Budžeta projekts turpina tracināt
Ar valsts 2016. gada budžeta projektu neapmierinātie uzņēmēju pārstāvji pagājušajā piektdienā klātienē sūdzējās par valdību Valsts prezidentam, caur masu saziņas līdzekļiem aicināja Ministru prezidenti pieskatīt savu finanšu ministru un piedraudēja uzticēt visu taisnību par Latviju Eiropas Komisijai.
Uzņēmēju organizācijas droši vien uzvestos daudz mierīgāk, ja ne tāds jaunievedums nākamā gada budžeta likumu pavadošajā likumu paketē kā nodokļa brīvdienu atcelšana bagātajiem. Tagad Latvijā reģistrētie nodokļu maksātāji tiek atbrīvoti no sociālās apdrošināšanas iemaksām par algu virs 48 600 eiro gadā. Tādā veidā valsts atbrīvojas no pienākuma izmaksāt lielo algu saņēmējiem vēl fantastiskākus sociālos pabalstus, nekā tas notiek tagad. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotās informācijas par šā gada pirmo pusi, pat pēc iemaksu ierobežošanas lielākais slimošanas pabalsts šogad bijis 377 eiro dienā (dienā!), lielākais bezdarbnieka pabalsts – 260 eiro dienā utt. ar maternitātes, paternitātes un vēl citiem pabalstiem. Ja iemaksas neierobežotu, bet izmaksas rēķinātu tagadējā veidā, tad pabalsti aizsniegtos uz nez cik tūkstošiem eiro dienā. Tas ir interesants pabalstu aprēķināšanas veids, jo sociālā budžeta bilance liek šaubīties, vai kāds arī iemaksā šajā budžetā simtiem eiro dienā. Tiesības uz šāda apmēra pabalstiem ir vēl viena bagātniekiem piešķirta dāvana, kuru sarakstu valdība tomēr ir spiesta saīsināt vismaz nodokļu brīvdienu atcelšanas pozīcijā. Neiekasēto sociālo iemaksu aizvietošana ar nodokli nozīmē, ka visi tie labumi, kādus valsts sola nodokļu maksātājiem, lielāko iemaksu veicējiem būs jādala vienlīdzīgi ar mazāku iemaksu veicējiem.
Par skaļākajiem iebildumiem pret nodokļa brīvdienu atcelšanu bagātajiem rūpējas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Piektdien publiski pieprasīja Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, lai viņa uzdod Finanšu ministrijai atteikties «no uzņēmējiem nepieņemamiem ierosinājumiem», ar ko domāta tieši nodokļa brīvdienu atcelšana sevišķi labi atalgotajiem. Tā vietā LTRK prasa atcelt nodokļa atlaidi par pieaugušiem apgādājamiem, tajā skaitā par sievietēm pirms un pēc bērnu dzemdēšanas. Šajā ziņā starp LTRK un valdību pastāv pilnīga saskaņa, uzturlīdzekļu atņemšana grūtniecēm jau ir valdības plānā, taču ar to nepietiek valsts aparāta uzturēšanai. Tālāk LTRK prasa palielināt visiem iedzīvotājiem komunālos maksājumus, ar dabas resursu nodokli sadārdzinot atkritumu aizvešanu. Naudas ziņā ienesīgākā valstij būtu LTRK ieteiktā pievienotās vērtības nodokļa celšana.
Pret PVN celšanu kategoriski iebilst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš dēvē PVN celšanu par valsts neaizskaramo rezervi, pie kuras tagad piespiesta ķerties Grieķija, bet Latvijā situācija vēl neesot tik slikta. I. Rimšēvičs ar gada algu 140 tūkstošu eiro līmenī ir viens no nodokļu brīvdienu atcelšanas upuriem, kurš šo lomu solās pieņemt un nodokli maksāt. Tomēr viņš neatklāj, cik lielu daļu no maksājuma viņš segs uz sava rēķina, bet cik lielu daļu viņa vietā samaksās valsts banka, attiecīgi samazinot savu peļņu un maksājumus no peļņas valstij.
I. Rimšēvičs nav vienīgais, kura maksājums valstij var izrādīties tikai naudas pārlikšana no vienas valsts kabatas citā kabatā bez kopieņēmumu palielināšanas. No apmēram 4,7 tūkstošiem cilvēku ar gada algu virs 48,6 tūkstošiem valsts budžeta iestādēs tiek algoti 154 cilvēki, valsts un pašvaldību uzņēmumos – 660 cilvēku.
Mazliet mierīgākā tonī nekā LTRK uzstājas Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās ģenerāldirektore Līga Meņģelsone nevis prasīja, bet skaidroja nodokļu brīvdienu atcelšanas sekas, ka lielās algas taču var pārsaukt par dividendēm, uz ko nodokļa ieviešana neattiecas, un algu izmaksu var nodrošināt, ceļot preču un pakalpojumu cenas.
LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāju tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni beidzās ar tādiem atzinumiem, ka budžeta veidošana prasot konstruktīvu un strukturētu pieeju, par ko jāturpina diskusijas gan parlamentā, gan valdībā, gan ar sociālajiem partneriem.