Vāc parakstus par Palangas "atgriešanu" Latvijai

© Scanpix

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Lietuvas kūrortpilsētas Palangas "novada un jūras teritorijas atgriešanu Latvijas Republikai".

Šīs iniciatīvas pārstāvis Jānis Kuzins paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem skaidro, ka šādi "tiks atrisināts vēsturisks strīds par Latvijas un Lietuvas jūras robežu, atgūts Palangas novads, kas vēsturiski bija Latvijas teritorijā". Viņš arī pauž, ka Latvijas ieguvumi būtu "ļoti skaidri - naftas atradnes Baltijas jūrā, enerģētiskā neatkarība no energoresursu importa, Būtiņģes naftas terminālis, teritoriālie ieguvumi, kūrorta un ostas pilsēta Palanga un spēcīgs pienesums Latvijas valsts budžetam, radot jaunas darbvietas un labvēlīgāku investīciju vidi Latvijā".

Iniciatīvas autors aicina uzdot Saeimai pārskatīt Latvijas un Lietuvas robežlīgumu. Pēc viņa domām, ar Eiropas Savienības un Eiropas Padomes starpniecību nepieciešams "vienoties par Latvijas un Lietuvas jūras robežas novilkšanu un jaunā robežlīguma ratificēšanu abu valstu parlamentos", no Latvijas puses aicinot "atgriezt" Palangas un Sventājas teritorijas Latvijas sastāvā.

Kuzins klāsta, ka "Latvija 1921.gadā nodeva Lietuvai šo teritoriju, jo Lietuvai nebija savas izejas Baltijas jūrā, bet vēlāk, 1923.gadā, Lietuva iekaroja Klaipēdu un ieguva gan izeju uz jūru, gan lielu ostas pilsētu, bet Palangas novadu Latvijai neatgrieza". "Iegūstot Palangas novadu, Latvija spētu skaidri un bez strīdiem novilkt jūras robežu ar Lietuvu, iegūstot savā pārraudzībā gan naftas atradnes, gan enerģētisko neatkarību no naftas importa," pauž Kuzins.

Pašlaik portālā "manabalss.lv" par šo iniciatīvu parakstījies tikai pats Kuzins. Kā liecina informācija portālā, tad iniciatīva izveidota pirms 16 dienām.

Lai šo iniciatīvu varētu iesniegt parlamentā, nepieciešams savākt vismaz 10 000 parakstu.

Latvijā

Beidzot virspusē izlauzusies problēma, par kuru mēnešiem ilgi runāja tikai anonīmi speciālisti: skandināvu akcionāri bremzē ne tikai Latvijas telekomunikāciju un IT sektoru, bet neļauj attīstīties kritiski svarīgām aizsardzības tehnoloģijām, kuras mūsdienās turklāt ir perspektīvs biznesa virziens.

Svarīgākais