Noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret bēgļu uzņemšanu, atklājies, ka to visvairāk neatbalsta iedzīvotāji pusmūžā un citas tautības iedzīvotāji, liecina tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "GfK Baltic" sadarbībā ar aģentūru LETA veiktā aptauja.
Latvijas pozīciju uzņemt 250 bēgļus atbalsta 16% iedzīvotāju, 4% uzskata, ka vajadzētu uzņemt vairāk bēgļu, 20% šķiet, ka būtu jāuzņem mazāks bēgļu skaits, tikmēr vairāk nekā puse jeb 56% uzskata, ka Latvijai vispār nevajadzētu uzņemt bēgļus.
Starp vecuma grupām visvairāk Latvijas pozīciju noraida iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem - 64%, kā arī vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Starp latviešiem negatīvu nostāju pauduši 49%, bet starp cittautiešiem - 66%, tikmēr par mazāka bēgļu skaita uzņemšanu iestājas 26% latviešu un 12% cittautiešu. Valdības pozīciju atbalsta 17% latviešu un 14% cittautiešu.
Bēgļu uzņemšanu neatbalsta 65% bezdarbnieku, 61% strādnieku un 60% pašnodarbināto, uzņēmēju vai zemnieku. Starp pašnodarbinātajiem, uzņēmējiem un zemniekiem visvairāk ir arī pozitīvi noskaņoto - 22%. Tāpat visvairāk Latvijas pozīciju atbalsta Pierīgā dzīvojošie (23%) un Latgalē dzīvojošie (20%). Savukārt bēgļus Latvijā nevēlas redzēt 60% rīdzinieku, 59% Vidzemē un Zemgalē dzīvojošo, kā arī 54% Latgalē dzīvojošo un 51% kurzemnieku.
Aptauja veikta laikā no 6. līdz 17.augustam, aptaujājot 809 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Kā ziņots, valdība šovasar vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā. Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
