Latvijā apdzīvoto mājokļu vidējais vecums ir 48 gadi, pilsētās – 46, savukārt laukos – 51 gads, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati. Rīgā mājokļi vidēji ir 49 gadus veci, Pierīgas reģionā – 42, Kurzemē – 52, Vidzemē – 54, bet Zemgalē un Latgalē – 46 gadus veci. Novadu pagastu un pilsētu līmenī visvecākie apdzīvotie mājokļi ir Sabilē (84 gadi) un Cesvaines pagastā (82 gadi), bet visjaunākie – Baložos un Mārupes novadā (23 gadi).
CSP publicējusi režģa kartes, kas attēlo Latvijas apdzīvoto mājokļu vecumu atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas datiem. Blīvāk apdzīvotās vietās, īpaši Rīgas tuvumā, kur dominē pēdējo 20 gadu laikā celti mājokļi, to vidējais vecums ir mazāks. Savukārt vecāki mājokļi ir laukos ar viensētu apbūvi un atsevišķu pilsētu kā, piemēram, Rīgas vai Liepājas vēsturiskajos centros.
2011. gada tautas skaitīšanā sniegtas ziņas par 798 831 apdzīvotā mājokļa vecumu. 9% apdzīvoto mājokļu celti līdz 1919. gadam, bet 12% – no 1919. līdz 1945. gadam. 1920. gada agrārās reformas veicinātās jaunsaimniecību izveides rezultātā mūsdienās vairums iedzīvotāju laukos ar viensētu apbūvi arvien dzīvo pirmās brīvvalsts laikā celtās ēkās.
Lielākā daļa (71%) apdzīvoto mājokļu Latvijā celti no 1946. līdz 1990. gadam. Padomju laikā celtie mājokļi koncentrējas blīvāk apdzīvotās vietās, kā arī Latgalē. 8% apdzīvoto mājokļu uzcelti pēc 1990. gada. Visvairāk jauno mājokļu ir Garkalnes novadā (60% no apdzīvotajiem mājokļiem šajā teritorijā), Tīnūžu pagastā (59%) un Mārupes novadā (52%).
