«Piešķirt viņam darba vīzu uz Marokas karalisti? Ziniet, tas nebūs iespējams. Pārāk daudzi latvieši atbrauc pie mums, lai nodarbotos ar narkotiku kontrabandu.» Aptuveni šādu skaidrojumu atteikumam saņēmuši pasaulslavenā fotogrāfa Stīvena Kleina darbinieki, gatavojot dokumentus viņu sludinātajā konkursā uzvarējušam latviešu puisim. Jaunākais Eiropas ziņojums par narkotikām liecina, ka mūsu tautieši patiešām no Marokas izved kaņepju sveķus.
Valstij slikta slava
Tagad Jānis Ogle par asistentu Kleinam nestrādās un saistībā ar nākamgad plānoto grandiozo koncertšovu Live to Earth SOS fotomateriālus neveidos. Latvijai tuvākajā Marokas pārstāvniecībā Zviedrijā viņam gan piedāvāts kompromiss – tūrisma vīza uz īsāku termiņu. Tad var valsti pamest un pēc laika atkal ņemt nākamo vīzu, piemelojot, ka esi atbraucis tikai atpūtā. Taču šāda braukāšana no Eiropas uz Āfriku ir dārgs prieks, pat ja organizators pilnībā apmaksā uzturēšanos uz vietas. Tādējādi Jānis bija spiests atteikties no unikālas izdevības, jo Latvijas valstij ir slikta slava. Pat Āfrikā. Klātienes sarunā vēstnieka atašejs gan minēja citu iemeslu atteikumam – fotopasākumu organizējot amerikāņi, bet Maroka nevarot uzņemties atbildību par amerikāņu uzaicināto latvieti. Akcenti citi, bet rezultāts tas pats. Atteikums.
Tas, ka Latvijas un narkotikas ir saistīti vārdi, pēc būtības nav nekāds jaunums. Mums ir profesionāls narkokurjers Rolands Priverts, kurš izsēdējies pa dažādu valstu cietumiem, tomēr turpina narkotiku kontrabandas rūpalu un vēl lielās ar to. Mums ir Jānis Zēģelis, kurš arestēts Bermudu salās ar 166 kilogramiem kokaīna. Martā tiesa noraidīja viņa apelācijas sūdzību, atstājot spēkā 25 gadu cietumsodu.
Un salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija narkotiku apkarošanas ziņā nebūt neizskatās labi. Par to liecina vakar publiskotais Eiropas 2014. gada ziņojums par narkotikām. (Iepazīties ar šo dokumentu var Eiropas narkotiku aģentūras mājaslapā: www.emcdda.europa.eu/edr2014)
Esam tranzīta centrs
Latvija ir ļoti aktīvs narkotiku tirgus dalībnieks, tai skaitā apkalpo Marokas narkodīlerus. Kaņepju sveķi no turienes tiek vesti uz Latviju, bet tālāk no šejienes transportēti uz Skandināvijas valstīm un Krievijas Federāciju. Taču šī, protams, nav vienīgā viela, ar ko strādā Latvijas noziedznieki. Kokaīns uz šiem pašiem galamērķiem tiek gādāts no Dienvidamerikas. Jaunās psihotropās vielas (tā dēvētie spaisi) tiek vestas no Āzijas. Heroīns uz Latviju atceļo no Krievijas un Vidusāzijas valstīm. Metamfetamīns Latvijā tiek ievests no Beļģijas, Nīderlandes un Lietuvas. Daļa tiek apēsta un izmurgota uz vietas, daļa atkal pārdota Krievijas lietotājiem. Kaņepes tiek ievestas no Nīderlandes, Beļģijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas. Vienīgi ar ražošanu Latvijas narkouzņēmēji īpaši neaizraujas. Dažas mājas laboratorijas sintētiskajām narkotikām, dažas kaņepju siltumnīcas. Diemžēl tiesībsargājošo iestāžu panākumi narkotiku biznesa apkarošanā liecina ne vien par sekmīgu darbu, bet arī to, ka šī darba kļūst arvien vairāk.
Lielākā problēma – HIV
Vēl daži Eiropas narkotiku uzraugu secinājumi par Latviju: narkotiku lietošana izplatītāka ir Rīgā un lielajās pilsētās. Bērnu un jauniešu vidū populārākās ir kaņepes, viegli pieejamas jaunās psihoaktīvās vielas. Lietotāju dzimumu proporcijās pamazām tuvojas līdztiesība, jo vīriešu skaits mazinās, savukārt sievietes lieto tikpat, cik agrāk. Vēl mūsu valsts ir līderos pēc inficēšanās ar HIV saistībā ar narkotiku lietošanu. Tas krīt laukā no Eiropā kopumā vērojamām pozitīvajām tendencēm. Atpaliekam tikai no igauņiem. Viņiem arī mirstība no narkotiku lietošanas augstākā Eiropā.
Ziņojuma kopsavilkumā atzīts, ka pēdējos gados kopējā situācija narkotiku jomā kļūst arvien sarežģītāka. Agrāk bija divas riska grupas – neliels problemātisko lietotāju skaits, kas narkotikas regulāri injicē, un lielāks skaits lietotāju, kas lieto narkotikas eksperimenta un izklaides nolūkā. Savukārt pašlaik Eiropā narkotiku lietošanas problēma mazāk nekā agrāk ir saistīta ar heroīnu, jo arvien lielāku nozīmi iegūst stimulanti, sintētiskās narkotikas, kaņepes un medikamenti. Attiecībā uz jaunajām psihoaktīvajām vielām, ar ko Latvija tā cīnījusies pēdējā gada laikā, nekādi ierobežošanas panākumi Eiropas mērogā neesot novērojami.
Vienlaikus tirgū atgriezies kvalitatīvi uzlabots ekstazī pulverī un tabletēs. Aģentūras analītiķi spiesti secināt, ka modernais narkotiku tirgus ir dinamisks, inovatīvs, starptautisks un ar daudzveidīgu piedāvājumu. Pie tā savu roku pieliek arī Latvijas narkobiznesmeņi.
Tradicionālo narkotiku izplatības aplēses Latvijai
Kokaīns
Pieaugušie (15–64 gadi) lietojuši dzīves laikā: 1,5% (vidēji ES: 4,2%)
Pēdējā gada laikā: 0,3% (vidēji ES: 1,7%)
Amfetamīni
Pieaugušie dzīves laikā: 2,2% (vidēji ES: 3,4%)
Pēdējā gada laikā: 0,6% (vidēji ES: 0,9%)
Ekstazī
Pieaugušie dzīves laikā: 2,7% (vidēji ES: 3,1%)
Pēdējā gada laikā: 0,8% (vidēji ES: 1%)
Kaņepes
Pieaugušie dzīves laikā: 12,5% (vidēji ES: 21,7%)
Pēdējā gada laikā: 7,3% (vidēji ES: 11,2%)
Lietojušo skolēnu skaits (15–16 gadi): 25%
Narkotiku izraisīti nāves gadījumi (uz milj. iedzīvotāju)
Latvijā: 12,4
vidēji ES: 17,1
Inficēšanās ar HIV narkotiku dēļ (uz milj. iedzīvotāju):
Latvijā: 46 (!)
Vidēji ES: 3,5
Avots: http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_228272_LV_TDAT14001LVN.pdf
