Gribi grāmatu? To nozags no bibliotēkām
Cilvēki, kuri portālos ievieto sludinājumus, ka vēlas nopirkt grāmatas, ne vienmēr iedomājas, ka tās tiks nozagtas. No bibliotēkām.
«Veikalos vairs nenopērkamas grāmatas iegādājos vai mainījos grāmatmīļu portālos, bet nesen ievietoju sludinājumu ss.lv. Pēc pāris dienām telefonā saņēmu īsziņu ar piedāvājumu. Tobrīd nebija laika tikties, domāju – pagaidīšu vēl kādu piedāvājumu, bet grāmatas pārdevējs ik pēc dienas atgādināja par sevi. Visbeidzot norunājām tikties. Atnāca jauns puisis, iedeva grāmatu, es viņam – naudu, un šķīrāmies. Nedaudz vēlāk, pārlapojot grāmatu, ievēroju bibliotēkas spiedogus. Piezvanīju uz bibliotēku cerībā, ka grāmata ir norakstīta, jo man prātā neienāca, ka kāds varētu zagt. Protams, grāmata bija nozagta, man pateica arī, kurā no Rīgas bibliotēkām. Ar «atpakaļejošu» skatu tagad domāju – varēju uzreiz pārbaudīt atzīmes grāmatā, vajadzēja just aizdomas, ka pārāk neatlaidīgs bija grāmatas piedāvātājs, bet ko nu vairs. Turpmāk vairs nebūšu tik labticīga,» stāsta rīdziniece, kura savā īpašumā vēlējās iegūt Venedikta Jerofejeva poēmu Maskava-Gailīši. Nopirkto grāmatu viņa aiznesa uz bibliotēku un atdeva, jo «man zagtu mantu nevajag». Jāteic, ka bibliotēkā viņa teju pierunāta likties mierā un nedoties uz policiju, jo rezultāta nebūšot un pierādīt neko nevarēšot. Sieviete zvanīja arī grāmatas pārdevējam, taču viņš klusēja kā zivs. Telefonu izslēdzis gan nebija.
Grāmatu draugu portālā iBook.lv diskusijā zagtu grāmatu pārdevēji cilvēki pērn dalījušies ar savu pieredzi. Kāds portāla lietotājs vai lietotāja nav kautrējies paņirgāties: «Jāteic, ka joprojām grāmatu draugi pārsvarā ir labticīgi un nemeklē zīmogus. Nesen pat pārdevu grāmatu, kas izskatījās nevainojami, bet tieši tādās, dārgajās un skaistajās, jau mēdz būt tie zīmogi... Gribējās pat kundzei ieteikt ielūkoties grāmatā, kuru viņa nopirka neskatoties. Jācer, ka mana sevišķi godīgā izskata dēļ!» Vairāki diskutētāji izsaka šaubas, ka nez vai bez bibliotekāru līdzdalības būtu iespējamas grāmatu zādzības. «Bija arī man gadījums, kad viens šeit reģistrējies čmo nopārdeva manis meklētās grāmatas (2 gab.), tā teikt – «izpildīja pasūtījumu». Bibliotēka neizrādīja ne mazāko ieinteresētību grāmatu atgūšanā, izskanēja tik tāds «ah, vai, kādi tie cilvēki, neko darīt...». Kā arī neinteresēja ne šīs personas foto, ne videoieraksts, kurā viņa ģīmis ir redzams nevainojami un krāsainā bildē,» sūkstās vēl kāds grāmatmīlis. Portāla lietotāji ir izveidojuši melno sarakstu ar zagtu grāmatu pārdevējiem.
Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzintra Šmite saka – bibliotēkās eksistē aizsardzības sistēma un pastāv vairākas metodes, kā cīnīties pret grāmatu izzagšanu. Taču pilnībā to novērst nevarot ne Latvijā, ne citās valstīs. «Rīgas Centrālā bibliotēka strādā trīs stāvos, pielāgotās telpās. Esam saskaitījuši, ka kopā ir astoņas durvis. Lai pie visām durvīm uzliktu drošības vārtus, tās ir augstas izmaksas. Vārtus vajag arī filiālbibliotēkām. Bet neviena no šīm sistēmām simtprocentīgi negarantē aizsardzību,» viņa ir pārliecina.
Bibliotēkā jau ir videonovērošanas kameras, un, pateicoties tām, vairākas zādzības ir atklātas. Taču tad ir jāzog datortehnika, ko nevar nepamanīt. Vairākās lauku bibliotēkās pat vainīgie ir atrasti un tiek tiesāti un daļa datortehnikas – atgūta. Tagad Rīgas Centrālajā bibliotēkā amatu sarakstā ir paredzēta arī dežuranta vieta. Katru gadu pašvaldības policija savos apgaitu maršrutos iekļauj arī bibliotēkas. «Publiskajā bibliotēkā nevaram norobežot plauktus. Bibliotekāram ir jādara savs darbs, nevis jāķer noziedznieks,» uzsver Dz. Šmite.
Cik daudz ir zādzību un cik daudz – godīgo, labticīgo ieguvēju, kuri citu nozagto grāmatu ir aiznesuši uz bibliotēku? Tādu esot trīs cilvēki. Toties bibliotēkā pārcilā krietnu kaudzīti ar policijas atbildēm, ka lietu ierosināt ir atteikts.