Nedaudz vairāk par divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju iestājas pret Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu bēgļu uzņemšanu mūsu valstī, liecina "Latvijas faktu" veiktais pētījums, kuru pasūtījusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Uz jautājumu, vai Latvijai, solidarizējoties ar citām Eiropas Savienības valstīm, būtu jāuzņem savā teritorijā bēgļi no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, 69% respondentu atbildējuši ar "nē". Bēgļus uzņemt piekrituši 18,1% iedzīvotāju, bet 12,9% nezinājuši, ko atbildēt.
Pētījuma dati liecina, ka pret bēgļu uzņemšanu negatīvāk noskaņoti ir latvieši - "pret" iestājušies 71,9% no aptaujātajiem latviešiem un 64,9% no aptaujātajiem cittautiešiem. Pozitīvi noskaņoti pret bēgļu uzņemšanu bijuši 17,3% aptaujāto latviešu un 19,2% cittautiešu. Savukārt vislielākā neziņa par šo jautājumu ir nepilsoņu vidū - no viņiem viedokļa nav 17,3%, bet pozitīvi pret bēgļu uzņemšanu ir noskaņoti 16,2% nepilsoņu.
Vērtējot pēc vecuma kritērija, pret bēgļu uzņemšanu visskeptiskāk ir noskaņoti iedzīvotāji no 55 līdz 64 gadiem, savukārt vispozitīvāk - no 18 līdz 24 gadiem.
Pētījumā noskaidrojies arī tas, ka pret bēgļu uzņemšanu visiecietīgākais elektorāts ir Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) - 23,2% no cilvēkiem, kuri būtu gatavi balsot par LRA, bēgļu uzņemšanai teikuši "jā". Savukārt "No sirds Latvijai" vēlētāju vidū tikai 3,5% būtu gatavi atbalstīt bēgļu uzņemšanu. No nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK atbalstītājiem "jā" bēgļiem teikuši 15,7%, no "Saskaņas" atbalstītājiem - 18%. No ZZS elektorāta bēgļu uzņemšanu atbalsta 18,3%, bet no "Vienotības" elektorāta - 20,7%.
Pētījuma rezultāti liecina, ka pret bēgļiem tolerantāki ir vīrieši. No aptaujātajiem stiprā dzimuma pārstāvjiem bēgļu uzņemšanai piekritis 20,1% vīriešu, savukārt daiļā dzimuma pārstāvju vidū bēgļu uzņemšanai "jā" teikuši 16,4%.
Aptauja tika veikta laikā no 11. līdz 21.septembrim, tajā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jau ziņots, ka Latvijas pozīcija bēgļu jautājumā paredz, ka tā piekrīt brīvprātīgi uzņemt kopumā 776 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.
