Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turamā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, kurš arī ticis apcietināts, aģentūrai LETA atzina Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Tāpat aizdomās turamā statuss piemērots veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim.
Taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā izskata jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu Gulbim.
Savukārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins šodien žurnālistus informēja, ka Zolitūdē sagruvušā lielveikala "Maxima" ēkas projektēšanas laikā saskatāmas rupjas kļūdas, un piebilda, ka izmeklēšana nonākusi līdz tādai stadijai, kad "sākam atzīt cilvēkus par aizdomās turētajiem".
Viņš atzina, ka aizdomās turamā statuss piemērots divām fiziskām personām un vienai juridiskai, pret kuru pieņemts lēmums vērst piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Krimināllikumā noteikts, ka juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļus var noteikt likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Atbilstoši likumam naudas piedziņa atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un juridiskās personas mantiskajam stāvoklim nosakāma desmit līdz 100 000 minimālo mēnešalgu apmērā (36 000 000 miljoni eiro).
Pēc Grišina teiktā, aizdomās turamā statuss piemērots saskaņā ar Krimināllikuma 239.panta 2.daļu - par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa. Par šādu noziegumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
"Jebkāda izpaužama informācija, ja tā tiek izpausta sagrozīti, var iespaidot izmeklēšanu nākotnē. Mēs mēģināsim būt piesardzīgi, sniedzot informāciju, kuru izmeklēšanā drīkst izpaust sabiedrībai," skaidroja Grišins, nenoliedzot, ka "šie ir pirmie lēmumi".
Tāpat Grišins norādīja, ka šobrīd var būt vairāki noziedzīgi nodarījumi un ir saskatāma citu cilvēku rīcība, kas liedza savlaicīgi novērst šo traģēdiju, tostarp atbildīgie par uzraudzību, vadīšanu un darba organizāciju.
"Pie atbildības tiks saukti visi iesaistītie, arī tiem, kam pienākumos bija kontrolēt būvniecības procesu," viņš sacīja. "Varētu būt arī citi noziedzīgi nodarījumi, kas, visdrīzāk, arī būs. Kas attiecas uz katra cilvēka lomu, nolaidību un bezdarbību, tas mums ir skaidrs," viņš norādīja.
"Tie ir cilvēki, kuri saistīti ar rupjām kļūdām celtniecības stadijā," uzsvēra Grišins.
Zolitūdes projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis ir arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma "GP Projektu birojs" valdes loceklis un lielākais īpašnieks - viņa īpašumā ir 70,29% uzņēmuma kapitāldaļu. Otrs īpašnieks ir Mārtiņš Pundurs (29,41%).
"GP Projektu birojā" pēc notikušās traģēdijas aģentūrai LETA paskaidroja, ka Gulbis nolēmis nesniegt komentārus medijiem par notikušo Zolitūdes traģēdiju un lielveikala projekta būvekspertīzi.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.
Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā "Maxima Latvija". Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijā slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza. Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.
