Miljonārs Olafs Berķis neizmanto iespēju paklusēt

Ventspils miljonārs Olafs Berķis ir kļuvis par trešo Ventspils naftas lielajā daudzmiljonu darījumā tieši vai pastarpināti iesaistīto personu, kura publiski ir atļāvusies paslavēt akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts (LNT) iegūto cenu – 1,77 eiro – par katras šai komercsabiedrībai piederošās Ventspils naftas akcijas pārdošanu Kipras Euromin.

Miljonārs O. Berķis LNT samaksāto cenu par katru Ventspils naftas akciju – 1,77 eiro – attaisno ar to, ka Ventspils nafta nekad dividendes neesot maksājusi. Diemžēl tie ir meli, kas O. Berķa interešu lauciņā mērāmi desmitos miljonu eiro apmērā.

Citēsim O. Berķi, ko viņš pagājušajā nedēļā par akcijas cenu – 1,77 – ir teicis portālam Delfi: «Es nebūt nedomāju, ka tā ir par zemu, spriežot pēc tās dinamikas, kāda biržā bijusi iepriekšējos gados. Ņemot vērā to, ka ieguldījums no Ventbunkera puses caur Latvijas Naftas tranzītu Ventspils naftā ir bijis pietiekami liels, bet padsmit gadu laikā tas nekādu atdevi dividenžu veidā tā arī nav devis, tas ir tikai loģisks un no biznesa viedokļa pamatots darījums.»

Tātad jāatgādina Latvijas sabiedrībai, ka Ventspils nafta 2009. gadā izmaksāja milzīgas dividenes – 48 santīmus par katru akciju. Tas LNT ļāva iegūt 21,7 miljonus latu jeb apmēram 31 miljonu eiro.

Šīs dividendes Ventspils nafta varēja izmaksāt, jo pārdeva savam meitasuzņēmumam – Latvijas kuģniecībai – Latvijā ekskluzīvus nekustamos īpašumus. Šie brīnišķīgie nekustamie īpašumi – Preses nama bijušais nams, izcili restaurētais Maikapara nams, savulaik viena no labākajām Jūrmalas sanatorijām Jūras līcis u. c. – joprojām ir Ventpils naftas koncerna būtisks aktīvs, jo nesen ir atgriezušies Latvijas kuģniecības valdījumā.

Par šiem LNT miljoniem 2012. gadā Šveices advokāts Rudolfs Meroni paziņoja, ka tos O. Berķis ar domubiedriem grib «nozagt» – tā ka nevarētu būt, ka miljonārs ir par tiem aizmirsis vai ir aizmirsis par šo miljonu izcelsmi (Ventspils naftas izmaksātās dividendes). Cita starpā O. Berķis visu 2012. gadu bija arī Ventspils naftas padomes loceklis.

Ventspils nafta nelielas dividendes ir izmaksājusi vēl trīs reizes – 2003. gadā – vienu santīmu, bet 1998. un 1999. gadā – pa trim santīmiem. Protams, mazajam akcionāram, kuram pieder daži simti akciju, šīs dividendes nesedz pat izdevumus par vērtspapīru konta atvēršanu bankā. Bet LNT, kurai pieder 43,25% Ventspils naftas akciju (vairāk nekā 45 miljoni akciju), šīs nelielās dividendes ir ienesušas attiecīgi 451 873 latus jeb 645 534 eiro (par dividendēs izmaksāto vienu santīmu) un 1 356 620 latu jeb 1 936 600 eiro (par dividendēs izmaksātajiem trim santīmiem). Jāatgādina, ka Ventbunkeram tieši piederēja 51% LNT akciju (šobrīd jau 67% akciju) un pastarpināti vēl kāds žūksnītis, līdz ar to Ventbunkera līdzīpašnieks nevarēja nepamanīt arī šos miljonus.

Jāatgādina arī tas, ka Ventbunkera apmēram 13% akciju vismaz vēl nesen piederēja SIA Kement, kura īpašnieki līdzīgās daļās ir tēvs Olafs Berķis un viņa dēli Jānis un Nauris Berķi. Abi dēli ir arī LNT padomes locekļi.

Vēl slavena Berķu ģimenes kompānija ir SIA N&J, un, kā izrādās, ir divas kompānijas ar šādu nosaukumu, no kurām viena reģistrēta Ventspilī, Kuldīgas ielā, bet otra – Vārves pagasta Ventavā. Atbilstīgi Firmas.lv datiem, Vārves pagastā reģistrētā SIA N&J šobrīd tiek likvidēta, un par likvidatoru Berķu trijotne tur iecēlusi LNT valdes locekli Edgaru Čeporjusu. Tā var skaitīt vēl un vēl faktus, kas liecina, ka O. Berķim jau nu būtu jāzina miljonu plūsmu un izcelsmi Ventspils naftas un Ventbunkera koncernos.

Jāatgādina, ka O. Berķis par Ventspils naftas darījumu publiski ir izteicies vēl vienu reizi – LTV raidījumam De facto. Tur gan viņš darījuma cenu neslavēja, bet tikai apgalvoja, ka neko nezina par saviem dēliem: «Es neesmu ne valdēs, ne padomēs, es nezinu, ko viņi dara un domā.»

Kā zināms, citi Ventspils naftas akcionāri šobrīd akcijas pārdod par 4,56 eiro gabalā. Starpība laikā starp diviem darījumiem ir tieši mēnesis – šā gada 17. septembrī LNT paziņoja, ka esot savas akcijas (vairāk nekā 45 miljonus) pārdevusi par 1,77 eiro gabalā Kipras kompānijai Euromin, bet jau pēc mēneša – 19. oktobrī – akciju pircējs Kipras Euromin teica, ka viņš akcijas pirks par 4,56 eiro gabalā. Šāds peļņas procenta pieaugums mēneša laikā noteikti ir pelnījis goda vietu ne tikai Latvijas ekonomikas mācību gramatās vien. Vai arī tas ir spilgts apliecinājums, ka cenā ir ieslēpta blēdība un tiešām darījumam ir divas cenas – oficiālā un neoficiālā.

Cita starpā, šī cena nav tikai privāto uzņēmēju privātā darīšana – par kādu grib, par tādu slēdz darījumu. Kā jau pēdējā laikā noskaidrojies, cena pastarpinātā veidā skar arestētās mantas vērtību (akmens Ģenerālprokuratūras un Rīgas apgabaltiesas dārziņā) un valsts pensiju speciālā budžeta potenciālos ienākumus (akmens Labklājības ministrijas dārziņā).