Ministru kabinets (MK) šodien apstiprināja noteikumus par kadastrālo vērtību bāzi 2015. un 2016.gadam visām nekustamo īpašumu grupām.
Kadastrālo vērtību bāze 2015.un 2016.gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz 2012. un 2013.gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Kadastrālo vērtību bāze ēkām un apbūves zemei atbilstoši tirgus informācijai nav jāpārskata un saglabājas 2014.gada līmenī.
Atšķirīga situācija ir ar lauku zemei, kur jau vairākus gadus pēc kārtas ir izteikts un teritoriāli plašs cenu kāpums - pieprasījums un cenas aug praktiski visā valsts teritorijā, pat teritorijās, kurās iepriekš nekustamā īpašuma tirgus bija salīdzinoši neaktīvs. Tāpēc ar šiem noteikumiem atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām bija jāizstrādā jauna kadastrālo vērtību bāze lauku nekustamo īpašumu grupai - lauku zemes bāzes vērtības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes vērtību zonējumi.
LETA jau ziņoja, ka nākamajā gadā kadastrālā vērtība lauksaimniecībā izmantojamajai un meža zemei paliks šā gada līmenī, bet, sākot ar 2016.gadu, tā tiks pārrēķināta. Savukārt pašvaldības, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, ņems vērā jauno kadastrālo vērtību un izvērtēs nodokļa pieauguma ierobežojuma nepieciešamību. Šāda vienošanās panākta pēc vakar notikušās zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) tikšanās ar Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta speciālistiem.
MK pieņēma šodien iesniegto noteikumu projektu, paredzot lauku zemes kadastrālo vērtību pieaugumu 2016.gadā.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš pirms divām nedēļām ministrus informēja, ka plānotās kadastrālās vērtības izmaiņas visvairāk skars lauku zemi, kur pieaugums ir paredzēts par 29%. Plānots, ka lauku zemes kadastrālo vērtību kopsumma pieaugs no 2,286 miljardiem eiro 2014.gadā līdz 2,958 miljardiem eiro 2015.gadā. Kalniņš skaidroja, ka tirgus patlaban ir ļoti piesātināts - ir pieprasījums pēc lauku zemes, bet piedāvājums ir mazāks par pieprasījumu. Piemēram, Zemgalē tiek pārdoti par salīdzinoši augstām cenām zemākas kvalitātes lauksaimniecības zemes gabali. "Vērtību atbilstība lauku zemei sasniegs 72% pret 53%, kā ir pašreiz," skaidroja Kalniņš.
Kadastrālās vērtības pieaugumam iepriekš nepiekrita labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
