Natālijas ceturtais bērniņš pieteicās jau tad, kad viņa bija inficēta ar HIV, taču, neklausoties mediķu nosodījumā – kāpēc šādi sievietei jādzemdē? – viņa tomēr nolēma bērnu laist pasaulē un audzināt. Sievietēm, kurām ir HIV, neiesaka jaundzimušo ēdināt ar savu pienu, jo tas, tāpat kā asinis, satur vīrusu, tāpēc visā pasaulē mammām un zīdaiņiem tiek nodrošināts mātes piena aizvietotājs. Latvijā – ne. Uz laiku par projekta naudu mammām ar HIV palīdz biedrība Agihas.
Latvijā katru gadu ar HIV inficētām mātēm piedzimst no 70 līdz 80 bērnu, taču mūsdienās mammas saslimšana nenozīmē, ka arī bērns saslims. Pēc vispārpieņemtām vadlīnijām jānodrošina, lai mazulis dzimtu ar ķeizargriezienu, kas ļauj izvairīties no inficēšanās ar HIV, tāpat svarīgi, lai sieviete lieto arī atbilstošu terapiju. Natālijai ir divi pieauguši bērni, meitai – 14 gadu, viņi piedzima, kad sievietei vēl nebija HIV. Kad pieteicās jaunākais, viņa jau zināja diagnozi un dzēra zāles, taču praktiski visi cilvēki centās atrunāt bērnu laist pasaulē. Viņa arī tikai pēc vairākiem mēģinājumiem atrada ginekologu, pie kā stāties grūtniecības uzskaitē. Taču, runājot par mātes pienu un HIV, Natālija stāsta: «Jā, es zināju par risku ar savu pienu nodot vīrusu bērnam, par to es ļoti daudz biju dzirdējusi Dialogā [atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV un AIDS] un zināju arī, ka man vajadzētu gatavoties ķeizargriezienam, taču sanāca, ka man to nepaspēja izdarīt un mazulis piedzima pats,» stāsta Natālija. Bērns nebija inficējies, un vīruss neparādījās arī pēc novērošanas laika. «Zinot riskus, es mazuli pati nebaroju, taču ļoti grūti gāja ar piena maisījumiem – tie ir ļoti dārgi, un, ja bērniņu vari barot tikai ar tiem, neko nevari ietaupīt, nevari atrast nekādu citu variantu,» saka Natālija. Viņai palīdzējuši pašas pieaugušie bērni, no sākuma pirkusi dārgākus piena maisījumus, pēc tam – lētākus, līdz sāka mazo piebarot ar parasto pārtiku. «Bērns nav vainīgs, ka mamma nevar barot pati viņu ar savu pienu, tāpēc tas ir ļoti labi, ka tagad mammām sagādā šos maisījumus, lai bērni būtu paēduši,» uzskata sieviete.
Mazulītis nav vainīgs – tieši tā savu projektu nosaukusi atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem Agihas. «Latvijā, piemēram, atšķirībā no Igaunijas mātēm ar HIV vai AIDS dzimušus bērnus nenodrošina ar mātes piena aizstājējproduktiem, kas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem, lai mazinātu viņu inficēšanās risku,» stāsta Agihas vadītājs Andris Veiķenieks. Rīgā ik mēnesi vidēji četrām HIV pozitīvām mātēm piedzimst bērni. Diemžēl ar katru gadu HIV pozitīvām mātēm dzimušo bērnu skaits Latvijā pieaug, kas izskaidrojams ar kopējo HIV infekcijas izplatības pieaugumu. Lai pasargātu šos bērnus un samazinātu risku viņiem inficēties ar HIV, astoņu mēnešu garumā 32 mazuļiem biedrība ar Latvijas Valsts mežu finansiālu atbalstu nodrošina mātes piena aizstājējproduktu. Viens mazulis mēnesī saņem ap desmit sausā piena maisījuma iepakojumus, kas mēnesī izmaksā 50 eiro. Piena aizstājējproduktus bērniem, kuri dzimuši mammām ar HIV, nodrošina daudzviet pasaulē, un to dara no valsts budžeta, piemēram, Igaunijā. «Mēs varam pašlaik palīdzēt tikai sievietēm, kuras dzemdējušas Rīgas Dzemdību namā, taču atbalsts būtu nepieciešams daudz lielākam skaitam,» saka A. Veiķenieks. Lai saņemtu piena aizvietotāju, mammām regulāri jāved mazuļi uz Latvijas infektoloģijas centru, lai pārbaudītu viņu veselību, un arī tas ir ļoti būtiski.
