Par gadumijas kuriozu nr. 1 tieslietu jomā izvērtusies kāda naudas izspiešanas prāva Rīgas Centra rajona tiesā – par draudēšanu novākt mazzināmu tranzītuzņēmēju un viņa ģimeni apsūdzēta pūšļotāja no Barkavas pagasta.
Formāli raugoties, šī ir pirmā «raganu prāva» Latvijā kopš XVII gadsimta.
Pēdējoreiz mūsu zemē ragana, vārdā Kate, tikusi sadedzināta XVII gadsimtā Lielvārdē – tagad attiecīgajā vietā uzstādīts piemiņas akmens, bet mākslinieks un karikatūrists, Latvijas senatnes propagandētājs Agris Liepiņš izmantojis Kati prototipam romānā «Lielvārdes Katrīna». Protams, pašlaik aktuālā apsūdzība ir pilnīgi par ko citu, un arī sadedzināšana mūsdienās raganām vairs nedraud, tomēr līdz pieciem gadiem cietumā var dabūt pat mūsu gadsimtā.
Spiež naudu, draudot nogalināt ģimeni
Cietušais Sergejs Kolmakovs, SIA Baltic TransOil un SIA Petroleum Trans Service vadītājs, 2012. gada 2. augustā sāka saņemt draudu īsziņas. To saturs bija visai nepārprotams: «janoslepj jusu sieva un berns»; «Ja velaties lai ar jusu ģimeni vis butu kartība jus to izdarisiet»; «vai jus visus nogalinas». Tikai pāris nedēļas vēlāk pienākusi īsziņa «Es jums dodu 2 nedelas un ja jus neizdarisiet kas ir jaizdara tad es izdarisu pa savam.» Vēl pēc mēneša: «rit jus ejiet pie olega un atdodiet vinam naudu un es jus pasargasu no krievu bandītiem»; vēl pēc dažām nedēļām – «jus to neizdarijat tagad es sodisu jus jus to izjutisiet uz savas adas un uz jusu berniem». Visu šo plejādi noslēdz pavisam noteikta īsziņa krievu valodā ar draudiem «перо под ребро воткнет», tas ir, iedurs «nazi zem ribas».
«Es ar sievu biju atvaļinājumā, kad šīs īsziņas sāka pienākt. Kad tās nemitējās, bet kļuva draudošākas, es tās parādīju firmas apsardzes priekšniekam, kurš organizēja papildu drošību. Pēc tam viņš pamazām noskaidroja, kas tas par telefonu, no kura īsziņas pienāk. Izrādījās, ka tās sūta kāda sieviete no Barkavas pagasta. Kad pētījām, kas viņa tāda ir, izrādījās, ka viņas profesija ir... sacīsim tā: viņa sarunājas ar augstākiem spēkiem,» tiesas sēdē liecināja S. Kolmakovs.
Tikko cietušais bija atstāstījis notikumus līdz «augstākajiem spēkiem», tā tiesu namā sāka gaudot ugunsgrēka trauksmes signalizācija. Tiesnese Una Melameda pārtrauca sēdi, kā to prasa ugunsdrošības noteikumi: «Tūlīt pa iekšējiem skaļruņiem vajadzētu atskanēt paziņojumam, kas par lietu.» Tomēr signalizācija tikpat mistiski apklusa, kā ieskanējusies bez mazākās norādes, kādi spēki to iedarbinājuši.
Mistiskie spēki ar miesu un asinīm
Kā noskaidrojās vēlāk, visas šīs draudu īsziņas tranzīta biznesā strādājošajam uzņēmējam sūtīja 1961. gadā dzimusī Valentīna Jeduša no Barkavas pagasta Madonas rajonā, kura pati sevi dēvē par zintnieci un burvi, ar to viņa ir pazīstama tuvākajā apkaimē. Taču kas tie par «krievu bandītiem», no kuriem zintniece sola pasargāt uzņēmēju, un kas tas par «Oļegu», kuram steidzami «jāatdod nauda»?
Izrādās, ka tieši šajā laika periodā pret abiem S. Kolmakova uzņēmumiem ar dažādām prasībām tiesā sāka vērsties Oļegs Demjanovs. Viņš kādreiz bija saistīts ar uzņēmumiem, kurus S. Kolmakovs vēlāk no Demjanova ģimenes atpircis. Abu uzņēmumu advokāts Artūrs Zvejsalnieks ir pārliecināts, ka O. Demjanovs tiesu instancēs esot iesniedzis dokumentus, no kuriem vismaz daži esot bijuši viltoti.
V. Jeduša tiesas gaitenī žurnālistiem teica, ka viņa neesot sūtījusi šīs īsziņas, kuras tiek piedēvētas viņai: «Es nemaz tik labi neprotu latviešu valodu, lai latviski varētu sastādīt tādas īsziņas.» Iespējams, ka dažas no īsziņām sūtītas arī no meitas numura.
Īsziņas no V. Jedušas numura pārstājušas pienākt 2013. gada februārī. «No kurienes gan Barkavas pagastā dzīvojošai zintniecei varētu būt zināms vairāku miljonu procesā figurējoša uzņēmēja privātais tālruņa numurs, uz kuru viņai radusies nepārvarama vēlme turpat vai pusgada garumā regulāri pa naktīm sūtīt draudu īsziņas,» retoriski vaicā A. Zvejsalnieks. Kopā saņemtas 30 īsziņas. Cietušais iesniedzis 3538,02 eiro materiālās kompensācijas pieteikumu, jo tik daudz izmaksājuši apsardzes pasākumi.
Piesauc skandalozus uzvārdus
Šīs lietas saistībā ir tikusi piesaukta kukuļņemšanas sakarā arestētā Rīgas apgabaltiesnese Iveta Bērziņa. Viņa skatījusi Oļega Demjanova prasības pret abiem tranzītuzņēmumiem, pieņēmusi viņam labvēlīgus lēmumus, kurus Augstākā tiesa vēlāk atcēla, taču tajā brīdī tie ļāva bloķēt uzņēmumu kontus un vagonus. Uzņēmumi tomēr izdzīvoja un turpina strādāt.
Otra persona ir bijusī prokurore Irina Bogdanova, kuru KNAB 2008. gadā aizturēja it kā par kukuļošanu, kura patiesībā nenotika (Neatkarīgā ne reizi vien ir aprakstījusi šo gadījumu.).