Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Sērijveida dzīvokļi – pieprasītākie

© F64

Par aktualitātēm nekustamā īpašuma tirgū konsultē Latio Klientu apkalpošanas vadītājs Aldis Riekstiņš.

– Kādi darījumi pēdējos mēnešos veikti biežāk?

– Mājokļu tirgus pārskats parāda, ka visvairāk darījumu notiek ar sērijveida dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos – gada otrajā ceturksnī tie bija caurmērā 300–400 darījumu mēnesī. Ar dzīvokļiem jaunajos projektos un centrā darījumu notiek trīs četras reizes mazāk. Tomēr tirgū vērojamas pozitīvas tendences, kas pēc diezgan dramatiska krituma gada pirmajā ceturksnī šobrīd uzrāda pārliecinošas stabilizācijas pazīmes. Sērijveida dzīvokļu segments ir izteikti orientēts uz vietējo pircēju, tādēļ to ļoti maz ietekmēja pagājušajā gadā veiktās izmaiņas Imigrācijas likumā.

Gada pirmajā pusē Rīgas biroju platību tirgus saglabāja stabilitāti un nebija vērojamas nozīmīgas telpu pieprasījuma un nomas maksu pārmaiņas. Brīvo biroju telpu īpatsvars nomnieku pieprasītākajos augstāka līmeņa biroju centros turpināja lēnām sarukt, savukārt brīvo biroja platību īpatsvars ārpus centrālā darījumu rajona robežām, sevišķi zemākas klases biroju centros, ir būtiski lielāks.

– Kurās Latvijas pilsētās aktīvāk notiek darījumi ar nekustamo īpašumu?

– Sākot no gada otrā ceturkšņa, gandrīz visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos vērojams neliels aktivitātes pieaugums – gan Rīgā, gan arī reģionu lielākajās pilsētās. Visaktīvāk darījumi ar mājokļiem un komercīpašumiem notiek Rīgā un Pierīgā. Biroju tirgus reģionos ir relatīvi mazaktīvs, piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu.

– Pēc kāda lieluma dzīvokļiem ir lielāks pieprasījums?

– Lielākais pieprasījums ir pēc sērijveida dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, sevišķi Purvciemā, Ķengaragā, Pļavniekos un Imantā. Kopumā astoņās pieprasītākajās Rīgas apkaimēs katru mēnesi notiek apmēram divas trešdaļas visu darījumu ar sērijveida dzīvokļiem Rīgā.

Pēc dzīvokļa tipa pieprasītākie nemainīgi ir lietuviešu projekti, 602. sērijas nami un Hruščova laika ēkas. Rīgā pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem vecajos centra namos tālajā centrā – Pērnavas, Hospitāļu ielā. Šādus dzīvokļus mēdz izvēlēties pircēji, kuri nevēlas dzīvot standarta sērijveida dzīvoklī, bet iegādāties dzīvokli kādā no jaunajiem projektiem ir pārāk dārgi.

Pēc platības pieprasītākie ir 40–60 kvadrātmetru lieli dzīvokļi, ja tas ir sērijveida nams, jaunajos projektos tipiskākā pircēju izvēle ir 70–80 kvadrātmetru plaši dzīvokļi ar divām guļamistabām.

– Vai iedzīvotāji vēlas pirkt (vai arī mainīt) neremontētus dzīvokļus sērijveida daudzdzīvokļu mājās?

– Pircēju uzvedību un izvēli tirgū nosaka viņu vajadzības, vēlmes un iespējas. Tas nav retums, ka pircēji tieši meklē dzīvokli, kas ir sliktā stāvoklī, jo šādi dzīvokļi ir arī lētāki. Tam var būt divi iemesli – pirmkārt, pircējs vēlas dzīvoklī veikt remontu pēc savas gaumes, ar paša izvēlētiem materiāliem, iespēju robežās arī dzīvokli pārplānojot, otrkārt, tā ir iespēja ietaupīt līdzekļus, kas nepieciešami mājokļa iegādei, un remontu pakāpeniski veikt paša spēkiem.

– Jūrmalā pārsteidz tukšas jaunuzbūvētas ēkas. Kā varētu raksturot situāciju kūrortpilsētā šobrīd? Kā tur «atdzīvināt» nekustamā īpašuma tirgu?

– Jūrmalas mājokļu tirgus iepriekšējos gados galvenokārt bija orientēts uz nerezidentu segmentu, kuriem interesēja vienlaikus ar investīcijām mājokļa iegādē iegūt arī termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Pēc izmaiņām Imigrācijas likumā interese, sevišķi Krievijas nerezidentu interese, būtiski samazinājās, kas arī izskaidro situāciju, kad vairāki attīstītāju īstenotie projekti šobrīd nav realizēti. Protams, jaunajai situācijai cenšas pielāgoties arī attīstītāji un, kur tas ir iespējams, notiek pārorientēšanās uz vietējo pircēju, dzīvokļi tiek piedāvāti īres tirgū vai arī attīstītāji vienkārši nogaida, kad tirgus atdzīvosies arī ekskluzīvākos segmentos, kas no likuma izmaiņām cieta visvairāk.

– Kāda vecuma pircēju grupa ir aktīvāka nekustamā īpašuma pircēja, vērtējot arī pēc demogrāfiskā principa?

– Aktīvas dzīvokļu tirgū ir jaunās ģimenes. Pēc nolikto atslēgu principa noteikšanas par kredītņēmēja izvēli un valsts atbalsta programmas jaunajām ģimenēm ar bērniem Altum īstenošanas sākuma atkal ir aktivizējusies hipotekārā kreditēšana. Mēs redzam, ka lielākā problēma šobrīd mājokļu tirgū ir finanšu resursu trūkums pirmās iemaksas veikšanai. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki ļoti maz izmanto iespēju izvēlēties nolikto atslēgu principu, jo tad pirmā iemaksa mājokļa iegādei ir vēl lielāka. Šobrīd pircējs vēl joprojām ir piesardzīgs, taču tirgus ir stabilizējies, un tā ir pozitīva ziņa.

– Vai jaunu īpašumu būvniecība attaisnojas laikā, kad ir ļoti daudz tukšu ēku un platību?

– Lai īstenotu nekustamā īpašuma būvniecības projektus, ir ļoti skrupulozi jāizpēta tirgus vajadzības. Cilvēkiem vienmēr būs nepieciešams mājoklis, un katrs parasti cenšas savus dzīves apstākļus pamazām uzlabot. Darījumi tirgū notiek, protams, pircējs ļoti rūpīgi šobrīd izsver savas vajadzības un iespējas, tāpēc lēmums netiek pieņemts spontāni, bet tas ir ilgstošs process.

Esošie un potenciālie nekustamo īpašumu projektu attīstītāji pasūta un veic tirgus pētījumus, lai izsvērtu jaunu projektu attīstības lietderību. Mēs tirgū redzam interesi par īres namu, ekonomiskās klases daudzdzīvokļu namu vai modernu biroju centru attīstīšanu. Biznesa iespējas nekustamo īpašumu tirgū pastāv, to veicina arī zemās eiro procentu likmes, padarot nekustamo īpašumu jomu par investīcijām pievilcīgu nozari.

UZZIŅAI

No 15. līdz 18. oktobrim Ķīpsalā notiks starptautiskā nekustamā īpašuma, darījumu un investīciju izstāde Realty & Investment 2015, kurā varēs rast atbildes uz jautājumiem par mājokļa pirkšanu, pārdošanu, vērtēšanu, apsaimniekošanu, kā arī iepazīties ar izdevīgākajiem kreditēšanas piedāvājumiem. Izstādē tiks piedāvāti arī informatīvi izglītojoši semināri.