, par bērnu audzināšanu. Ja kāds nepiekrīt liberāļiem, tas tiek nosaukts par šaurpierainu homofobu, rasistu un nacistu. Liberāļu uzskats ir tāds, ka cilvēks ir dievs, bet patiesā Dieva ideja nav vajadzīga. Bet visi tie, kas sevi ieceļ Dieva kārtā – vai tas būtu Hitlers, Staļins vai Ļeņins –, ir krituši cilvēki, kas virza pasauli uz milzīgu asinsizliešanu. Soross savulaik meklēja draudzību ar Krievijas oligarhiem – Berezovski, Gusinski, Lučanski un citiem, lai vairotu savu bagātību. Bet tad, kad krievu oligarhi viņu nobīdīja malā, Soross viņus sāka lamāt par sarkanajiem baroniem. Jāatgādina, ka Soross ir persona non grata daudzās valstīs.
– Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga gan tā nedomāja: viņa 2002. gadā piešķīra Sorosam Triju Zvaigžņu ordeni. Un cilvēki mēļoja, ka ar Sorosu viņa dzīvoklī ASV esot ticies arī bijušais prezidents Valdis Zatlers.
– Tas ir kauna traips un kļūda, ka latviešu tautas vārdā tiek piešķirts ordenis cilvēkam, kas ir totalitārā politkorektuma izplatītājs, mahinators, kas dara visu, lai Eiropas nacionālās valstis zaudētu savu nacionālo identitāti. Ja Zatlera kungs pie viņa meklēja padomu, tas labākajā gadījumā liecina par viņa naivumu, bet visdrīzāk viņam vienkārši nav mugurkaula.
– Tu runāji par Vāciju. Tagad, vērojot, kādas imigrantu tūkstošu straumes plūst uz šo valsti un ar kādu šausminošu pacietību Vācija uzņem šos «ieceļotājus», nākas jautāt: cik ilgi vēl vācieši kaisīs sev pelnus uz galvas? Alvi Hermani, kurš nesen pateica, ka nedzīvos un nestrādās Hamburgā, kas imigrantu dēļ ir potenciāli bīstama pilsēta, vācieši nogānīja kā pēdējo ksenofobu.
– Protams, katrai valstij ir jāizvērtē pagātne, lai būtu svētīga un produktīva nākotne. Vācieši jau pārpārēm ir atbildējuši uz jautājumu: kā šajā kultūras, zinātnes un filozofijas valstī varēja attīstīties nacisms? Katra nākamā vāciešu paaudze atvainojas pasaulei par to, ka pagājušajā gadsimtā pie varas nāca Hitlers. Bet tas pats būtu jādara Krievijai – tai jāatvainojas pasaulei par totalitāro staļinismu. Atvainošanās nebūtu juridisks, tas būtu morāli ētisks akts. Vēsture jāatceras, bet tai nav jānoslāpē nacionālais lepnums, kultūra un identitāte.
– Un ko mums darīt? Es ceru, ka Latvija vēl ir tā saliņa, ko var dēvēt par nacionālu valsti. Reizēm gan jūtamies kā okeānā iemesta skaida, ko neviens neievēro. Varbūt pacelt rokas un grimt dibenā?
– Nē, Latvijai jāaizsargājas. Ar aizsardzību nedomāju tikai militāru darbību, tā ir pamatota mūsu nacionālajās vērtībās, tautas identitātē. Pat miera laikos šīs vērtības ir jāaizsargā, un aizsargāt nozīmē saglabāt, attīstīt un radīt. Jāveicina arī patriotisms, bet to nevar veicināt ar politiskām rezolūcijām vai partiju pirmsvēlēšanu katalogiem, kas ir tiešām ir daudzsološi un krāsaini. Patriotisms saistās ar vizionāro, garīgo dimensiju, ko nav iespējams izmērīt un ielikt politiskos rāmjos. Pierādījums, ka tas darbojas, bija Atmodas laikos: toreiz nebija ne naudas, nekā. Bet mirdzēja acis, un sirds pukstēja pareizajā ritmā.
– Mums bija mērķis: atgūt neatkarīgu Latviju.
– Jā, tā tas bija. Citējot Kalna sprediķi: mēs bijām izsalkuši un izslāpuši pēc patiesības. Mēs visi gribējām dzirdēt patiesību un dzīvot tajā. Bija šis instinktīvais meklējums. Padomju laiku smacējošais marksisms gan skolā, gan dzīvē, sarkanie karogi, sirpji un āmuri, meli un vēlreiz meli – tas bija nospiedoši. Bet cilvēki meklēja un atrada patiesību, un «patiesība mūs darīja brīvus».
– Tagad daudz kas cits ir smacējošs.
– Diemžēl. Taču tagad, manuprāt, notiek kas līdzīgs: cilvēki sāk saprast, ka ir pārāk daudz melu. Šis totalitārais politkorektums, kas tagad valda, nav tik militants kā padomju laikos, un pie mūsu durvīm vēl neklauvē cilvēki melnos Hugo Bosa formastērpos un neuzdod jautājumus: jūs par vai pret geju laulībām utt.? Ja jūs esat pret, tad jums būs jādodas 30 dienu profilaksē... Rietumu lielpilsētās, kur kādu laiku esmu dzīvojis, situācija ir tuvu manis aprakstītajai.
– Tātad – ko mums, tavuprāt, darīt? Situācija Eiropā un pasaulē nav diez ko cerīga.
– Latvijas valdībai jādomā par jaunām aliansēm. Ir pilnīgi iespējama Eiropas Savienības izjukšana, redzam, ka Šengenas zona jau brūk. Mums nopietni jāpadomā par Višegradas valstu savienību – tā ir Polijas, Ungārijas, Čehijas savienība, kurā varētu ietilpt arī Latvija. Nesen Amerikā tikos ar poļu kolēģiem, un esmu lepns par viņiem: viņi ļoti nopietni reaģē uz to, kas tikai vēl varētu notikt nākotnē. Jāatceras, ka poļi ir katoļu nācija, un kristīgā ētika viņu tautā ir stipri saaugusi ar nacionālo kultūras identitāti. Un mums pietrūkst šī stingrā pamata. Mums, latviešiem, bieži ir kopības sajūta, bet tā nepāraug vienības spēkā, kas varētu mainīt sabiedrisko, pilsonisko vidi. Kopības sajūta Dziesmu svētkos, Lāčplēša dienas svecīšu nolikšanā Daugavmalā, 18. novembra lāpu gājienos – tie ir augstie momenti, kuros izbaudām piederības sajūtu mūsu Tēvzemei. Bet mēs nevaram visu laiku dzīvot emociju augstākajā punktā. Ja latvieši spētu savu emocionālo enerģiju sublimēt ētiskajā un morālajā enerģijā, tad viss notiktu. Latvieši ir vairāk estētiska nekā ētiska tauta. Mums ir teātris, dzeja, mūzika, māksla... Viss ir skaisti. Bet mēs, mākslas pārņemti, izejam no teātra, un uz ielas mūs sagaida vandaļi. Cik lielā mērā vīrietis ir gatavs aizsargāt savu ģimeni, savu sievieti? Paldies Dievam, mums aug Zemessardze, bet es nedomāju tikai fizisko sagatavotību – jādomā arī par morālo spēku. Jādomā par valsts aizsardzības doktrīnu. Piemēram, Šveice. Tā ir kā miera osta. Bet patiesībā tā ir militarizētākā valsts pasaulē. Šveicē ir nacionālā gvarde, visām ģimenēm mājās ir ieroči, visiem biznesmeņiem ir obligātās militārās mācības, visi vīrieši ir zemessardzē. Viņiem ir stratēģija, kā aizsargāt savu valsti. Ja tu gribi mieru, tad gatavojies karam. Un tā nav nekāda ieroču žvadzināšana, tā ir valsts aizsardzība, pilsoņu aizsardzība, drošība uz ielām utt. Šveice ir neliela valsts, tāpat neliela ir Dānija, Lihtenšteina un Izraēla – mazākas par Latviju. Tāpēc mums jābeidz runāt, ka Latvija ir maza valsts, ko tad mēs...
– Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba. Rainis.
– Jā. Turklāt, ja runājam par personisko aizsardzību, tagad, kad Eiropa ir tā dēvēto bēgļu pārpludināta, ikvienam jāprot aizstāvēties, jo imigrantu vidū ir ļoti daudz agresīvu cilvēku, pat teroristu. Taču pagaidām Eiropa vēl snauduļo savā perfektajā labklājībā, eiropieši pagaidām nesaskata briesmas un neceļas kājās, lai aizstāvētu citus citu, savu ģimeni, savu pavardu. Bet imigranti kā ceļa rullis pārbrauc pāri visām ES robežām, viņi faktiski okupē Eiropu. Diemžēl terorisma draudi Eiropā tikai augs, un mums ir jāstiprina savas robežas un nācijas aizsardzības spējas. Latvijas valdībai nav jāizlīdzas ar ielāpiem vai jādzēš ugunsgrēki, tai jārīkojas proaktīvi un preventīvi, nevis reaģējoši.
