2. un 3. martā Rīgā notiks starptautiska konference, kas veltīta miera un izlīguma meklējumiem Irākā (Toward Peace and Reconciliation in Iraq). Lai palīdzētu Irākas miera procesam, Latvijā ir izveidots nodibinājums Peace Ambassadors for Iraq.
– Kam tiek adresēta Rīgas konference? Irākā par to, visticamāk, nekādas informācijas nebūs…
– Eiropiešiem. Konferences ideja ir informēt eiropiešus par Irākas problēmām. Pašlaik par globālu risku tiek uzskatīta tikai t.s. Islāma valsts (IS). Tikai šādi Irākas problēmas tiek pārāk vienkāršotas. Irākas apstākļi ir daudz sarežģītāki. Mūsu mērķis ir panākt, lai Eiropas, ASV un starptautiskā sabiedrība labāk saprastu Irākas problemātiku. Manuprāt, pašlaik notiek cīņa nevis ar cēloņiem, bet ar simptomiem, savukārt, cīnoties ar simptomiem, tiek izmantots spēks, bet spēka lietošana nav risinājums, jo, palielinot postījumu apmērus, problēmu mērogi nevis samazinās, bet pieaug. Irāka ir liela valsts ar vairāk nekā 30 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir bagāta valsts ar auglīgu zemi, ar augsti izglītotiem cilvēkiem, kuri ieguvuši doktora grādu labākajās ASV, Francijas un Lielbritānijas augstskolās. Tā ir vieta, kur izveidojās pirmās civilizācijas. Taču pašreizējā Irākas vēsture ir traģiska. Pirms vairāk nekā 30 gadiem sākās deviņus gadus ilgais asiņainais Irākas–Irānas karš. Pēc tam Irāka, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ieņēma Kuveitu. Starptautiskā sabiedrība, atbrīvojot Kuveitu, nopostīja Irāku. Tā nav normāla lietu kārtība. Ja kāds terorists ir sagrābis ķīlnieku lidmašīnā, tad, lai sagūstītu teroristu, nav jāiznīcina visa lidmašīna. Taču 1991. gadā Irāka tika pilnīgi nopostīta. Pēc tam sekoja 10 sankciju gadi. Sankciju sekas bija aptuveni viena miljona cilvēku bojāeja. Tad sekoja Irākas pārejas režīms ar sabiedrisko spēku klātbūtni, kad tika iznīcināta valsts pārvalde un iestājas varas vakuums. Irākieši, lai kas tie būtu – kristieši vai musulmaņi –, neatbalstīja šo režīmu, kura politika bija noskaņot vienu etnisko grupu pret citu.
Daļa sabiedrības valdību atbalsta, daļa neatbalsta, turklāt Irāka ir sektoriāli sadalīta. Ir nodalīti sunnīti un šiīti, arābi un kurdi. Tas nosaka Irākas problemātiku, un šo situāciju izmantoja t.s. Islāma valsts (IS) teroristi.
IS sagādā daudz lielākas ciešanas irākiešiem un sīriešiem nekā eiropiešiem, kanādiešiem vai amerikāņiem. IS nevar radīt lielāku apdraudējumu vai ciešanas Lielbritānijai, nekā ir tas posts, ko tā rada Irākai. Irākieši ir tie, kam tagad jāpielāgojas IS režīma prasībām, un tieši irākieši maksā pilnu cenu par visām ar IS saistītajām problēmām. Kāpēc IS guva panākumus? Pēdējos 12 gadus Irākā valdīja pilnīga beztiesība. Šajos gados irākieši ir tik daudz cietuši, ka viņi saskatīja alternatīvu, tiklīdz kāds piedāvāja panesamākus apstākļus. Irākiešiem piedāvāja izvēli starp ļaunumu un nedaudz mazāku ļaunumu. Tā šī problēma izskatās, raugoties no vienkārša irākieša perspektīvas. Skatoties no Rietumiem, netiek pamanīta komplicētība, tiek saskatītas tikai IS izpausmes. To mēs redzam visdažādākajās diskusijās un konferencēs ANO, Vācijā utt. Visur tiek runāts tikai par IS.
Vidējais irākietis cieš no IS, un viņš nesaprot, kāpēc, runājot par IS, netiek runāts par irākiešu ciešanām. Tiek runāts, ka IS ir drauds Kanādai, Austrālijai, Lielbritānijai un Eiropai. Neviens nerunā par irākiešu ciešanām un Irākas problēmām.
Cilvēki nesaprot, kā var domāt, ka ideoloģija ir uzveicama ar kaujas lidmašīnu palīdzību. Ideoloģija nav iznīcināma ar gaisa triecieniem. Tās ir tēmas, kurām cenšamies pievērst Eiropas sabiedrības uzmanību. Irākai Eiropa ir svarīga gan kā tirdzniecības partnere, gan reģions, kas ir ģeogrāfiski tuvu Tuvo Austrumu reģionam un tāpēc izjūt zināmu drošības apdraudējumu.
Mēs vēlamies vērst Eiropas uzmanību uz to, kādas ir Irākas problēmas, kā tās var risināt un kā ar tām dzīvot tālāk. Galu galā visas pasaules kopējās intereses ir panākt mieru šajā reģionā.
Latvija ir neliela valsts, bet jūs izprotat, ko nozīmē ciest no svešas varas. Irāka neprasa no Latvijas palīdzību. Irāka lūdz Latvijas sapratni un iespēju izmantot prezidentūru miera meklējumu mērķim. Latvija nav tik liela kā Vācija vai Lielbritānija, bet Latvija var paveikt ļoti daudz. Latvija ir neitrāla, savukārt citām valstīm – Irānai, Francijai, Amerikai u.c. – ir zināmas intereses Irākā. Latvijai nav šādu interešu. Tāpēc Latvija var būt neitrāla partnere, lai palīdzētu irākiešiem problēmas atrisināt. Irākas problēmas nav jārisina, iejaucoties no ārpuses ar militāru spēku. Sešpadsmit valstis pirms divām nedēļām konferencē Vācijā vienojās cīnīties pret IS. Kur tad ir IS spēki, pret ko viņi grasās cīnīties? Sadāma Huseina laikā bija zināms, kur atrodas Irākas armija, bija zināms, kur atrodas karaspēka daļas, lidlauki, tanki utt. Tad arī varēja bombardēt šīs vietas. Kad Rietumos runā par IS, izklausās, ka viņi runātu par kaut kādiem marsiešiem, ka problēmas rada kaut kādi svešzemnieki. Bet tas nav patiesība. IS iesaistās tuvākās apkārtnes cilvēki, cilvēki no Irākas rietumu daļas, kas ir no vienas cilts ar apkārtnes iedzīvotājiem. Tie ir vietējo ļaužu brāļi un brālēni. Kad 16 valstis sāks karu pret IS, kā viņi atšķirs, kurš nav, bet kurš ir melnā karoga pusē? Taču viņus tas neuztrauc, jo terors ir jāaptur, un Irāka tiek bombardēta jau 25 gadus – no 1991. līdz pat šodienai. Pat nacistiskā Vācija netika bombardēta tik ilgi kā Irāka.
– Kāda politika ES būtu jāīsteno, lai jums palīdzētu?
– Latvija var ietekmēt starptautisko sabiedrību! Latvija kā ES prezidējošā valsts var ietekmēt dienaskārtību, diskusijas, sanāksmes, sagatavojamos ieteikumus. Man ir daudzkārt iznācis būt Eiropas Parlamentā. Pat vienas valsts pārstāvju starpā ir redzamas atšķirības – sociālisti, zaļie, konservatīvie utt. Taču viņiem visiem pietrūkst gribasspēka, lai risinātu Irākas miera meklējumu problēmu.
Izmantosim par piemēru Romas līgumu: ES izveidošanas pamatdokuments nosaka ierobežojumus dalībvalstīm sadarbībai ar valstīm, kas neievēro cilvēktiesības. Irākā cilvēktiesības tiek pārkāptas masveidā. Šie pārkāpumi ir apstiprināti ANO Cilvēktiesību padomes un citu nozīmīgu institūciju dokumentos. Šajos dokumentos ir apsūdzības, ka Irākā regulāri notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Kā ES valstīm būtu jārīkojas atbilstoši Romas līgumam? Ir jāveic diplomātisks spiediens. Ja jūs pārtrauksiet darīt šo, tad mēs atbalstīsim to. Tieši šādi Lielbritānija risināja sarunas ar Ķīnu – pasaules lielāko valsti. Pirms jebkura cita jautājuma apspriešanas mēs runājam par cilvēktiesībām. Ir svarīgi jautājumi, par kuriem ES valstīm ir jāveic spiediens uz Irākas valdību. Piemēram, Irākā daudzu gadu garumā notika protesti pret valdības politiku turēt cietumos sievietes kā ķīlnieces. Ir jāuztur prasība atbrīvot no cietumiem visas irākiešu sievietes, kuras tiek turētas ieslodzījumā kā ķīlnieces!
Ko dara Irākas valdība, ja tā izdomā, ka es esmu terorists, bet nevar mani notvert? Viņi liek arestēt manu māti, manu māsu vai manu meitu un iemet to cietumā. Desmitiem tūkstošu sieviešu ir ieslodzītas kā ķīlnieces savu tuvinieku vietā. Viņām nav izvirzīta nekāda apsūdzība. Kaut kas tāds ir pilnīgi neiedomājams jebkurā attīstītā kultūrā un civilizācijā – par kāda cilvēka nodarījumiem turēt cietumā viņa meitu!
– Esmu visai skeptisks par ideju mācīt irākiešiem, kā viņiem ir jādzīvo. Amerikāņi mēģināja, bet viņiem nesanāca.
– Es nevēlos kritizēt amerikāņus. Taču pēc Osmaņu impērijas laikmeta Irāka nonāca britu pārvaldībā. Tieši Lielbritānija izveidoja moderno Irāku, izveidoja Irāku par valsti. Amerikāņiem nebija šādas pieredzes. Viņi nosprieda, ka labāk ir iznīcināt visu un tad viss būs kārtībā. Pērn ASV prezidents Baraks Obama teica, ka Irākas valdībai ir jābūt iekļaujošai, iekļaujot visu nozīmīgāko etnisko un reliģisko grupu pārstāvjus. Pašlaik tas, ko Irākā sauc par iekļaujošo valdību, ir tie paši cilvēki, kas bija valdībā pēdējos desmit gadus. Tie paši ļaudis, kas it kā pārstāvēja sunnītus iepriekšējās valdībās. Vieni un tie paši uzvārdi – viceprezidents, parlamenta spīkers, premjera vietnieks. Turklāt liela daļa no Irākas valdības ir citas valsts pilsoņi. Irākas prezidentam kabatā ir Lielbritānijas pase. Britu pase ir Irākas premjerministram. Valsts viceprezidents, premjera vietnieks un seši ministri ir Lielbritānijas pilsoņi. Ja neskaita Lielbritāniju, tad Irāku vada visbritāniskākā valdība pasaulē.
Var, protams, uzskatīt – tā nav mūsu problēma, lai irākiešu sunnīti un šiīti nogalina cits citu. Tie taču ir musulmaņi, un mēs viņus nesaprotam. Tā ir viņu problēma, un mēs tur neko nevaram darīt. Tikai šī nav godīga un atbildīga pieeja.
Mēs aicinām atbalstīt ļoti vienkāršas prasības – izbeigt bombardēt Irākas pilsētas, atbrīvot no cietumiem ieslodzītās sievietes ķīlnieces. Es nevēlos kritizēt amerikāņus, bet amerikāņi nevēlas risināt Irākas problēmas. No 2003. gada līdz pat šodienai viņu politika netika mainīta. Es nedomāju, ka amerikāņi var atrisināt problēmas. Viņi mēģināja piedāvāt risinājumus tā, kā viņi izprot situāciju. Tā ir vecā politika. Vispirms sākt ar gaisa spēku triecieniem, tad sūtīt sauszemes karspēku, aicinot citus – eiropiešus pievienoties. Taču uz amerikāņu aicinājumu Eiropa atbildēja noraidoši. Tad sekoja spiediens uz Turciju. Turcija ir Irākas kaimiņu zeme. Turcijas atbilde bija – IS ir tikai trīs jūdzes no mūsu robežas, bet tā ir ļoti tālu no ASV. Turcijā ir liela kurdu minoritāte, bet ASV nav. Turcija atteicās sūtīt savu karaspēku. Tad konfliktā tika iesaistīti kurdu pašaizsardzības spēki (pešmerga), bet tas nedeva efektīvus rezultātus. Tagad tiek veidota 16 nāciju alianse pret IS, bet tas neatrisinās Irākas problēmas. Irākas problēmas var atrisināt, tikai nelietojot spēku un pārtraucot bombardēšanu. Ko domā ikviens irākietis, vienalga, vai viņš ir kristietis vai musulmanis, kad viņa un viņa kaimiņa māju bombardē amerikāņu, kanādiešu, irāņu un citi gaisa spēki? Kāpēc bombardēt cilvēkus, kas jau tāpat smok IS jūgā? Kāpēc bombardēt cilvēkus, kas visvairāk cieš no IS? Irākas cilvēkiem liek maksāt visaugstāko cenu, jo katru dienu Irākā iet bojā vairāk civiliedzīvotāju nekā jebkurā citā pasaules vietā, pat vairāk nekā Sīrijā. Tikai ANO, ASV, Eiropa un starptautiskā sabiedrība to neuzskata par problēmu, bet deklarē, ka vienīgā problēma ir IS un pret to ir jācīnās.
– Eiropas sabiedrība neiebilst pret IS bombardēšanu, jo uzskata, ka IS rada drošības apdraudējumu Eiropai. Ja tie draudi Eiropas drošībai, kas nāk no Irākas sunnītu apdzīvotajām teritorijām, tiktu novērsti, tad bombardēšana nebūtu jāveic.
– Šādi apgalvojumi ir aplami. Kā var apgalvot, ka draudus rada tieši sunnīti? Kas ir šādu ideju pamatā? Kā sunnīti rada draudus? Sunnīti nerada draudus! Terorisma draudu cēloņus izraisa uzbrukumi sunnītiem un citiem irākiešiem. Sunnīti, kas dzīvo Irākas rietumos, tiek bombardēti dienu un nakti. To dara Bagdādes valdība, vietējās pašaizsardzības vienības, Irānas, Beļģijas, Kanādas u.c. valstu gaisa spēki. Tas ir terorisma pieauguma cēlonis. Vienkāršie ļaudis redz, ka iet bojā bērni, tiek sagrautas mošejas un skolas, ka viņu zeme tiek bombardēta dienu un nakti. Viņi to redz un saka – tas nav godīgi! Kāpēc visa Eiropa uztraucas par žurnālistu, kad tas tiek nogalināts Irākā, bet izliekas nemanām, kad tiek nogalināti tūkstošiem irākiešu?
Tas rada pamatu terorismam. Ja gribat mazināt terora draudus sev, tad pārtrauciet bombardēt, lai Bagdādes valdība izbeidz nogalināšanas un spīdzināšanas, lai atbrīvo nepamatoti ieslodzītos! Ja jūs to panāksiet, tad irākieši nebūs tik iecietīgi pret IS.
Manuprāt, Eiropas sabiedrībai, kurai ir ievērojama morāla autoritāte, ir vara, lai ar tās izmantošanu mazinātu terorisma cēloņus.
– Varbūt Rietumu lielvaru patiesie nolūki atšķiras no deklarētajiem mērķiem? Varbūt patiesais mērķis ir panākt, lai Irāka, kas ir neticami bagāta zeme, nekļūtu stipra, ietekmīga un varena. Varbūt tas ir īstais mērķis?
– Es tā nedomāju. Iznīcināt ir viegli, uzcelt ir daudz grūtāk. Valsts iznīcināšanā var radīt vairāk problēmu nekā mierīga sadzīvošana ar šo valsti. Irāka ir pasaules līdere cilvēktiesību pārkāpumu jomā! Tā ir bagāta valsts, kuras ļaudis cieš badu un zog aiz nabadzības. Tikai Rietumi nevēlas pamanīt humānās katastrofas apmērus.
Mēs aicinām izprast problēmu cēloņus. Jo vairāk cilvēku tiek nogalināti, jo lielāks būs apdraudējums citiem. Irāka ir valsts ar vairāk nekā 3000 gadu vēsturi, kas pārvērsta asiņu jūrā. Taču nācija paliks, to iznīcināt nevienam neizdosies.
