Sudraba: Zolitūdes traģēdijas galaziņojumā jāmin atbildīgās amatpersonas

Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) līdere Inguna Sudraba ir iesniegusi papildinājumus Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma kopsavilkumam, aicinot tajā nosaukt visas tās Saeimas un izpildvaras amatpersonas, kuras laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam bija atbildīgas par būvniecības politiku un uzraudzības funkcijas nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu.

"Parlamentārai izmeklēšanas komisijai rūpīgi izvērtējot visus faktus, viedokļus, pieejamos dokumentus, nākas secināt, ka tā bija apzināta politika likvidēt vienotu valsts kontroli pār būvniecības procesu, turklāt to neatjaunot pat pēc Valsts kontroles revīzijās secinājumiem," par Sudrabas pausto aģentūru LETA informēja NSL pārstāvis Valdis Freidenfelds.

Kā atzīmē partija, 2010.gadā Valsts kontroles ziņojumā "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas" "tika izdarīti skarbi secinājumi" par to, ka lēmumi par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju netika pietiekoši izvērtēti, turklāt esot secināts, ka nepilnības normatīvajā regulējumā un atbildīgo institūciju faktiskajā rīcībā ietekmē patērētāju drošību.

"Diemžēl nekāda tālāka rīcība līdz pat Zolitūdes traģēdijas dienai nesekoja. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka vainīgas ir tikai tās amatpersonas, kuras pieņēma lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju. Līdzvērtīga atbildība ir jāuzņemas arī visām tām amatpersonām, kuras ignorēja 2010.gada Valsts kontroles ziņojumā izdarītos secinājumus un vairākus gadus nevēlējās un neveica pasākumus, lai nodrošinātu būvniecības kontroles funkciju," uzskata Sudraba.

Sudrabas iesniegtajos papildinājumos Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma kopsavilkumam norādīts, ka trīs gadu periodā pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas, ignorējot Valsts kontroles revīzijas ieteikumus būvniecības vispārējās pārraudzības un koordinācijas valstī pilnveidošanai un neatjaunojot valsts kontroli pār būvniecības procesu valstī, "tika bezatbildīgi turpināta patērētāju drošības apdraudēšana".

Sudrabas vērtējumā atbildīgas par situāciju, ka vairāk nekā piecu gadu periodā valstī faktiski vairs netika īstenota valsts kontrole pār būvniecības procesu, ir gan tās amatpersonas, kuras pieņēma lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju, gan tās, kuras pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma neatjaunoja valsts kontroli pār būvniecības procesu - toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kādreizējie ekonomikas ministri Artis Kampars (V), Daniels Pavļuts (RP), finanšu ministri Einārs Repše (V), Andris Vilks (V), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāji Guntis Bērziņš (V), Jānis Reirs (V) un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāji Guntis Blumbergs (ZZS), Vents Armands Krauklis (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS), Vjačeslavs Dombrovskis (RP), Jānis Ozoliņš (RP), Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce.