Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris šodien intervijā "Neatkarīgajai" atzīst, ka vairāki Satversmes tiesas spriedumi viņam personīgi emocionāli nav pieņemami.
"Jā, emocionāli man daži spriedumi nepatīk. Ar sirdi es tos nepieņemu. Negribas tādu spriedumu. Tas pats spriedums Abrenes sakarā. Es pats esmu no tās puses. Es arī negribētu Abreni atdot par baltu velti. Kad runājām par šo lietu, es teicu: "Kurš jurists var rakstīt līgumu, kurā paredz kaut ko atdot par velti, neko neprasot pretī?" Tas izriet no loģiskas līguma formas. Taču šajā lietā mēs vērtējām tiesisko pusi. Izejot cauri tam, kā vēsturiski viss veidojās, mēs teicām – procedūra ir ievērota. Atbilstoši Satversmē ierakstītajam. Mēs nevaram likt spriedumā to, ko emocionāli mums gribētos citādi," skaidro G. Kūtris.
Līdzīga situācija bijusi arī ar Lisabonas līgumu, kura ratifikācija tika apstrīdēta. "Es zināmā mērā esmu eiroskeptiķis. Ja man būtu jāvērtē emocionāli, es varbūt teiktu – ieliekam iekšā, ka tas līgums man nepatīk, nepatīk valsts iekļaušana konglomerātā. Taču – kā jurists es neatradu pretargumentus. Arī prasības iesniedzējiem nebija argumentu, kuros balstoties varētu teikt – jūs esat vinnējuši. Tāpēc es noteikti nevaru piekrist tam, ka mēs gribam kādam politiskam spēkam ieriebt vai ka mēs lemjam kādam par labu, lai celtu savu slavu," piebilst ST vadītājs.
nra.lv jau ziņoja, ka 2007. gada nogalē stājās spēkā Satversmes tiesas (ST) spriedums Latvijas un Krievijas robežlīguma lietā. ST atzina, ka 2007. gada martā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums, kas paredz agrākā Latvijas Abrenes apriņķa iekļaušanu Krievijas Federācijā, atbilst Satversmes 3.pantam.
ST nepilnu mēnesi rakstveida procesā vērtēja robežlīguma un tā ratifikācijas likuma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
Pilnu interviju ar Gunāru Kūtri lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
