Iecerēts amats un reformas slimnīcā
Veselības jomas galvenā speciālista amats ir ļoti iekārojams – liecina pēdējā laika aktivitātes par šādu amatu infektoloģijā. Kādreizējā veselības ministre un pašreizējā Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle iesaistījusies cīņā par valsts galvenā infektologa amatu, un Neatkarīgās informācija liecina, ka profesores īpašo interešu lokā ir Latvijas Infektoloģijas centra autonomijas atgūšana, par ko viņi iestājās gan tad, kad centru reorganizēja, pievienojot Rīgas Austrumu slimnīcai, gan tagad.
Izvēršas cīņa
Veselības ministrijai ir vairāki galvenie speciālisti dažādās medicīnas nozarēs, tostarp infektoloģijā. Veselības nozares galvenie speciālisti darbojas saskaņā ar veselības ministra apstiprinātu nolikumu, kas noteic galvenā speciālista pienākumus un tiesības. No minētā dokumenta izriet, ka šim speciālistam ir pietiekami svarīgi pienākumi, proti, viņā jāieklausās veselības aprūpes politikas veidotājiem, piemēram, galvenā speciālista pienākums ir piedalīties veselības jomas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, veselības aprūpes ilgtermiņa un īstermiņa attīstības un finansēšanas plānu sagatavošanā; speciālistiem jāanalizē veselības pakalpojumu kvalitāte un jāiesniedz priekšlikumi, jāpiedalās klīnisko vadlīniju izstrādē. Galvenajiem speciālistiem arī jāizpilda veselības ministra uzdevumi. Galveno speciālistu personālsastāvu ne retāk kā reizi gadā apstiprina veselības ministrs. Darba samaksu speciālists nesaņem. Vēl viens noteikums – galvenais speciālists strādā klīniskā universitātes slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ir konkrētās profesionālās asociācijas vadītājs vai tās deleģēts pārstāvis.
Taču tieši par galvenā speciālista amatu izvērtusies cīņa – lai gan notiekošo tā neviens atklāti nesauc, situāciju infektoloģijā nevar nekā citādi nosaukt kā par dīvainu un intrigām apvītu. Neatkarīgās rīcībā nonāca informācija, ka sarunās par to, kuru infektoloģijas nozares speciālistu iecelt par galveno speciālistu, parādījušās ne tik vien kāda šī amata pretendenta intereses, bet arī paša veselības ministra nodomi. Uzreiz gan jāsaka, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas par profesores B. Rozentāles iespējamo iecelšanu galvenās speciālistes amatā, no šā jautājuma norobežojies pilnībā, visu saucot par spekulācijām un izdomājumu.
Kurš būs galvenais infektologs?
Veselības ministram ir jāieceļ galvenais speciālists infektoloģijā, pašlaik šī speciāliste ir profesore Ludmila Vīksna, kura ieņem tādu pašu amatu Rīgas Austrumu slimnīcā, tātad ir kolēģe B. Rozentālei. Nesen Hepatīta biedrība izplatīja atbalsta vēstuli Veselības ministrijas iniciatīvai iecelt tieši B. Rozentāli par galveno speciālisti, un no Veselības ministrijas nesekoja šīs ziņas noliegums. Tagad, vaicājot veselības ministra viedokli – vai tiešām ir šāds nodoms par B. Rozentāles iecelšanu –, G. Belēviča palīdze Iveta Ciganova (ministrs pats atradās komandējumā Austrijā) noliedz un saka: ministrs no šīs lietas pilnībā norobežojas. Ministram neesot nekādu plānu attiecībā uz B. Rozentāli, ne arī uz Infektoloģijas centru, un šī ažiotāža vairāk saistīta ar nozares iekšienē notiekošo, kurā neviļus iejaukts arī ministrs.
Taču vairāku zinošu avotu stāstītais Neatkarīgajai liek domāt, ka B. Rozentāles vārds ir gan minēts – oficiālās vai cita veida sarunās – tas jau ir cits jautājums. Hepatīta biedrības, kas izplatīja atbalsta vēstuli, pārstāvis Kristaps Kaugurs Neatkarīgai saka: jā, vēstuli izplatījām, jo mēs neatkarīgi ne no kā iestājamies par B. Rozentāles kandidatūru viena vienīga iemesla dēļ – viņa vienmēr profesionāli, zinoši un skaidri iestājusies par hepatīta pacientu tiesībām uz ārstēšanos, kas pašlaik, kad ministrija mēģina saprast, ko darīt ar valdības piešķirto naudu C hepatīta ārstēšanai – cik lielu noteikt valsts kompensāciju zālēm un kā pacientiem nodrošināt arī inovatīvos medikamentus, ir ļoti svarīgi. Par to, ka B. Rozentāles vārds izskanējis vadošo speciālistu meklējumos, biedrība uzzinājusi no ministrijas ierēdņiem, kā arī to atzinusi pati B. Rozentāle.
Tālejoši plāni
Avoti arī stāsta, ka kopš pašas pirmās Infektoloģijas centra dienas Rīgas Austrumu slimnīcas sastāvā B. Rozentāle solījusi darīt visu, lai centrs atgūtu neatkarīgas iestādes statusu. Zinātāji arī vēsta, ka viņa, iespējams, vienojusies ar ministru par šādu plānu, turklāt Infektoloģijas centram pievienojot vēl arī Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kas arī pašlaik ir Rīgas Austrumu slimnīcas sastāvā. Neatkarīgā rakstīja, ka arī Tuberkulozes un plaušu slimību centru sagaida pārmaiņas, iespējams, to pārcels uz citām telpām, jo esošās «brēc pēc remonta». Tuberkulozes pacientus varētu ārstēt Linezerā, kas atrodas tieši pretī Infektoloģijas centram. Starp veselības ministru un B. Rozentāli it kā esot kādas vienošanās – piemēram, ministrs dod zaļo gaismu viņas iecerēm, savukārt profesore atbalsta kādas ministra intereses, kas saistītas ar medikamentu iepirkumiem (lielākās finanšu plūsmas ir saistītas ar C hepatīta un HIV/AIDS zālēm). Nē, nē, nē – ministram nekādu šādu sarunu nav bijis, Neatkarīgajai vēlreiz saka I. Ciganova. Pats ministrs publiski šādu informāciju nav komentējis.
Viedoklis
Tas ir pavisam oficiāli – Infektoloģijas centrs tiks nodalīts
Baiba ROZENTĀLE, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste:
– Par Veselības ministrijas galveno speciālistu institūtu zinu tikai to, ka es, būdama veselības ministres amatā, mēģināju atjaunot šo amatu, ko es sauktu drīzāk nevis par amatu, bet par pienākumu. Veselības ministrijas speciālisti un pats ministrs ne vienmēr var pārzināt visas veselības jomas, tāpēc ir nepieciešami profesionāļi, kuri var dot padomu. Kā piemēru no sava ministres laika varu teikt, ka man sniedza labus padomus traumatoloģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā. Ja ministrijai pašlaik nav aktuāli par šo jautājumu runāt, tad tas nav aktuāli. Es ar veselības ministru par šo tēmu neesmu ne runājusi, ne tikusies. Par Latvijas Infektoloģijas centra nākotni varu jums pateikt pavisam oficiālu informāciju – Rīgas Austrumu slimnīcā speciālistu sanāksmē tika paziņots, ka no nākamā gada Infektoloģijas centrs darbosies kā patstāvīga juridiskā vienība. Iespējams, tur vēl ir jābūt valdības lēmumam, taču tās nav vairs nekādas baumas. Es uzskatu, ka tas ir pragmatiski, ja ņem vērā, ka Rīgas Austrumu slimnīca strādā ar zaudējumiem. Ja kuģis grimst, varbūt nodalīt kādas jomas, kuras varētu strādāt bez zaudējumiem. Vēl jāņem vērā, ka arvien aktuālāks kļūst jautājums par infekcijas slimību uzraudzību, arī bēgļu aspekts ir svarīgs – jābūt augstai gatavībai risināt šos jautājumus. Piemēram, daudzu Āfrikas valstu bērnu vakcinācijas līmenis pret infekcijas slimībām ir vien 30 procentu. Esmu arī dzirdējusi, ka varētu apvienot infektoloģiju ar Tuberkulozes un plaušu slimību centru, taču, cik zinu, ministrs, viesojoties klīnikā, teicis, ka pašiem nozares pārstāvjiem jāizlemj, kā viņi grib strādāt.