Stūra mājas liktenis joprojām ir rudenīgā miglā tīts. Vēsturnieki ir pārliecināti, ka šajā vietā noteikti jāveido muzejs, un arī Kultūras ministrija (KM) atbalsta šādu ideju, soloties nākamā gada sākumā atkal vērt durvis pirmā stāva ekspozīcijai un pagrabiem. Nav gan atbildes, vai finansējums atradīsies vēl tālākā nākotnē, un vēl mazāka skaidrība ir par pārējās ēkas daļas izmantošanu.
Pašlaik bijusī Valsts drošības komitejas (VDK) ēka apmeklētājiem ir slēgta. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros tur veidotās ekspozīcijas, kas apvienotas ar vienu nosaukumu Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014, bija skatāmas līdz 19. oktobrim. Ņemot vērā lielo apmeklētāju interesi un vēlmi arī turpmāk tur redzēt muzeju, valdība atbalstīja 22 225 eiro piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem apkures un izstādes pagaidu darbības nodrošināšanai tikai pirmajā stāvā un pagrabos. Pārējās izstādes, kas bija ierīkotas ceturtajā un sestajā stāvā, līdz 31. oktobrim tiks demontētas, jo to saglabāšanai naudas nav, skaidro Nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvis Mārtiņš Drēģeris. Viņš domā, ka, protams, būtu labāk, ja varētu turpmāk ēku izmantot paplašinātā variantā – ierīkojot tur arī laikmetīgo muzeju. Pašlaik gan ir skaidrs, ka labi, ja naudas pietiks ēkas pirmajam stāvam un pagrabu daļai. Taču arī tam 2015. gadā vajadzīgi 193 881 eiro. Vai tos izdosies rast, dalot nākamā gada valsts budžetu – atbildes nav. Tomēr KM ir apņēmības pilna sameklēt savos līdzekļos vajadzīgo naudu.
«Šobrīd nezinām vēl sava budžeta rāmi, taču esam gatavi atrast Stūra mājai naudu savā kasē,» uzsver KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, skaidrojot, ka no minētās summas būtu jāsameklē tikai daļa, jo 100 000 eiro nopelnītu pats muzejs. KM vēlme saglabāt ekspozīciju nākamgad ir saprotama, jo tas dotu iespēju valsts neseno vēsturi iepazīt Latvijas, Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts, viesiem. Bet vai arī 2016. gadā un turpmāk KM spēs nodrošināt ekspozīciju pieejamību – īstas pārliecības nav. Tāpat arī ministrija nav gatava uzņemties atbildību par visu māju. Lai to saremontētu un uzturētu – vajadzīgi lieli līdzekļi. «Mums nav redzējuma, ko darīt ar pārējo nama daļu. Tā pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) – lai tie arī skatās, ko tur var darīt. Iespējams, ka tur vajadzētu veidot birojus,» norāda S. Voldiņš. Savukārt VNĪ skatās uz valdību – darīs, ko tā teiks. Premjere Laimdota Straujuma rausta vien plecus, norādot, ka vislabāk atdot namu kādam privātajam investoram, kurš būtu ar mieru apakšējo stāvu atvēlēt muzejam, bet pārējo – birojiem un dzīvokļiem. Diemžēl neviena no ministrijām, kad tām piedāvāts izvietoties VDK ēkā, nav bijusi ar mieru to darīt, tāpēc, protams, ir šau
bas – vai kāds gribētu tur dzīvot? S. Voldiņš arī noraida iespēju miljonu eiro, kas paredzēts Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) rekonstrukcijai, atvēlēt Stūra mājas vajadzībām, kā arī ir pret to, lai visu LOM pārceltu uz Stabu ielu. KM nesaskatot jēgu šādai pārcilāšanai. Ir gan izskanējis vēl cits attīstības scenārijs: nojaukt ēku un tur ierīkot piemiņas vietu.
***
VIEDOKĻI
Kā vajadzētu izmantot bijušo VDK ēku?
Antonijs ZUNDA, vēsturnieks, Latvijas universitātes profesors:
– Pagrabi un pirmais stāvs jāatdod Latvijas Okupācijas muzejam (LOM), bet valstij jāatrod līdzekļi, lai izremontētu ēku, jo LOM tas kā privātam muzejam nav jādara. Protams, būtu jāapsver arī pārējo stāvu apdzīvošana un kādu ekspozīciju ierīkošana. Nedomāju, ka uz Stabu ielu vajadzētu pārcelt citus muzejus, kā Brikāžu, Latvijas Tautas frontes vai citus ar vēsturi saistītos. Tomēr LOM gan te varētu tikt izvietots, un tā rekonstrukcijai paredzētie līdzekļi (kas šobrīd ir iesaldēti) izmantoti Stūra mājas sakārtošanai.
Aivars STRANGA, vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors:
– Pilnībā pārcelt uz Stabu ielu LOM gan nevajadzētu, jo tā tomēr atrodas ģeogrāfiski ne tik izdevīgā vietā. Tā varētu kļūt par LOM filiāli, bet – cik lielu daļu ēkas tai aizņemt, par to būtu vēl jālemj. Visa ēka diez vai būtu tam izmantojama, bet bez esošās ekspozīcijas es tur saskatu vietu, piemēram, kinozālei, kur varētu izrādīt dokumentālās un vēsturiskās filmas. Tāpat tur varētu izvietot plašākas izstādes atraktīvā veidā ar formastērpiem, ieročiem, dokumentu kopijām. Ēkā varētu būt sēdeklis arī LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijai vai kādām nevalstiskajām organizācijām.
Ritvars JANSONS, vēsturnieks, LOM direktora vietnieks:
– Pārcelt LOM uz Stabu ielu – pilnīgi neiespējami, jo tā tomēr saistās ar komunistisko režīmu. Turklāt LOM ekspozīciju izveidē ieguldīti teju pusmiljons eiro, un rādīt tās VDK namā nav iespējams ne idejiski, ne tehniski. Stabu ielā varētu būt LOM filiāle, ko mēs varētu gan uzturēt, gan papildināt, ja tikai valsts piešķirtu tam dotāciju. Patlaban LOM saņem 125 000 eiro gadā, bet ar to ir par maz, lai vēl uzturētu atsevišķu izstādi. Domāju, ka pārējo ēkas daļu vajadzētu vēl izpētīt un saglabāt tādu, kāda tā bija: liftu, kāpņu telpu, kādu pratināšanas istabu. Tomēr apsveicami būtu, ja ēka nevis tiktu pārdota, bet paturēta valsts īpašumā – izmantojot pārējās telpas arhīvam, birojiem un tamlīdzīgi.