Kopš pirmās un vienīgās aknu transplantācijas operācijas Latvijā pagājuši jau četri gadi. Gan toreiz, gan tagad aknu transplantācijas Latvijas iedzīvotājiem neviens neapmaksā, jo tās nav iekļautas valsts apmaksājamo operāciju sarakstā. Atteikumu dzīvot saņem ikviens smagu aknu slimību pacients, kurš varētu izdzīvot, ja viņam veiktu aknu transplantāciju.
Šādu atteikumu saņēmusi arī paciente Ilze, kurai diagnosticēta aknu un nieru policistoze. Viņa Neatkarīgajai saka: esmu apsvērusi ziedojumu lūgšanu sabiedrībai, taču, piekritīsiet, tas ir absurds. Tāpat kā tas, ka tā vietā, lai es varētu pēc operācijas strādāt un maksāt valstij nodokļus, tagad es no valsts saņemu invaliditātes pensiju.
Transplantācijas jautājums – ne tikai aknu, bet arī plaušu, kas arī nav iekļauta valsts apmaksāto operāciju sarakstā – ir sāpīgs jautājums Latvijā, jo nav atrisināts un pacientiem, kuriem nepalīdz nekādi medikamenti, atliek vien vai nu meklēt naudu, ņemt kredītu, lūgt ziedojumus, vai gaidīt nenovēršamo. «Citu orgānu mazspējas gadījumos mēs varam piedāvāt aizstājterapiju, bet aknu mazspējas gadījumā visi šie cilvēki ir nolemti nāvei,» saka P. Stradiņa slimnīcas ķirurgs Jānis Vilmanis. Tieši viņš kopā ar kolēģiem veica pirmo Latvijā aknu transplantāciju tobrīd 46 gadus vecam pacientam. Tobrīd Normundam bija neārstējama aknu slimība un divus gadus veca meitiņa, kuru viņš vēlējās redzēt pieaugam. Tagad Normundam ir trešā meitiņa (lielā meita jau pieaugusi), kurai janvārī, tieši tad, kad viņam tika veikta sarežģītā operācija, paliks divi gadiņi. «Šo gadu laikā esmu izveidojis savu uzņēmumu, man ir piedzimis vēl viens bērns, kuru es pats varu audzināt. Es nezinu, kā vēl var pateikt, cik svarīgi, ka man tika toreiz dota tāda iespēja…» saka Normunds. «Slimības pēdējā stadijā es biju pilnīgi kopjamā stāvoklī. Un bez emocionālajiem ir jau arī ekonomiski apsvērumi, ko valstij dod aknu transplantācijas operācijas.»
Lietuvā – 102, Latvijā – 1
Latvija izskatās, maigi sakot, dīvaini ne tikai uz Eiropas fona, kur mēs esam vienīgā valsts, kur aknu transplantācijas neveic, bet arī Baltijā – Igaunijā jau ir veiktas 57 aknu transplantācijas, Lietuvā – 102. Ķirurgs J. Vilmanis norāda, ka Latvijas speciālisti ir sagatavoti un apmācīti šādām operācijām un tās var veikt Latvijā, mums ir Transplantācijas centrs Stradiņos (kopš septiņdesmitajiem gadiem veic nieru transplantācijas, tagad arī sirds transplantācijas), kā arī aknu operācijas veic arī Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā. Pašlaik ir grūti pateikt, cik pacientu varētu būt tā saucamajā gaidīšanas rindā, jo neviens neveic sistemātisku pacientu pierakstu, taču tie varētu būt ap 30 pacientu. Gadā Latvijā būtu vajadzīgs veikt 10–15 aknu transplantācijas. Ķirurgi aprēķinājuši, ka gada finansējums būtu 300 000 eiro (viena operācija ap 50 000 eiro). Nākotnē varētu attīstīt arī aknu transplantāciju bērniem, kuriem pašlaik valsts apmaksā operācijas ārzemēs. BaltTransplant Latvijas nodaļas vadītājs, transplantologs Jānis Jušinskis Neatkarīgajai apliecina, ka pirmā pasaulē aknu transplantācija veikta jau pirms 50 gadiem, vēl pirms vispār Latvijā sācis darbu Transplantācijas centrs. Diemžēl daļa donoru orgānu paliek neizmantoti, jo nav iespējams veikt aknu transplantāciju.
Aizbrauc uz ārzemēm
Latvijas Infektoloģijas centra Hepatoloģijas nodaļas vadītāja Ieva Tolmane apkopojusi datus par pacientiem, kuriem veikta aknu transplantācija. Kopš 2010. gada šādu pacientu no Latvijas ir kopumā septiņi, ieskaitot Normundu. Visi pacienti ir darbspējas vecumā, trīs sievietes (jaunākajai – 38 gadi), četri vīrieši (jaunākajam – 32), operācijas veiktas Anglijā, Baltkrievijā, Igaunijā un Norvēģijā. Pacientiem bija vīrushepatīts C, aknu ciroze un citas smagas slimības. «Par aknu transplantāciju kā efektīvu ārstniecības metodi nekur vairs nediskutē, to veic visā pasaulē, un pierādījums ir pacientu dzīves ilgums pēc operācijas,» saka I. Tolmane. Latvijas problēma ir arī tā, ka, neesot efektīvai C hepatīta ārstēšanai, tikai pieaugs pacientu skaits ar smagām aknu problēmām, piemēram, aknu cirozi, kad aknu audus aizvieto saistaudi un aknas vairs nespēj pildīt savu uzdevumu. Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas mediķi parakstījuši veselības ministram adresētu vēstuli ar aicinājumu nākamajā gadā ieviest Latvijā valsts apmaksātas aknu transplantācijas operācijas.
Vai lūgt ziedojumus?
Tikmēr paciente Ilze gaida. Viņai jau 26 gadu vecumā konstatēja aknu un nieru slimību, kuru nekā citādi izārstēt nevar, kā tikai veicot transplantāciju. Tagad Ilzei ir 48 gadi, un akna ir tā palielinājusies, ka izskatās, it kā viņa būtu grūtniecības astotajā mēnesī, tajā veidojas cistas un piepildās ar šķidrumu. Akna nospiež visus orgānus un traucē to darbību. Papildus tam Ilzei ir arī nieru mazspēja. Ilze: «Jā, es uzrakstīju Nacionālajam veselības dienestam, jā, man atteica, jo aknu transplantācija nav iekļauta valsts apmaksājamo operāciju sarakstā un to nav iespējams arī veikt Latvijā par maksu, tāpēc, pat ja cilvēkam ir nauda, viņš to Latvijā izdarīt nevar. Jā, es esmu apsvērusi domu lūgt palīdzību labdarības organizācijās, taču, kamēr es vēl operāciju varu gaidīt, esmu nolēmusi pacīnīties, lai šādas operācijas sāktu veikt arī pie mums.».
