Vairākas pašvaldības nevēlas uzņemt bēgļus

© scanpix.ee

Daudzas pašvaldības nevēlas uzņemt savā teritorijā bēgļus, noskaidrojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Gerhards ir apzinājis pašvaldību nostāju saistībā ar priekšlikumu to teritorijās izmitināt bēgļus. Lai gan pašvaldības sarunās ir paudušas izpratni par bēgļu jautājumu, daudzas tomēr ir noraidījušas iespēju uzņemt bēgļus.

Ministrs atzīst, ka pašvaldībām trūkst detalizētas informācijas par to lomu bēgļu uzņemšanā, turklāt vairākas ir atzinušas, ka tām nav pietiekamu finanšu resursu, lai veiksmīgi risinātu bēgļu izmitināšanas, sociālās palīdzības, izglītības un integrācijas problēmas, kā arī informētu iedzīvotājus par iespējamajām izmaiņām. "To [pašvaldību] tiešā atbildība un pienākums primāri ir rūpēties par vietējo iedzīvotāju interesēm un vajadzībām," pauž ministrs.

Šo jautājumu Gerhards ir pārrunājis ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība lūdza pašvaldības izteikt viedokli par iespējām uzņemt bēgļus, uzskaitot arī iespējamās problēmas un norādot aptuveno finansējumu, kāds būtu tam nepieciešams. LPS patlaban ir sākusi saņemt pašvaldību viedokļus, un kad tie būs apkopoti, tad arī informēs par to nostāju bēgļu jautājumā, aģentūrai LETA teica LPS pārstāve Maija Pētermane.

Latvijā

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos. Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.