Lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri pēc 2014.gada 1.novembra nopirkuši zemi, bet trīs gadu laikā nebūs sākuši produkcijas ražošanu, tiks piemērots sods no180 līdz 1080 eiro atkarībā no tā, vai zeme pirms tās iegādes bija pieteikta vienotajam platības maksājumam un vai atbildīgais ir fiziska vai juridiska persona.
To paredz valdības akceptētie grozījumi "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Grozījumus bija plānots akceptēt jau pagājušajā valdības sēdē 30.jūnijā, taču lēmums uz nedēļu tika atlikts.
Likumprojektā norādīts, ka neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir tāda, kur vairāk nekā 30% no attiecīgās kadastra vienības līdz kārtējā gada 1.septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, dzīvnieku ganīšanai vai arī minētā zemes platība netiek uzturēta labā vides stāvoklī, proti, tajā vismaz vienu reizi nav veikta pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana.
Savukārt lauksaimnieciskā darbība likuma izpratnē ir augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), zivju audzēšanas privātajās ūdenstilpēs un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas ražošana, tostarp šīs produkcijas apstrāde, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšana un zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban likumdošana paredz 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, taču likuma izpratnē tas nav sods.
Tikmēr Lauku atbalsta dienesta (LAD) aplēses liecina, ka pērn apstrādātā zeme bija 15,8% no apsekotajiem 2 298 796 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kā piemērs tiek minēts Mārupes novads, kurā pērn bija 135 nekoptas zemes vienības un par šo neapstrādāto zemi aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes summa veido 14 944 eiro, kas ir mazs rādītājs, un tam nav sodošas funkcijas salīdzinājumā ar Krimināllikumā noteikto mazāko naudas sodu, kas ir trīs Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā - 1080 eiro.
Uzliktā administratīvā soda apmērs noteikts, ievērojot normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru valstī - 360 eiro. Savukārt attiecīgās administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs pašvaldību administratīvās komisijas, un iekasētie naudas sodi tiks ieskaitīti šo pašvaldību budžetos.
Tāpat ZM skaidrojumā norādīts, ka jaunais regulējums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo veicinās patlaban novārtā atstātās zemes apsaimniekošanu. Savukārt pagaidām precīzi nevar aprēķināt ietekmi uz pašvaldību budžetu, jo nav precīzi paredzams administratīvo aktu skaits, bet tie varētu būt vismaz desmit sodu gadā.
Iecerēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2015.gada 1.novembrī.
