Latvijas teritorijā 48 stundas atļauts uzturēties Krievijas Aizsardzības resora darbiniekiem. Pašlaik viņi inspicē militāros poligonus un šautuves, bet Latvijas armijas vienību komandieri viņiem atskaitās par mūs personālsastāvu un bruņojumu.
Ņemot vērā faktu, ka NATO un Krievijas attiecības Ukrainas kara dēļ ir iesaldētas, šāda atvērtība austrumu kaimiņam varētu šķist vairāk nekā dīvaina. Taču tāda ir militārā diplomātija – mēs parādām un izliekamies, ka neko neslēpjam, lai novērstu iespējamās provokācijas un citu valstu aizdomas. Savukārt to, kas ir patiešām svarīgs, slēpjam un nerādām. Šī ir filozofija, ko iedibinājusi visaukstākajos aukstā kara gados izveidotā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) – forums, kurā apvienojušās 57 Eiropas, Vidusāzijas un Ziemeļamerikas valstis. Formālais organizācijas mērķis ir uzticības nostiprināšana dalībvalstu starpā, drošība un atbruņošanās, un tāds tas arī noteikts 2011. gada Vīnes konferences dokumentā, uz kā pamata šodien pa Latviju braukājas un lidinās Krievijas militāristi. Ārlietu ministrijas vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums stāsta, ka vēsturiski šaubas par EDSO lietderību daudziem bija jau tās dibināšanas laikā septiņdesmitajos gados. Dalībvalstis ir pārlieku dažādas, dažādi to uzskati un intereses. Tomēr šim formātam neesot alternatīvas, un atteikšanās no tā nozīmētu zaudētas iespējas sarunāties. Tostarp arī ar Krieviju. «Un, ja mēs atteiktos ielaist Latvijā militāros novērotājus, Krievija varētu izvērst vēl lielāku melu kampaņu,» uzskata vēstnieks. Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis spriež, ka Latvijas drošības interesēs ir parādīt, ka mēs savos poligonos nebūvējam Maskavas priekšpilsētu maketus.
Tā nu Latvija kā NATO dalībniece ar Krieviju nesarunājas, bet kā EDSO dalībniece pļāpā uz nebēdu. Aizsardzības ministrija informē, ka Krievijas pārstāvjiem ir atļauts ar helikopteru inspicēt Latvijas vidieni. Tātad, ja laika apstākļi šodien ir piemēroti, viņi no gaisa redz Lielvārdes lidlauku, Ādažu bāzi un pāris Zemessardzes bataljonu teritorijas. Savukārt sauszemes apmeklējums paredzēts Ādažu poligonā, un šim nolūkam krievi izmantošot paaugstinātas caurgājības transportu. Tā vismaz, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvi Sergeju Rižkovu, ziņo RiaNovosti. Nekur iekštelpās – nedz kazarmās, nedz ieroču telpās viņi netiek laisti. Arī sabiedroto bruņutransports, ko krieviem varētu būt interese pētīt tuvāk, šobrīd Ādažos neatrodas. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins vēsta, ka klasificēta informācija, kuras izpaušanā Latvija nebūtu ieinteresēta, Krievijai netiks sniegta. Tikai EDSO noteiktais informācijas minimums. Savukārt pašos poligonos vai šautuvēs nekā diži slēpjama neesot. Tomēr «informācijas minimums», kas noteikts Vīnes dokumentā, ir gana plašs. Ja pieņem, ka Latvija savu dalībvalsts atskaitīšanās pienākumu pilda ļoti godprātīgi, tad Krievijas un visu pārējo dalībvalstu militāristi uzzina gan Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, gan apakšvienību veidus, to atrašanās koordinātas, tehnikas daudzumu, izvietojumu, informāciju par plānotajām mācībām, budžetu, attīstības plāniem utt. Apmaiņā pret krievu inspekcijām Latvijā mēs saņemam tiesības veikt tādas pašas Krievijā. Pēdējā Latvijas pārstāvju vizīte viņu teritorijā notikusi februārī, kad Ukrainas notikumi jau bija pašā karstumā. Kas Latvijas inspektoriem rādīts un kas ieraudzīts, Aizsardzības ministrija nekonkretizē, taču tā bijusi iespēja «redzēt potenciālo kustību viņu pusē». Šobrīd visas EDSO dalībvalstis savstarpējās militārās atskaitīšanās kārtība apmierinot – šai ziņā Ukraina neko nav mainījusi.
Kaspars GALKINS:
– Nekas, kas ir ārpus EDSO Vīnes dokumenta prasībām, Krievijai izpausts netiek. Nekas, kas varētu apdraudēt Latvijas drošību.
Kārlis EIHENBAUMS:
– Ja mēs atteiktos ielaist Latvijā militāros novērotājus, Krievija varētu izvērst vēl lielāku melu kampaņu.
Māris CEPURĪTIS:
– Mēs viņiem parādām, ka trenējamies aizsardzības taktikai un mūsu poligonos nav uzbūvētas Maskavas priekšpilsētas.
